Rosina valstij apmaksāt kontracepciju sociālā riska ģimenēm

Organizācijas “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle uzskata: veids, kā var palīdzēt sociālā riska ģimenēm ar jau prāviem bērnu pulciņiem, ir pēc iespējas vairāk ierobežot vai novērst nākamo bērnu ienākšanu ģimenē. Kontracepcija šādām ģimenēm būtu tāds pats sociālā atbalsta pasākums kā psihologa palīdzība vai ģimenes asistents.

“Nenoliedzami, ja sievietei jādomā, par ko viņa pabaros savu bērnu, kā palaidīs skolā, kā nopirks elementāri ziemas apavus, samaksās par transportu, tad kontracepcija noteikti nebūs tā pirmā prioritāte. Savukārt seksuālās attiecības, ja viņai blakus ir partneris vai vīrs, visticamāk, viņai būs,” vērtēja Ķelle.

Arī dzemdību speciālisti ikdienā redz, ka līdztekus gaidītiem, gribētiem un ļoti lolotiem mazuļiem pasaulē nāk arī tie, kas ir pieteikušies negaidīti, neplānoti un diemžēl dzimst vecākiem negribēti. Tāpēc arī ginekologu asociācija atbalsta šo iniciatīvu.

“Diemžēl ir tās situācijas, kad, jautājot māmiņām par iepriekšējiem bērniem, viņas pat nevar izstāstīt, kuriem bērniem ir palikušas aprūpes tiesības, vai kāds bērns ir audžuģimenē un kur tieši, bet ir nākamais mazulis, kura nākotne ir neskaidra un ir grūti iztēloties šī bērna likteni,” atzina ginekoloģe, dzemdību speciāliste Vija Veisa.

Sociālie darbinieki, kas ikdienā strādā ar šīm sievietēm, stāsta, ka ne jau tikai līdzekļu trūkums ir tas, kādēļ sieviete nav varējusi atļauties kontracepciju, bet elementāru zināšanu trūkums par to, kas vispār ir ģimenes plānošana.

Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālo pakalpojumu sektora ģimenēm un bērniem vadītāja Agnese Igaune norāda, ka nav runa par plānotām grūtniecībām, bet gan nevēlamām, kuras, kā saka iestādes klienti, “gadījās”. Šajos gadījumos abas puses - gan vīrišķā, gan sievišķā - par drošu seksu domājot vismazāk.

Patlaban Latvijā nevienam nav pieejama bezmaksas vai daļēji apmaksāta kontracepcija. Ir pārāk daudz citu kliedzošu vajadzību veselības nozarē, kam naudas nepietiek, norāda atbildīgajā Veselības ministrijā (VM) , gan piebilstot, ka šī problēma netiek ignorēta, bet pagaidām vairāk apzināta. Šis jautājums iekļauts izstrādes stadijā esošajā mātes un bērna veselības plānā.

“Lai aprēķinātu finansējumu, ir jāapzina, cik šī problēma ir plaša, cik ir šādas sievietes. Jāizdomā arī, kāda ir procedūra, kā šo kontracepciju nodrošināt. Tas nav aiziet uz aptieku un nopirkt, bet nepieciešama arī ginekologa konsultācija, lai izvēlētos labāko un piemērotāko kontracepcijas līdzekli,” skaidroja VM valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Daina Mūrmane-Umbraško.

“Papardes ziedā” gan norāda, ka viennozīmīgi dārgāk valstij izmaksā negribētu bērnu aprūpe. “Cik mums maksā pamesti bērni, tie bērni, kuri vispār savas dzīves neizdzīvo, cik izmaksā tādi, kuri nonāk bērnunamos, internātos, kuri jau bērnībā iemācās to, ka tā īsti viņi nevienam nav vajadzīgi. Tās izmaksas mēs nevaram likt blakus kontracepcijas izmaksām,” uzskata organizācijas vadītāja.

Speciālisti gan uzsver, ka līdztekus sociālā riska grupas sievietēm bezmaksas kontracepcija un ginekologa apmeklējums būtu jāievieš arī jauniešiem.