Eksperte pēc Slokas nelaimes zīmē drūmu ainu; indi varam saņemt atpakaļ caur šprotēm uz šķīvjiem

Simanovska norādīja, ka no degošas plastmasas izdalošos dioksīnus dabā ir ļoti grūti konstatēt, bet tie ir kaitīgi arī mazā koncentrācijā. Pēc Simanovskas domām, kaitējums videi šajā gadījumā ir nodarīts milzīgs. "To var aprēķināt, balstoties uz iepriekš veiktiem pētījumiem par pasaulē līdzīgiem gadījumiem. Es domāju, ka Latvijā noteikti ir institūcijas, kas, zinot apjomu un apstākļus, to var aprēķināt," sacīja Simanovska.

Organizācijas pārstāve uzskata, ka nav tik svarīgi, vai vējš ugunsgrēka radītās kaitīgās vielas ir aizpūtis prom. "Pat ja ir aizpūsts prom uz Baltijas jūru vai Zviedriju, tas viss pēc tam tāpat atnāks atpakaļ caur šprotēm uz šķīvjiem," teica Simanovska, norādot, ka tas pats attiecināms arī uz sauszemes dzīvniekiem, jo dioksīns saglabājas barības ķēdē.

Taujāta par dioksīna ietekmi uz cilvēku veselību, Simanovska stāstīja, ka Jūrmalas un tās tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem akūtas un smagas slimības nav sagaidāmas. "Kā piemēru var minēt Itālijas Sovezo, kur 70.gados uzsprāga rūpnīca, un atmosfērā nonāca milzīgs dioksīna daudzums. Pāris iedzīvotājiem kancerogēnas parādības bija novērojamas vien pēc 20 gadiem, bet, protams, tam ir vēl daudzi citi ietekmējošie faktori," sacīja Simanovska. Viņa uzsvēra, ka par veselībai nodarītu kaitējumu vairāk vajadzētu uztraukties tiem, kuri paši dedzina atkritumus savos pagalmos vai kamīnos.

Taujāta par Jūrmalas ugunsgrēka saturu, Simanovska sacīja, ka komersants lavierē ar augstvērtīgu materiālu definīciju: "Augstvērtīgi plastmasas atkritumi ir tikai tad, kad pārstrādāti granulās. Ja pat ir sašķiroti, kamēr nav sastrādāti, tikmēr tie vēl ir atkritumi.'' Tai pat laikā, pēc viņas domām, Valsts vides dienesta rīcības gada garumā ir bijušas nenopietnas, ņemot vērā, ka objektā tiek uzglabāti 23 000 tonnas atkritumu.

Jūrmalā notikušā ugunsgrēka vietā atklāti arī bīstamie atkritumi

Plastmasas krāvumu ugunsgrēka vietā Jūrmalā, Slokas apkaimē, atklāti arī bīstamie atkritumi, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ar šādu informāciju šorīt esot nācis klajā Valsts vides dienesta (VVD) inspektors, kurš apsekojis ugunsgrēka vietu. Inspektora ziņojumā norādīts, ka daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli," informē VARAM.

Ņemot vērā minēto, Gerhards šodien sasaucis preses konferenci, kurā piedalīsies arī VVD ģenerāldirektore Koļegova un Veselības ministrijas pārstāvji. Preses konference notiks plkst.13 VARAM telpās Rīgā, Peldu ielā 25.

Kā ziņots, svētdienas, 18.jūnija, pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez VVD atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība.

Dzēšanas darbos vienlaikus iesaistījās aptuveni 50 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji-glābēji, kuriem palīgā tika nosūtīti arī divi "Latvijas Dzelzceļa" ugunsdzēsības vilcieni un divas Valsts meža dienesta ugunsdzēsības autocisternas, bet Nacionālo bruņoto spēku helikopters nodrošināja ugunsgrēka dzēšanu no gaisa.

Ugunsgrēka izcelšanās iemesli tiks skaidroti izmeklēšanā. Valsts policija par notikušo sākusi kriminālprocesu.

Kā vēlāk atzina biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" vadītāja Jana Simanovska, pat ja Jūrmalas plastmasas atkritumu ugunsgrēkā izdalīto dioksīnu izkliedēja vējš, dabā tas nesadalās.

Simanovska norādīja, ka no degošas plastmasas izdalošos dioksīnus dabā ir ļoti grūti konstatēt, bet tie ir kaitīgi arī mazā koncentrācijā. Pēc Simanovskas domām, kaitējums videi šajā gadījumā ir nodarīts milzīgs.