Rosina dāļāt bezmaksas prezervatīvus un kontracepcijas tabletes sociālā riska ģimenēm

Tas būtu veids, kā palīdzēt sociālā riska ģimenēm ar jau prāviem bērnu pulciņiem, pēc iespējas vairāk ierobežot vai novērst nākamo bērnu ienākšanu ģimenē, pauž organizācijas „Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle. Kontracepcija šādām ģimenēm būtu tāds pats sociālā atbalsta pasākums kā psihologa palīdzība vai ģimenes asistents.

Traucēklis dzīvei

Ķelle „Papardes zieda” mājaslapā raksta: „Nesen runāju ar kādu sociālo darbinieci par gadījumu, kad sievietei ir atņemtas mātes tiesības uz astoņiem bērniem. Par spīti šim faktam, sieviete laiž pasaulē devīto mazuli, kurš, visticamāk, uzaugs bērnu namā. Līdzīgas situācijas Latvijā nav retums. Ir pienācis brīdis lauzt gadiem iesīkstējušo „tā sanāca” sistēmu, un valstij ir jāapmaksā kontracepcija sociālā riska ģimenēm.

Jāsaprot, ka sociālā riska ģimenes mēdz būt ļoti dažādas. Ir krīzes situācijas, kuru rezultātā visnotaļ normāla kopiena pēkšņi kļūst par sociālā riska ģimeni. Nelaimes gadījums, slimība, zaudēts darbs – iemeslu netrūkst. Taču nav mazums ģimeņu, kur vecāki ir postošu atkarību varā un tāpēc nav spējīgi parūpēties par savām atvasēm. Katra nākamā tiek uztverta kā traucēklis uzdzīvei”.

Cigaretes prezervatīvu vietā?

Ikvienas sievietes tiesības ir pašai plānot savu bērnu skaitu. Tās nepiepildās brīžos, kad viņai jāizvēlas, vai veikalā iegādāties makaronu paku jau esošiem četriem vai pieciem bērniem, vai doties uz aptieku pēc kāda no kontraceptīvajiem līdzekļiem. Loģiski, ka priekšroku viņa dos tam pirkumam, kas remdēs izsalkumu.

Līdzīgi ar vīrieša domāšanu – ja jāizvēlas starp prezervatīviem vai cigaretēm, priekšroka tiks dota smēķiem. Diemžēl mūsu valstī populārākās izsargāšanās metodes ir pārtrauktais dzimumakts un kalendārā metode – ļoti nedroši veidi, kā izvairīties no negribētas grūtniecības. Ir skaidrs, ka situācijā, kad pie rokas nav cita līdzekļa, pāris ir spiests paļauties uz nejaušību. Tāpēc bērna ienākšana ģimenē ļoti bieži nav sievietes izvēle. Viņa labprāt būtu izvairījusies no grūtniecības, bet nepārzina citas kontracepcijas metodes vai tās nav bijušas pieejamas. Otrkārt, viņas pašapziņa nav bijusi tik augstā līmenī, lai spētu ietekmēt vīrieti, lai tas lietotu kontracepciju, uzskata „Papardes zieda" vadītāja.

Tā sanāca….

Jebkurai ģimenei, lai kāds būtu tās ienākumu līmenis, katra nākamā bērna ienākšana rada zināmu sociālo spriedzi. Īpaši tad, ja saimē ir pulciņš bērnu. Ne vienmēr nākamā bērna ienākšana ģimenē ir sievietes izvēle un bērns ir plānots. Šādās situācijās ierasts teikt, ka „tā sanāca!” Veids, kā mēs varam palīdzēt sociālā riska ģimenēm ar jau prāviem bērnu pulciņiem, ir pēc iespējas vairāk ierobežot vai novērst nākamo bērnu ienākšanu ģimenē. Runa nav tikai par naudu un iztikšanu, jebkurai sievietei nepieciešams veltīt laiku sev, ne tikai rūpēties par atvasēm un dzīvesbiedru. Sievietei ir ārkārtīgi grūti domāt par pašrealizāciju, karjeras veidošanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, ja reizi pāris gados jau tā prāvajam bērnu pulciņam pienāk klāt „papildinājums”. Kontracepcija šādām ģimenēm būtu tāds pats sociālā atbalsta pasākums kā psihologa palīdzība vai ģimenes asistents.

Priekšvēlēšanu gaisotnē ir ierasts dzirdēt politiķu solījumus nodrošināt vēlētājiem visdažādākos bezmaksas labumus – vieni sola sabiedrisko transportu par brīvu, otri vilina vēlētājus ar brīvpusdienām skolās, bet citi dala pabalstus. Tomēr neviens līdz šim nav piedāvājis saprātīgu risinājumu šai ilgus gadus Latvijā sasāpējušai un sabiedrības ignorētajai problēmai – zemajai kontracepcijas pieejamībai, norāda „Papardes zieds”.

Latvijā bezmaksas kontracepcija nav pieejama

Pirms pāris mēnešiem jautājums par bezmaksas kontracepcijas līdzekļu dāļāšanu nelabvēlīgām ģimenēm apsprieda arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē.

Tajā Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško norādīja, ka šobrīd mātes un bērna veselība ir viena no ministrijas prioritātēm, kā arī sociālā darbinieka apmācība jau tiek plānota.

