Zināms Dziesmu un Deju svētku latviešu skatuvisko deju koncerta repertuārs
Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome akceptējusi XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku latviešu skatuvisko deju koncerta “Vēl simts gadu dejai” repertuāru. Koncertu, kurš svētku nedēļā notiks Arēnā Rīga, veidos mākslinieciskā vadītāja, horeogrāfe Gunta Skuja, režisore Ināra Slucka un scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kuru koncepcija pērn tika atzīta par labāko atklātā konkursā starp sešiem kandidātiem.
Konkursa uzvarētāju koncepcija vairākkārt tika skatīta Latvijas Nacionālā kultūras centra Deju konsultatīvās nozares sēdēs, īpašu uzmanību pievēršot tieši repertuāra izvēlei. Gan nozares padomes locekļiem, gan arī vadošo ansambļu mākslinieciskajiem vadītājiem (21 cilvēkam) tika lūgts iesniegt priekšlikumus par koncerta repertuāru. Kopā tika ieteiktas 48 dejas. Koncerta repertuārā iekļautas 30 dejas, kas aptver 17 latviešu horeogrāfu meistardarbus no klasikas līdz pat mūsdienām. Skatītājiem deju koncertā būs iespēja redzēt Ulda Žagatas, Alfrēda Spuras, Imanta Magones, Helēnas Tangijevas-Birznieces, Harija Sūnas, Aijas Baumanes, Ulda Šteina, Viļa Ozola, Jāņa Ērgļa, Jāņa Purviņa, Agra Daņiļeviča, Guntas Skujas, Taigas Ludboržas, Ilmāra Dreļa, Artas Melnalksnes, un diasporas horeogrāfa Viļņa Birnbauma viedotās dejas. Viss repertuārs aplūkojams - http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2017/06/12/1497267867_5508.pdf
“Latviešu skatuviskajai dejai ir bagāta vēsture, un koncerts “Vēl simts gadu dejai” ir kā vēlējums un veltījums, kas vērsts uz vērtību saglabāšanu, ietverot maģisko simts un ar to domājot bezgalību, kas sasaucas ar Latvijas valsts simtgades svētku veidoto piederības zīmi. Koncerta koncepcija veidota, meklējot atbildi uz jautājumu – kā rodas un kas rada latviešu skatuvisko deju? Tie nepārprotami ir horeogrāfi, spēcīgas personības, kas iedvesmojas no dabas, laikmeta, cilvēkiem, dejas un dejotāju mīlestības. Radošā grupa šīs koncepcijas ietvaros aicina ieskatīties dziļāk par hronoloģiski sarindotu horeogrāfu dzīves gājumu un radītajām dejām, izvirzot mērķi izzināt dejas tapšanas kontekstu, veidot sasauci dejai ar personību, laikmetu, iedvesmas avotiem,” stāsta idejas autori.
Saskaņā ar 2017. gada deju skašu rezultātiem, gatavot koncerta repertuāru žūrija iesaka visu deju grupu 204 kolektīviem, kuri skatēs ieguvuši Augstāko pakāpi (izņēmums A grupa, no kuras iesaka piedalīties arī I pakāpi ieguvušajiem kolektīviem, un bērnu kolektīviem, kas pavasara skatēs ieguvuši no 48.7 līdz 47.00 punktiem). Koncerta dalībnieki būs zināmi pēc 2018. gada deju skašu rezultātiem. Plānots, ka koncertā piedalīsies ap 3000 dejotāju.
Konkursu par XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku latviešu skatuvisko deju koncerta māksliniecisko koncepciju Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) izsludināja 2016. gada jūnijā. Konkursā tika saņemti seši pieteikumi. Konkursa pieteikumus vērtēja Kultūras ministrijas Deju padomes priekšsēdētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Latvijas Nacionālās operas un baleta pedagoģe Gunta Bāliņa; horeogrāfs, Dziesmu un deju svētku virsvadītājs, Kultūras ministrijas Deju padomes loceklis, LNKC Deju konsultatīvās padomes loceklis Jānis Purviņš; Deju svētku Goda virsvadītāja, Dziesmu un deju svētku padomes un mākslinieciskās padomes locekle, Rīgas pilsētas deju kolektīvu virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte; horeogrāfe, Dziesmu un deju svētku virsvadītāja, LNKC Deju nozares konsultatīvās padomes priekšsēdētāja, Valsts izglītības satura centra vecākā referente dejas mākslas jautājumos Zanda Mūrniece; režisore un skatuves mākslas pedagoģe, Kultūras akadēmijas profesore Māra Ķimele; Ideju institūta direktors Guntis Ērglis-Lācis un Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Dziesmu un deju svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
