VIDEO redzama vardarbība un rokudzelži. Tā no mājām izmeta 83 gadus veco Gitu Karlsbergu

Kasjauns.lv jau vēstīja, ka sirmā kundze izlikta no savas mājas, kas, visticamāk, viņai izkrāpta.

Trešdien 6. septembrī zvērināts tiesu izpildītājs Juris Gehtmans veica pircēja Ivo Bernharda ievešanu valdījumā mājā, kurā līdz šim dzīvoja 83 gadus vecā pensionāre Gita Karlsberga. Portālam Kasjauns.lv ir izdevies sazināties ar Gitas meitu Ingu, kura pastāstīja, cik agresīva un pazemojoša bijusi izlikšana no nama.

Ar šo tad arī ir beigusies pensionāres Gitas cīņa par palikšanu namā, kurā viņa aizvadīja savu mūžu.

Nepatīkamais process sākās ap pulksten 9.00. Tajā iesaistījās tiesu izpildītājs, nama pircējs un Gitas meita Inga Karlsberga kopā ar diviem dēliem un brāli.

Ģimene sākotnēji nav piekritusi ielaist atbraucējus, taču pavisam drīz notiekošajā iesaistījās policija un, kā apgalvo Inga, process izvērsās “agresīvs un klaji pazemojošs”.

Pēc tam kad tiesu izpildītājs bija pabeidzis visas plānotās darbības, Gitai no nama nebija ļauts paņemt pat ikdienā tik ļoti nepieciešamos medikamentus, kā arī pārtiku, naudu, pasi un citus dokumentus – visa iedzīve aizveda nezināmā virzienā.

Ģimene sadodas rokās, lai neielaistu atbraucējus

“No sākuma viņi mēģināja tikt iekšā pa vārtiņiem, taču mēs nelaidām. Taču Bernhardam rokās bija fleksis un viņš piepeši sāka zāģēt vaļā sētas daļu. Mēs uz to reaģējām, brālis mēģināja viņam patraucēt, taču tas viss novērsa mūsu uzmanību no vārtiņiem, kuri pavisam drīz tika izcelti,” par nelūgto viesu rīcību stāsta Gitas meita Inga.

Drīz vien parādījušies arī pirmie asumi.

Cenšoties neielaist mājā atbraucējus, Gitas ģimene sadevusies rokās, izveidojot tādu kā dzīvo ķēdi nama durvju priekšā.

“Mums virsū nāca gan Gehtmans, gan policija. Sākumā nogrūda mani, tad nokrita arī mana māte. Manam jaunākajam dēlam policija iepūta acīs, domājams, piparu gāzi, un pēcāk, kopā ar manu brāli saslēdza rokudzelžos un aizveda uz policijas mašīnu,” par satraucošajiem notikumiem stāsta Inga.

Viņas vecākais dēls tikmēr filmējis notiekošo, taču, saskaņā ar Ingas teikto, dēlam esot piekodināts nekur nepublicēt videomateriālus.

Gitu neielaiž pat tualetē

Sarunā ar portālu Kasjauns.lv Inga apliecina, ka cīņa par namu, visticamāk, esot zaudēta: “Viss... esam ārā no mājas. Manu māti iekšā nelaida. Pēc kāda laika ienākt namā atļāva vien manam dēlam, kurš tad nu grāba un ķēra visu, ko vien varēja.”

Arī tas vēl neesot bijis viss. Inga saka, ka viņas mātei piepeši vajadzējis izmantot tualeti, taču apkārtējos Gitas lūgums ļaut izmantot nama labierīcības neesot iežēlinājis.

“Viņai nekas cits neatlika kā nokārtoties turpat ārpusē, blakus namam... mūs pazemoja līdz pēdējam,” telefonsarunā stāsta Inga. Viņa arī piebilst, ka namā vēl joprojām palicis liels daudzums Gitas personīgo mantu.

Incidenta laikā atsevišķu policijas ekipāžu izsauca arī Inga. “Viņi man lika rakstīt iesniegumu, taču es teicu, ka esmu satraukta, trīcu un nevaru to izdarīt. Palūdzu uzrakstīt iesniegumu manā vietā, piebilstot, ka to parakstīšu, taču viņi atteicās. Piepeši viņi sāka izjautāt arī tiesu izpildītāju Gehtmanu,” stāsta Inga.

Saskaņā ar viņas teikto, sarunājoties ar likumsargiem, notikušajā iesaistītās puses esot vainojušas viena otru agresīvās izpausmēs.

Austrālijas radi tā arī nav atsaukušies

Kopš vakardienas Gita ir apmetusies pie savas meitas, kura atklāj, ka šobrīd īsti nezina, kā rīkoties.

“Mamma pati vēl kaut kā turas, taču nezinu, cik ilgi tas tā būs. Viņai tomēr ir nepieciešamas tās zāles, kuras palika mājā. Arī es esmu 2. grupas invalīde un arī man šobrīd trūkst dažu medikamentu,” stāsta Inga.

Izrādās, ka Austrālijas radi, kuri ar portāla Kasjauns.lv starpniecību izteica vēlmi sazināties ar Gitu un viņas ģimeni, līdz šim tā arī nav atbildējuši uz e-pastu.

Ingai tamdēļ radušās aizdomas par ārzemniekiem, kuri mēģinājuši ar viņiem sazināties.

Par ko ir stāsts

Kā vēstījām, viss sācies, kad kaimiņiene, viltojot Gitas Karlsbergas parakstu, 2007. gadā esot ieķīlājusi viņas māju un „Parekss bankā” paņēmusi kredītu 86 000 eiro apmērā.

Sieviete naudu tā arī neesot atdevusi, un Karlsbergas ieķīlātā māja pārdota izsolē par 65 200 eiro, pašai Gitai sagādājot neaprakstāmu pārsteigumu.

Cenšoties panākt taisnību, Karlsberga par savu naudu pat veikusi rokrakstu ekspertīzi, kas pierādījusi, ka viņas paraksti tik tiešām ir viltoti, taču policiju šie atzinumi saskaņā ar Gitas sacīto neesot interesējuši.

Tiesā īpašnieces argumenti šajā lietā neesot neņemti vērā un tā uzskatot, ka taisnība ir bankai un tiesu izpildītājam.

Šobrīd Karlsbergu, kura no bankas nav saņēmusi ne santīma, ne centa un par kaimiņienes ņemto kredītu vairākus gadus neko nav zinājusi, visos dokumentos dēvē par parādnieci.

Visas viņas turpmākās prasības tiek noraidītas, bet iesniegumi policijai netiek ņemti vērā.

Ja viņu izliks no mājas, tiesāties vairs nebūs jēgas. Māja ir Gitas pēdējais bastions, un kundze to aizstāvēja visiem spēkiem.

Telpu atbrīvošana nav izlikšana

Savu viedokli par šiem notikumiem iepriekš paudusi (LZTI). LZTI vēstuli parakstījis tās priekšsēdētājs Andris Spore:

“Pirmkārt, zvērināts tiesu izpildītājs bez tiesiska pamata nekad neuzsāk nolēmuma piespiedu izpildi pret personu.

Zvērināta tiesu izpildītāja darbību pamatā vienmēr ir likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums vai citu institūciju vai amatpersonu nolēmums. (..)

Konkrētajā lietā zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei ir iesniegts izpildu dokuments par nekustamā īpašuma ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, kas juridiski ir ar personas izlikšanu no telpām nekādi nesaistīta zvērināta tiesu izpildītāja amata darbība.

Zvērināts tiesu izpildītājs ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā veic saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.2 nodaļā noteikto kārtību, vispirms ierakstītā pasta sūtījumā paziņojot parādniekam par pienākumu atbrīvot nekustamo īpašumu un nodot to ieguvējam.

Ja parādnieks neatbrīvo nekustamo īpašumu, zvērināts tiesu izpildītājs dodas klātienē pie parādnieka uz nekustamo īpašumu un uzaicina parādnieku atbrīvot nekustamo īpašumu no viņam piederošās mantas un atstāt nekustamo īpašumu kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām, kuras dzīvo kopā ar viņa ģimeni.

Ja tiesu izpildītāja uzaicinājums netiek pildīts, tiesu izpildītājs parādnieku “neizmet ar visām mantām laukā”, kā tas minēts rakstā, bet apraksta un novērtē nekustamajā īpašumā esošo mantu, ieceļ mantas glabātāju, mantu izved un nodod mantas glabātāja glabāšanā pēc aprakstes akta.

Tā ir procedūra, kura zvērinātam tiesu izpildītājam ir ar likumu noteikta un jāievēro, veicot nolēmuma par ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā izpildi.

Saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja Jura Gehtmana sniegto informāciju rakstā aprakstītajā epizodē tika veikta atkārtota ieguvēja ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, kuras laikā, ņemot vērā likumā noteikto kārtību, zvērinātam tiesu izpildītājam bija jānodrošina, ka telpas tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim un diviem lieciniekiem.

Konkrētajā situācijā telpas piespiedu kārtā nav tikušas atvērtas, un zvērināts tiesu izpildītājs pieņēmis lēmumu ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā atlikt, jo nolēmuma izpildi nav bijis iespējams nodrošināt no zvērināta tiesu izpildītāja neatkarīgu apstākļu dēļ.

Tāpat zvērināts tiesu izpildītājs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei paskaidroja, ka Karlsbergas kundzi informējis par viņas tiesībām un pienākumiem nolēmuma izpildes procesā. Pretēji rakstā minētajam, zvērināts tiesu izpildītājs neesot teicis, ka pret Karlsbergas kundzi sāks lietu par administratīvo pārkāpumu. Tāpat zvērināts tiesu izpildītājs kategoriski noliedzis, ka pret Karlsbergas kundzi vai kādu citu klātesošo personu tikusi pielietota vai mēģināts pielietot vardarbību vai fizisku spēku.

Treškārt, attiecībā par rakstā izteikto minējumu, ka “Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi neinteresē tās biedru veiktās nelikumības”, LZTI padome kategoriski noraida šādus pārmetumus kā nepamatotus.

LZTI padomei kā ikvienai institūcijai ar likumu ir noteikti konkrēti uzdevumi, pienākumi un tiesības. Atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 54. pantā noteiktajai LZTI padomes kompetencei zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināruzraudzības jomā LZTI padome ir tiesīga izvērtēt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu, profesionālās ētikas normu pārkāpšanu, LZTI padomes apstiprinātās metodikas neievērošanu, citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu.

Savukārt izvērtēt zvērināta tiesu izpildītāja darbību atbilstību ārējos normatīvajos aktos noteiktajam regulējam, tai skaitā likumam, LZTI padome nav tiesīga, jo tas ir tiesas kompetencē, uz ko arī atbildes vēstulē tika vērsta Karlsbergas kundzes uzmanība.

Vienlaikus atbildes vēstulē LZTI padome ir izskaidrojusi Karlsbergas kundzei kārtību, kādā viņa var vērsties ar sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību tiesā, ja viņai ir pamats uzskatīt, ka zvērināts tiesu izpildītājs rīkojies nelikumīgi.”