„Ir saprotami, ka sociālais darbinieks nespēj sievieti ar varu aizdzīt pie ārsta, kuram būtu jārunā ar viņu, taču tieši sociālais darbinieks ir tas pirmais cilvēks, kas sievieti var uzrunāt,” teica Mūrmane-Umbraško. Ministrija ir gatava kopā ar ārstiem izstrādāt izglītojošu materiālu sociālajiem darbiniekiem.

Savukārt no valsts budžeta varētu sākt apmaksāt ginekologa konsultāciju un vienu no divām kontracepcijas metodēm sociālā riska grupu sievietēm (šobrīd kopā ar ginekologu asociāciju kā valsts apmaksātu kontracepcijas metodi piedāvā injekciju un spirāli). Veselības ministrija atzīst, ka šobrīd mērķa grupa ir šaura, jo minētā ministrijas aktivitāte ir iekļauta HIV un seksuālās transmisijas infekcijas ierobežošanas plānā. Turklāt šobrīd nav konkrēti noteikts, kas ir sociālā riska grupas sieviete.

Šobrīd Latvijā nevienam nav pieejama ne bezmaksas, ne daļēji apmaksāta kontracepcija, kā tas ir citās valstīs. Piemēram, kaimiņos, Igaunijā, valsts apmaksā visu veidu kontracepciju 50% apmērā, tostarp arī neplānotas grūtniecības pārtraukšanu jebkurai sievietei. „Mums ir vajadzīgs finansējums, par kuru veselības nozare kliedz jau gadiem. Tā arī ir pamata problēma, kāpēc bezmaksas kontracepcija nav iekļauta valsts finansētajos līdzekļos. Ja par riska grupas sievieti uzskata tikai trūcīgā statusa sievieti, tad Veselības ministrija ir aprēķinājusi – gadā tie ir 650 000 eiro,” norāda Mūrmane-Umbraško.

Tomēr šobrīd ir pārāk daudz citu kliedzošu vajadzību veselības nozarē, kam naudas nepietiek. Ministrijā norāda, ka šī problēma netiek ignorēta, bet pagaidām vairāk apzināta. Šis jautājums iekļauts izstrādes stadijā esošajā mātes un bērna veselības plānā.

Iesaka vērsties Ministru kabinetā

Saeimas deputāte Ilze Viņķele uzskata, ka tiesības izvērtēt bezmaksas kontracepcijas piešķiršanu ir jādod ne tikai sociālajam darbiniekam, bet arī ģimenes ārstam un ginekologam, jo tieši ar šiem speciālistiem riska grupas sieviete var uzturēt kontaktu.

Savukārt sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks sēdes beigās, uzklausot gan speciālistus, gan klātesošos deputātus, norādīja, ka ar šīs problēmas saistītajiem jautājumiem efektīvāk būtu uzrunāt Ministru kabinetu, risinot gan jautājumus par nepieciešamo finansēšanu, gan jautājumus par sociālā darbinieka līdzdalību, kā arī jautājumus par bezmaksas kontracepcijas saņemšanu ar ginekologa vai ģimenes ārsta nosūtījumu.

Subjektīvi atbalstāms priekšlikums

Rīgas bāriņtiesas Sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Veržbicka Kasjauns.lv pauda galvaspilsētas bāriņtiesas viedokli:

„Priekšlikumi sociālās situācijas uzlabošanai jebkurā gadījumā ir izskatāmi un atbalstāmi pēc būtības, bet vairāk vajadzētu domāt par iespējām realizēt aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības izglītošanu, informēšanu un līdzdalību dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Diemžēl notikumi, kuri seko cits pēc cita, parāda, ka daudzi cilvēki sabiedrībā, tai skaitā vecāki, neuztver bērnu kā vērtību, tāpēc par to nopietni būtu jādomā valstiskā līmenī, aktualizējot patieso vērtību nozīmi (bērns kā vērtība) un ikviena atbildības nepieciešamību bērnu tiesību aizsardzībā, popularizējot ģimeni kā vērtību, sniedzot visaptverošu skatu uz ģimenes lomu un nozīmi mūsdienu sabiedrībā, veicot kompleksa risinājumus ģimeņu atbalstam un stiprināšanai, jo īpaši pievēršot uzmanību sociālā riska ģimenēm un nodrošinot tām papildus izglītojoši – konsultatīvo jeb preventīvo darbu, jo šo ģimeņu visu problēmu pamatā galvenokārt ir zems izglītības līmenis un atbildības apzināšanās trūkums, kas vecākiem liedz saprast un apzināties daudz lietas, tai skaitā, ģimenes plānošanu”.

Savukārt Latvijas ārstu seksologu biedrības (LĀSB)valdes priekšsēdētājs dr. Artūrs Vāvere Kasjauns.lv teica: „Priekšlikums par valsts apmaksātu kontracepciju ieviešanu sociālā riska ģimenēm no LĀSB viedokļa subjektīvi būtu atbalstāms un tomēr uzskatu, ka šāda pasākuma ieviešanai būtu nepieciešama padziļināta konkrētās mērķa grupas analīze un citu valstu pieredze.

LĀSB nav analizējusi citu valstu pieredzi šajā jautājumā un nevar pateikt, cik objektīvi šāds pasākums varētu būt lietderīgs”.