Brīdina par risku, ka valsts nodevas netiek iekasētas un uzskaitītas pilnā apmērā
Finanšu ministrija kopš 2009.gada joprojām nav nodrošinājusi valsts nodevu administrēšanas sistēmas sakārtošanu, kā rezultātā pastāv risks, ka nodevas netiek iekasētas un uzskaitītas pilnā apmērā, norāda Valsts kontrole šonedēļ prezentētajā Latvijas 2016.gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.
Šāds risks pastāv, jo normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nodevas iekasētājam ir jāuzskaita nodevu ieņēmumi un jāsagatavo pārskati par nodevu ieņēmumiem, piemērotajiem atvieglojumiem un atbrīvojumiem, nodevu pārmaksām un atmaksātajām nodevām.
Valsts nodevu objektus šobrīd nosaka likums, bet konkrētās valsts nodevas apmēru un noteikšanas kārtību nosaka konkrētās nodevas likums (piemēram, autoceļu lietošanas nodeva tiek uzlikta saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu) vai Ministru kabineta noteikumi (piemēram, nodeva par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu tiek uzlikta saskaņā ar noteikumiem par civilstāvokļa aktu reģistrācijas valsts nodevu), vai arī nodevas apmērs un piemērošanas kārtība integrēta citā speciālā likumā (piemēram, nodeva par darbību veikšanu tiesu iestādēs tiek uzlikta tikai saskaņā ar Civilprocesa likumu un Administratīvā procesa likumu).
Valsts kontrole norāda, ka uz 2016.gada beigām Latvijā noteikti 114 valsts nodevu veidi, to apmērus un maksāšanas kārtību nosaka deviņi likumi un vairāk nekā 100 Ministru kabineta noteikumi. Nodevas tiek ieskaitītas 71 valsts budžeta kontā.
Revīzijas ziņojuma sagatavošanas brīdī valsts nodevu administrēšanas procesā bija iesaistītas apmēram 50 institūcijas, 42 tiesas, 23 zemesgrāmatu nodaļas, 47 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, 101 zvērināts tiesu izpildītājs, kā arī 109 zvērināti notāri.
Valsts kontroles saimnieciskā gada pārskatā norādīts, ka valsts nodevu ieņēmumi ir 135 miljoni eiro, tajā skaitā - valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem - 79,9 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2015.gadu ir par 5,7 miljoniem eiro jeb 7% mazāk. Būtiskākos ieņēmumus veido nodeva par darbību veikšanu tiesu iestādēs - 10,4 miljoni eiro.
Speciāliem mērķiem paredzētās valsts nodevas ieņēmumi bija 49,2 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2015.gadu ir par 9,1 miljonu eiro jeb 23% vairāk. Būtiskākos ieņēmumus veido autoceļu lietošanas nodeva 18,3 miljonu eiro apmērā.
Savukārt ieņēmumi no speciāliem mērķiem paredzētās valsts nodevas par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu un profesionālās kvalifikācijas atbilstības dokumentu reģistrāciju bija 5,9 miljoni eiro, kas ir par 0,9 miljoniem eiro jeb 19% vairāk nekā 2015.gadā. Būtiskākos ieņēmumus veido nodeva par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās - 1,8 miljonu eiro apmērā.
Pārbaudot nodevu uzskaiti un kontroli valsts budžetā, Valsts kontrole revīzijās sastopas ar atšķirīgu nodevu iekasējošo institūciju izpratni par to pienākumiem attiecībā uz nodevu administrēšanu. Turklāt katru gadu revīzijās atklātas būtiskas neatbilstības, sākot ar problēmām nodevu ieņēmumu plānošanā, ministrijām sagatavojot ikgadējo valsts budžeta pieprasījumu, nodevu uzskaites interpretācijā, nodevu maksātāju kontroles pasākumu nodrošināšanā, iekšējo kontroļu veikšanā, atbrīvojumu un atvieglojumu piemērošanā, beidzot ar valsts budžetā ieskaitīto ieņēmumu pilnīguma un atbilstības analīzi.
Arī šīs revīzijas laikā, veicot nodevu ieņēmumu pārbaudes, Valsts kontrole konstatēja dažādas problēmas, kuru rezultātā nevar gūt pārliecību par nodevu ieņēmumu pilnīgumu.
Valsts kontrole uzsver, ka joprojām pastāv arī citas problēmas nodevu administrēšanas sistēmā - nodevu sistēma ir sadrumstalota un diferencēta (daudz nodevu objektu, katrai nodevai atšķirīgi atvieglojumi, atbrīvojumi, daudz administrējošo institūciju), nav noteiktas nodevu administrējošās iestādes un to pienākumi, nodevu uzskaites principi un kontroles mehānismi.
Lai gan minētās problēmas jau kopš 2009.gada ir vairākkārt analizētas Finanšu ministrijas sagatavotajos informatīvajos ziņojumos, atkārtoti tikušas konstatētas gan 2011.gadā, gan 2013.gadā, gan 2014.gadā un izskatītas vairākās Ministru kabineta sēdēs, tomēr līdz 2017.gadam tās joprojām nav atrisinātas, uzsver Valsts kontrole.
Valsts sekretāru sanāksmē 2016.gada 16.jūnijā tika izskatīts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz: noteikt nodevu administrācijas definīciju; noteikt pienākumu veikt nodevu uzskaiti; piešķirt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nodevu administrācija veic nodevu uzskaiti, nodrošinot administrēšanas procesa mērķa sasniegšanu; precizēt tiesību normas saistībā ar valsts nodevu objekta noteikšanas kārtību, paredzot, ka nodevas objekti tiks noteikti tikai ar speciālajiem likumiem, nevis ar Ministru kabineta noteikumiem; pilnveidot pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto valsts nodevu atmaksas procesu.
Likumprojekts Ministru kabineta sēdē tika izskatīts un atbalstīts 2017.gada 4.jūlijā. 2017.gada 12.jūlijā Saeimas Prezidijs ierosināja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Vērtējot ieteikuma ieviešanas virzību, Valsts kontrole secina, ka Finanšu ministrijas līdz šim veiktās darbības ir vērstas uz ieteikuma ieviešanu. Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka līdz šim ieteikuma ieviešanas progress ir bijis lēns un pat, ja likumprojektu atbalstīs gan Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, gan Saeima trīs lasījumos, pēc tam, lai likumprojektā iekļautās normas tiktu faktiski piemērotas, Finanšu ministrijai būs vēl jāizstrādā arī Ministru kabineta noteikumi, nosakot kārtību un apjomu, kādā veicama valsts nodevu uzskaite, vai atsevišķos gadījumos nodevu uzskaites kārtība būs jāiekļauj speciālajā likumā, vai konkrētās nodevas likumā un citos normatīvajos aktos.
Ņemot vērā, ka nepieciešamo normatīvo aktu izmaiņu sagatavošana ir laikietilpīga, Valsts kontrole secina, ka izmaiņas, kas pilnveidotu un sakārtotu nodevu administrēšanas sistēmu tuvākajā laikā vēl netiks ieviestas.
