Plūdu radītie zaudējumi lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro

Šonedēļ piedzīvotās lietavas Latgalē izraisījušas nopietnus plūdus, skarot vairākus tūkstošus hektāru sējumu virknē pašvaldību Latgalē, vērtēja Trons.

Trons skaidroja, ka patlaban nav skaidrs, vai labību no plūdu skartajiem laukiem vispār varēs novākt. "Te pat nav jautājums, kāda būs ražas kvalitāte," piebilda Trons.

"Situācija ir diezgan dramatiska. Vēl vismaz kāda nedēļa paies, lai ūdens noietu no laukiem, pēc kā vajadzēs lemt, vai tehnika var braukt uz lauka, un vai būs raža, ko novākt," teica Trons.

Eksperts norādīja, ka plūdu dēļ bojātie ceļi rada risku, ka līdz sējumiem nemaz nevarēs nokļūt arī tad, kad ūdens no laukiem noies. Līdz ar to jau patlaban ir skaidrs, ka plūdi radījuši vairāku miljonu eiro zaudējumus.

Trons uzskata, ka valstij ir jāuzņemas atbildība par zaudējumiem, jo meliorācijas sistēmas lietavu laikā nestrādāja tā, kā tām pienāktos. Savukārt tas liecinot par to, ka tās nav bijušas pietiekami labi uzturētas.

Trons pauda cerību, ka plūdu skartie novadi lūgs izsludināt ārkārtas stāvokli, lai lauksaimnieki varētu pretendēt uz kompensācijām, kā arī izvairīties no sankciju piemērošanas.

Kā vēstīts, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) aģentūrai sacīja, ka ilgstošās lietavas Latgales pusē ir graujoša nelaime zemniekiem un par atbalsta pasākumiem tiek domāts.

Viņš teica, ka par konkrētiem pasākumiem varēs runāt tad, kad tiks noskaidroti precīzi nelaimes apmēri. "Apspriedīsimies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kopā jānāk valdībai, finanšu ministrei, premjeram, tad arī tālāk lemsim, jo šis ir neparedzēts gadījums gan pēc satura, gan formas," sacīja ministrs.

Pēc tikšanas ar vietējiem lauksaimniekiem piektdienas vakarā ministrs  norādīja, ka secinājumi ir diezgan skaudri un nodarīta skāde - liela.

Tiesa, ne visi fermeri Latgalē nokar degunus. Atrodas arī lauksaimnieki, kuri pēc ilgstošajām lietavām var nodoties jautrībām savos applūdušajos labības laukos.