Uzmanies no jaunās sugas ērcēm! Tās ir neparasti ātras un lielas

Dermacentor ērces pie mums Latvijā pēdējos gados labi iedzīvojušās, stāsta V.Spuņģis. Šīs sugas ērces vizuāli atšķiras no taigas un tā sauktās suņu ērces, un ir netipiski ātras.  „Dermacentor ērces, pirmkārt, ir lielākas, ar resnākām un garākām kājām. Nokrāsa viņām ir krietni tumšāka, un uz muguras ir rakstveida ornaments. Šīm ērcēm ir viena būtiska īpatnība:  tās ļoti ātri pārvietojas. Ja mūsu ērces, ja tā varu teikt – čāpo, tad Dermacentor ērces faktiski skrien. Viņas ir ļoti ātras,” stāsta V.Spuņģis.  

Šī gada vasara – ērču mazuļiem bija ļoti piemērota
Šī gada mēreni siltā, taču nokrišņiem bagātā vasara ērcēm iet pie sirds, un ļauj veiksmīgāk izdzīvot tikko  dzimušajai jauno ērču paaudzei. Viena ērču mātīte spēj izdēt vairākus tūkstošus oliņu. „Būtiska lieta, kas nosaka vēlāko ērču daudzumu, ir laika apstākļi tieši vasaras vidū. Ja laiks ir karsts un sauss, tad jaunās ērces, kas tikko izšķīlušās no oliņām, iet bojā no karstuma un slāpēm. Ērču mazuļiem karstā laikā ir liels risks izkalst. Bet ja ir silta un mitra vasara, mazuļiem iespējas izdzīvot ir lielākas. Šī vasara ērcēm ir bijusi labvēlīga,” saka V.Spuņģis.  

Ērču mazuļiem piemērotākā barība ir lauku peles – strupastes un arī cilvēki, kurus mazās ērcītes izvēlas salīdzinoši plānās ādas dēļ. „Strupastes ir viens no galvenajiem dzīvniekiem, kas pabaro ērču mazuļus. Ērču kāpuriņiem, viņiem maziem esot, ir ļoti īss snuķītis, līdz ar to lielo dzīvnieku āda viņiem nav pa spēkam. Taču cilvēku un strupastu āda gan. Cilvēkiem āda ir samērā plāna un maiga, īpaši uz vēdera, kur ērces tik labprāt piesūcas,” skaidro entomologs.

Klimatiskās pārmaiņas Latvijā ērces ietekmē pozitīvi
Pēdējos gados ērču aktivitātes sezona Latvijā pagarinās, un klimata pārmaiņas Latvijā ērcēm patīk. „Tas, ka pie mums Latvijā klimats kļūst arvien maigāks, ērces ietekmē pozitīvi. Viņām bīstams periods ir vasaras karstums un ilgstošs kailsals ziemā. Bet pie mums izteikta kailsala periodi pēdējos gados nav bijuši,” viņš saka.  

Entomologs  uzsver, ka rudens lietus un drēgnais laiks ērču aktivitāti ietekmē maz. Ērces upura meklējumos vadās pēc siltuma un vibrācijām. „Ērces sēž zālē un gaida savu upuri. Viņas jūt siltumu un sajūt vibrācijas, kad kāds nāk, ar redzi ērcēm ir švaki.  Sajūtot siltumu un vibrācijas, viņa ir jau gatavībā pieķerties. Uz ērču kājām esošie  nadziņi  ir ļoti efektīvi, lai pieķertos pie apģērba vai dzīvnieku spalvām,” stāsta V.Spuņģis.
Rudeņos cilvēku saslimšanas risks ar ērču encefalītu pieaug, jo cilvēki dodas mežā pēc sēnēm un ogām.  “Sezonalitātei ar ērču encefalīta izplatību izteiktas saistības nav. Svarīga ir  gaisa temperatūra (vismaz +4 līdz +5 grādi) un tas, cik liela ir ērces-dzīvnieka un ērces-cilvēka satikšanās iespēja. Attiecībā uz cilvēku viss ir skaidrs: viņš dabā ir periodiski, īpaši ogu un sēņu laikā rudeņos,” tā V.Spuņģis.

Speciālisti atkal un atkal atgādina, ka būtiskākais profilakses pasākums, lai sevi pasargātu no saslimšanas  ar ērču encefalītu, ir vakcinācija. Pēdējos gados cilvēki Latvijā pret ērču encefalītu vakcinējas visa gada garumā, arī vasaras mēnešos un rudenī.  Uzskats par to, ka vakcinācija pret ērču encefalītu iespējama tikai ziemā, ir maldīgs mīts, kas saglabājies vēl no padomju laikiem. Tolaik vakcinācijā izmantoja dzīvu, novājinātu ērču encefalīta vīrusu, un tas radīja risku saslimt, ja īsi pēc vakcinācijas cilvēkam piesūcās inficēta ērce. Mūsdienu ērču encefalīta vakcīna satur nedzīvas ērču encefalīta daļiņas, kas slimību izraisīt nevar, tāpēc pret ērču encefalītu droši vakcinēties var visa gada garumā, arī ērču aktivitātes  sezonā vasarā un rudenī.

Lai saņemtu personiska rakstura medicīniskus ieteikumus, lūdzu, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu.