Iedzīvotāju nonākšanai jaunajā veselības sistēmā piedāvās divus variantus

Viņa norādīja, ka viens no variantiem ir "binārā sistēma", proti, vienkārši nodalīt nodokļu maksātājus no nemaksātājiem, bet otrs variants - noteikt nodokļu apmēra slieksni, no kura iedzīvotājs nonāk jaunajā sistēma un saņem pilno pakalpojumu grozu.

Čakša norādīja, ka šodien diskusija bijusi ļoti konstruktīva, taču joprojām nav skaidrs, kāda summa būs jāiemaksā iedzīvotājiem, kuri neveic sociālās iemaksas. "Jautājums kāda veida maksājums tas būs un kurām grupām. Sākotnēji jāvienojas par principu," uzsvēra Čakša.

Viņa sacīja, ka jautājums par maksājuma principu joprojām ir viens no "karstākajiem" punktiem, tomēr pagaidām neko konkrētāku nevarot pateikt.

Čakša skaidroja, ka šodien šaurākā lokā tika apskatīts jautājums par to, kam būtu jābūt iekļautam veselības aprūpēšanas finansēšanas likumā, tostarp iedzīvotāju iekļūšana sistēmā, pakalpojumu grozi, kā arī kādas būs grupas, kas tiks pie veselības aprūpes pilnā groza, kaut arī neveic sociālās iemaksas.

Čakša arī norādīja, ka tika runāts par finansējuma pārvaldījumu jeb Nacionālā veselības dienesta (NVD) nākotnes versiju.

Ministre skaidroja, ka NVD savā būtībā varētu kļūt par "veselības fondu", kas pārrauga un pārvalda finansējumu. Šeit ļoti svarīgi būs stratēģiski izvērtēt, kurš pakalpojums jāattīsta, kādā apmērā un kurā vietā. Šī iecere balstīta uz Igaunijas modeli, kā arī citu valstu apdrošināšanas sistēmās, piebilda Čakša.

Viņa norādīja, ka nākamās nedēļas sākumā visiem tiks izsūtīta informācija par to, kas ticis izdiskutēts. Bet līdz nedēļas beigām tiks gaidītas atbildes, un tikai tad notiks nākamais solis. "Pats likumprojekta skelets ir sagatavots, tagad šos jautājumus, kurus bija svarīgi atbildēt, mēs liekam iekšā, tad ejam nākamajā solī," teica Čakša.

Viņa norādīja, ka pagaidām par Veselības aprūpes finansēšanas likumu ir ļoti daudz diskusiju, kad tiks panākta vienošanās par principu, tad varēšot arī runāt tālāk.

Kā ziņots, šodien notika darba tikšanās saistībā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kurā piedalījās Labklājības ministrijas (LM), Finanšu ministrijas (FM), Veselības nozares stratēģiskās padomes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.

VM norādīja, ka ministrija sagatavojusi likuma projektu, taču pirms tā publiskošanas ar iesaistītajām pusēm vēl jāpārrunā vairāki konceptuāli jautājumi.

Pagājušās nedēļas beigās diskusijā par Veselības aprūpes finansēšanas likumu izskanēja priekšlikums sociālo iemaksu nemaksātājiem nodrošināt valsts apmaksātu veselības aprūpi tikai gadījumos, ja šie cilvēki sociālajā budžetā iemaksās 1% no minimālās mēnešalgas, kas pašlaik ir 380 eiro, bet nākamgad tā plānota 430 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja veselības ministres biroja vadītājs Andrejs Panteļējevs (ZZS).

Diskusijā piedalījās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un vairāki ministri, tostarp labklājības ministrs Jānis Reirs (V), kā arī uzņēmēju organizāciju, pašvaldību un mediķu pārstāvji.

Panteļējevs skaidroja, ka diskusijas laikā notika dažādu viedokļu apmaiņa, tostarp, kā nodrošināt valsts apmaksātu medicīnisko aprūpi maznodrošinātajiem, kuri nevar veikt sociālās iemaksas budžetā.

Pēc veselības ministres biroja vadītāja teiktā, viens no priekšlikumiem, kas diskusijas laikā izskanēja, bija, ka sociālo iemaksu nemaksātāji par valsts apmaksātas medicīnas lietotājiem varētu kļūt, veicot iemaksu sociālajā budžetā, kas būtu vismaz 1% apmērā no minimālās mēnešalgas algas jeb 4,30 eiro.

Panteļējevs uzsvēra, ka tas ir tikai viens no piedāvājumiem un ka pagaidām ir vēl ļoti daudz neskaidru jautājumu saistībā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Panteļējevs uzsvēra, ka nopietnāks darbs pie likumprojekta izstrādes gaidāms nākamajā ceturtdienā, 20.jūlijā, kad plānota darba grupas sanāksme.

Savukārt LTV vēsta, ka viens no variantiem paredz, ka tikai vismaz sešus mēnešus veikts sociālā nodokļa maksājums dos iespēju turpmāk saņemt valsts apmaksāto veselības pakalpojumu grozu.

Kā ziņots, koalīcijas partneri panākuši vienošanos par sociālo iemaksu pieaugumu, savukārt par lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes progresivitāti diskusijas vēl turpināsies, žurnālistiem pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Sociālās iemaksas iecerēts celt, lai palielinātu veselības aprūpes finansējumu. Paredzēts, ka sociālās iemaksas solidāri - pa pus procentpunktam - pieaugs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Savukārt nodokļu nemaksātājiem varētu būt noteikts speciāls maksājums.

Attiecībā uz IIN progresivitāti koalīcijas partneri vēl sagaida Finanšu ministrijas aprēķinus, lai turpinātu diskusijas.