Valsts no jaunajiem ārstiem un rezidentūru nepabeigušajiem cenšas atgūt 200 tūkstošus eiro

VM cenšas atgūt atskaitīto rezidentu apmācībām izlietotos valsts budžeta līdzekļus par 2014., 2015. un 2016.gadu. VM aprēķina atmaksājamo valsts budžeta līdzekļu apmēru par personas faktisko rezidentūras programmas studiju laiku saskaņā ar noteikumu noteiktajām izmaksām, izņemot rezidenta atlīdzības izdevumus.

Šulca piebilda, ka statistikas dati liecina, ka visbiežāk apmācības procesu pārtrauc rezidenti, kuri apgūst ģimenes ārsta, internista un ķirurga specialitātes.

Ministru kabineta noteikumos teikts, ka rezidentam, kura apmācība finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksa var tikt noteikta, ja viņš tiek atskaitīts no augstskolas nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ. "Specialitātes maiņas gadījumā - rezidents pārtrauc apmācību specialitātē un līdz ar to rezidentam ir jāveic apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksa," skaidro Šulca.

Tāpat atmaksa var tikt noteikta, ja pēc rezidentūras beigšanas persona nepilda rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumos minētos pēc rezidentūras beigšanas nosacījumus, piemēram, pēc rezidentūras beigšanas turpmākos trīs gadus normālā darba laika ietvaros nestrādā attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas publiskas personas izveidotā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.

Rezidentu apmācība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam. Rezidentu apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus administrē VM.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienības (LĀZA) valdes priekšsēdis Uģis Gruntmanis, ar viņu sazinājušies vairāki jaunie ārsti un rezidenti, kas turpina mācīties citā rezidentūrā, jo no viņiem tiek pieprasīta valsts izlietoto līdzekļu atmaksa.

Pie Gruntmaņa topošie ārsti vērsušies, piemēram, gadījumā, kad VM pieprasījusi vairāku tūkstošu atmaksu par diviem studiju gadiem, pēc kuriem mācības turpinātas citā specialitātē. Tāpat pie LĀZA vērsusies ārste, kura uzskata, ka pieprasītā summa ir neadekvāta, jo neatspoguļo sniegtās apmācības kvalitāti.

Gruntmanis piebilda, ka par tālāku rīcību saistībā ar šo jautājumu plānots runāt LĀZA valdes sanāksmē.

Kā ziņots, pērn martā valdība atbalstīja VM sagatavotās un daudz diskusiju izraisījušās izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos, kas paredzētas, lai jaunos ārstus aktīvāk virzītu strādāt reģionos un valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.

Grozījumi paredz, ka gadījumos, kad pretendentiem uz rezidentūru būs vienādi sasniegumi pamatstudiju mācību procesā un līdzvērtīgi rezultāti, prioritārā kārtībā no valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietās uzņems tos rezidentūras pretendentus, kuri noslēguši vienošanos ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas. Iepriekš gan VM vēlējās, lai līgums ar reģionālo slimnīcu kalpotu par galveno prioritāti, uzņemot pretendentus rezidentūrā.

Tāpat noteikumi paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.