Čiekurkalnieši neizpratnē, kāpēc TEC-1 ēku neiekļauj kultūras pieminekļos
Čiekurkalna attīstības biedrība līdz šim nav saņēmusi Valsts kultūras pieminekļu un aizsardzības inspekcijas (VKPAI) skaidrojumu par TEC-1 ēkas neiekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstā, sacīja biedrības valdes loceklis Kaspars Spunde.
Spunde sacīja, ka biedrība bija ieplānojusi šonedēļ sasaukt sēdi, lai izskatītu tālāku rīcību sakarā ar TEC-1 ēkas neiekļaušanu kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā, taču līdz šim no VKPAI vēl nav saņemts lēmuma skaidrojums.
Līdz ar to biedrības sēdi varētu sasaukt 5.jūlijā. Spunde cer, ka līdz tam laikam tiks saņemts skaidrojums, jo biedrība ir gatava šādu lēmumu pārsūdzēt, un ja nepieciešams, vērsties arī tiesā.
Kā ziņots, VKPAI sēdē vienbalsīgi tika nolemts neiekļaut TEC-1 ražošanas ēku valsts kultūras pieminekļu sarakstā. Sēdē piedalījās Latvijas Būvinženieru savienības eksperti un trīs neatkarīgie eksperti, kuri gan balsošanā nepiedalījās, sacīja VKPAI sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Eriņa.
Eriņa skaidroja, ka pati ēka tiek atzīta par kultūrvēsturisku vērtību, taču VKPAI nav saņēmusi pietiekamus argumentus tās iekļaušanai sarakstā. Viņa teica, ka blakus atrodas jaunais TEC, kam ir 100 metru aizsardzības josla, kas ir nepiemēroti apstākļi publiskās telpas izveidei.
"Arī izmaksas ir nesamērīgas, jo, papildus jau sākotnējām aptuveni 4 miljonu eiro renovācijas izmaksām, ēkas ikgadējā uzturēšana izmaksātu 50 000 eiro," sacīja Eriņa, norādot, ka tie ir AS "Latvenergo" aprēķini, un neesot pamata tos apstrīdēt.
Savukārt biedrībai ir ekspertu Zaigas Gailes un Pētera Blūma atzinums un, pēc Spundes domām, tas ir pietiekams arguments.
Viņš norādīja, ka ir sašutis par VKPAI attieksmi pret biedrības iesniegumiem. "Mēs lūdzām uzrādīt ekspertu atzinumu par ēkas kritisko stāvokli, bet to mums neizsniedza. Tā esot iekšējā dokumentācija, un mums viņu nerādīs," sacīja Spunde.
Pēc Spundes domām, VKPAI arguments par jaunā TEC 100 metru aizsardzības joslu ir apstrīdams. "Tas ir grozāms lielums. Par to smejas ikviens nopietns arhitekts," viņš pauda.
Biedrība neesot paspējusi arī iesniegt jebkādus oficiālus ierosinājumus ēkas izmantošanai, jo nav domājusi, ka bez konkursa tiks atļauts AS "Latvenergo" šo ēku nojaut. Taujāts par piemēru ēkas izmantošanai, viņš atbildēja, ka, pēc viņa domām, ēkā varētu ievākties kaut vai ''Latvenergo''. "Nav bijuši konkursi. Tā nedrīkst vienkārši atļaut nojaut," uzsvēra Spunde.
