Valsts kontrole: e-veselības jomā jānovērš virkne problēmu

Šodien Valsts kontroles pārstāvji piedalījās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, lai informētu par Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta (NVD) paveikto, ieviešot ieteikumus pēc revīzijas "Vai E-veselība ir solis pareizajā virzienā?". Valsts kontrole norāda, ka "e-veselības" projekta pārvaldības, sistēmas drošības un pakalpojumu kvalitātes jomā vēl ir daudz darāmā, turklāt jāpanāk, ka gan sabiedrība, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, gan valsts gūst labumu no "e-veselības".

Valsts kontrole 2015.gadā veica revīziju, lai rastu atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijā nav veicies ar projekta "E-veselība Latvijā" īstenošanu. Revīzijā Valsts kontrole atzina, ka "e-veselība" ir solis pareizajā virzienā, tomēr VM īstenotā projekta vadība ir bijusi saraustīta un neefektīva, savukārt uzraudzība - nepietiekama. Līdz ar to neviens "e-veselības" pakalpojums nebija pieejams un nozares profesionāļi nebija ieinteresēti izmantot "e-veselību". Bažas bija arī par sistēmas un tajā uzkrāto datu drošību.

Revīzijā VM tika sniegti 35 ieteikumi četrās būtiskās jomās - politikas pārvaldība, "e-veselības" pieejamība, projekta realizācija, kā arī sistēmas drošība un datu aizsardzība.

Vērtējot VM paveikto, Valsts kontrole secina, ka, salīdzinot ar revīzijā konstatēto, "e-veselības" uzraudzība, realizācija un drošības jautājumu risināšana ir būtiski uzlabojusies.

Valsts kontroles vērtējumā VM ir ieviesusi 60% revīzijā sniegto ieteikumu - ir uzlabota projekta realizācijas uzraudzība un nodrošināta atbilstošas kvalifikācijas speciālistu piesaiste, ir izstrādāti un pieejami e-pakalpojumi, saņemta Datu valsts inspekcijas atļauja personu datu apstrādei "e-veselībā" un novērsti kritiskākie sistēmas drošības un datu aizsardzības riski.

Patlaban līgumus par "e-veselības" lietošanu noslēgušas visas slimnīcas, 60% iestāžu, kurās pieejami ambulatorie pakalpojumi, 90% aptieku un 35% ģimenes ārstu prakšu.

Negatīvi vērtējams, ka VM visā projekta pārvaldībā un uzraudzībā kā mērķi nav izvirzījusi "e-veselības" ieguvumu saņemšanu, bet gan orientējas uz Eiropas Savienības fondu projektu formālu pabeigšanu, un normatīvajos aktos noteikto "e-veselības" lietošanas obligāto uzsākšanas termiņu, kurš regulāri tiek atlikts.

Valsts kontroles ieskatā, nav ievēroti arī Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējuma izlietojumam atbilstoši saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi - vairākos "e-veselības" projektos daļa izdevumu tika atzīti par neattiecināmiem. Turklāt NVD, nepiemērojot līgumsodus sistēmas izstrādātājam 124 131,71 eiro apmērā par termiņu kavēšanu, nav ievērojos likuma prasību rīkoties tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu.

Valsts kontrolē uzsvēra, ka VM jāturpina darbs, lai nodrošinātu, ka gan sabiedrība, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, gan valsts gūst labumu no "e-veselības" ieviešanas.

Iepriekš noteiktais obligātais "e-veselības" lietošanas termiņš vairakkārt ir pārcelts un patlaban noteikts 2018.gada 1.janvāris. Līdz tam VM un NVD jāpanāk maksimāli augsta ģimenes ārstu prakšu iesaiste "e-veselībā", jānovērš atlikušās problēmas sistēmas drošībā un datu aizsardzībā, kā arī jānodrošina sistēmā uzkrāto datu pareizība un kvalitāte.