Veselības finansēšanas likumprojekts Saeimā piedzīvošot "maksimāli daudz uzlabojumu"

Viņa norādīja, ka Sociālo un darba lietu komisija savu solījumu, ka, tiklīdz likumprojekts nonāks Saeimā, tā komisija to izskatīs pirmajā lasījumā, kas tika izdarīts, tagad komisija gaidīs sociālo partneru priekšlikumus. "Darīsim to kopā, jo citas iespējas mums nav - likumam jāstājas spēkā nākamā gada 1.janvārī," sacīja Barča.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Latvijā 40% iedzīvotāju nevar atļauties veselības aprūpes pakalpojumus to dārdzības dēļ, turklāt īpaši satraucoši, ka pieejamība pie aprūpes ir ierobežota arī bērniem. Uz papīra veselības aprūpe bērniem tiek nodrošināta, bet praktiski redzams, ka vecākiem jāsaskaras ar garām rindām vai arī jāved savs bērns pie speciālista pa maksu, turklāt pat maksas pakalpojumiem ir rindas, un tas nav pieļaujami, sacīja Mūrniece.

Viņa norādīja, ka likumprojekta izstrādes gaitā jāraugās, lai visas puses būtu vairāk vai mazāk apmierinātas ar iegūto rezultātu. Lai iegūtu gan pieejamību, gan augstāku atalgojumu māsām un ārstiem, jāmeklē saprātīgs līdzsvars un jāiesaista plašs ekspertu loks.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka turpmāk būs jāiegulda daudz darba jaunās veselības aprūpes sistēmas izveidē, lai samazinātu bezcerīgi garās rindas. Premjers pārliecināts, ka, mērķtiecīgi strādājot, konsekventi ejot uz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un nodrošinot finansējuma palielinājumu nozarei, 2020.gadā nospraustais mērķis tiks sasniegts.

Kučinskis teica, ka finansējums nozarei ir viena jautājuma puse, taču vēl viens svarīgs aspekts ir arī Nacionālā veselības dienesta paspārnē iecerētā veselības apdrošināšanas institūcija, kas uzraudzīs finansējuma ienākšanu no katras personas, kā arī finansējuma kontroli.

Tāpat premjers uzsvēra, ka arī valdība Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai sniegs visu nepieciešamo atbalstu, turklāt, ja būs nepieciešams, arī piedalīsies komisijas sēdēs. "Galvenais nesastrīdēties tā, lai nevarētu iet uz risinājumu," piebilda Kučinskis.

Veselības ministre Anda Čakša norādīja, ka šis gads bija pierādījums tam, ka veselības aprūpes rādītājus var uzlabot, nodrošinot papildu finansējumu. Šī gada rudenī jau redzams, ka piešķirtais papildu finansējums 22 miljonu eiro apmērā ļāvis izvairīties no "skaļajiem virsrakstiem", ka beigušās kvotas, sacīja ministre.

Viņa gan atzina, ka papildu finansējums vēl nav nodrošinājis rindu pazušanu, jo nereti pretī nav ārsta, kas strādā un pieņem pacientu. Vienlaikus notikušais skaidri parādot, ka papildu finansējums palīdzēs stabilizēt sistēmu un nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu apmēru iedzīvotājiem.

Ministre atgādināja, ka, lai risinātu dažādas veselības nozares problēmas, tika izstrādāts Veselības aprūpes sistēmas reformas plāns, pēc kura loģisks tālākais solis ir Veselības finansēšanas likums, kas norāda uz finansēšanas avotiem, to, kā nodrošināt personālu, kā arī parāda iedzīvotāju atbildību.

Čakša uzsvēra, ka bieži vien cilvēki nezina, ka veselības aprūpe ir dārga. Kaut arī iemaksas, lai iegūtu veselības aprūpes pilno pakalpojumu klāstu, nākamgad būs simboliskas, ministre uzskata, ka dalība sistēmā jāsāk ar nelielām iemaksām.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka veselības nozarē problēmas ir krājušās gadiem un tagad pienācis brīdis, kad jāsāk šķetināt šis problēmu "kamols", tāpēc tagad valdībai svarīgi turēt solījumus un arvien vairāk virzīties uz 4% no IKP sasniegšanu.

Tāpat Reizniece-Ozola ir pārliecināta, ka svarīgi sabiedrībai dot signālu, kā uzlabosies pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. "Veselīga sabiedrība ir svarīga ne tikai no sociālā, bet arī ekonomiskā aspekta," sacīja ministre.

Kā ziņots, Saeima nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas nepieciešams, lai veicinātu veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju. Atbildīgā par šo likumprojektu būs Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Patlaban Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts sastāv no 15 pantiem un pārejas noteikumiem, kuros pausts, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tāpat pārejas noteikumos paredzēts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredzēs ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta.

VM, Labklājības ministrija un Finanšu ministrija turpmāk nodarbosies arī ar Veselības apdrošināšanas likuma izstrādi. Likumu plānots izstrādāt līdz 2018.gada 1.septembrim.