Cilvēki provincē atzīst: uz vēlēšanām negāja, jo "tas taču tāpat neko nemainīs"

Tukuma novadā pagājušajā nedēļā notikušajās pašvaldību vēlēšanās pie vēlēšanu urnām devās 39% balsstiesīgo. “Man darbā kolēģi saka, ka nav vērts iet, jo tāpat jau nekas nemainīsies,” raidījumam sacīja Tukuma iedzīvotāja Inga.

“Nekas nemainās, kā mēs dzīvojām, tā mēs dzīvosim. Man, piemēram, nekādu izmaiņu. Es esmu priecīga, ka man ir darbiņš, gaidu pensiju un viss,” tā savukārt norādīja Tukuma novada iedzīvotāja Regīna.

Tikpat – 39% – tiesības izvēlēties savas pašvaldības nākamos vadītājus izmantojuši Latgalē Rēzeknes novadā. Arī šeit biežākais skaidrojums ir tāds, ka viņu piedalīšanās tāpat neko nemainīs. Pie autoveikaliņa sanākušie Silmalas pagasta iedzīvotāji saka – balsošanai lielu jēgu neredz, jo uzlabojumus savā dzīvē no jaunās domes negaida.

“Cilvēki laikam ir noguruši no tā, kas notiek valdības ēkās – mazākās vai lielākās. Un tāpēc ir ļoti pasīvi,” uzskata autoveikala pārdevējs Arvīds. Savukārt Rēzeknes novada iedzīvotāja Teodosija norāda, ka negāja, jo “viņi neviens man nepalīdzēs”.

Šiem cilvēkiem būtu bijis jābalso četrus kilometrus tālāk esošajā Ružinas iecirknī. Vietējā veikaliņa pārdevēja Alla pati balsot ir bijusi, taču sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem novērojusi apātiju: “Citi netic valdošajiem. Citi uzskata, ka deputāti neko nedara. Tāpēc arī neiet.”

Ružinas iecirknī vēlēšanu dienā strādājusi pasta darbiniece Aleksandrina. Viņai ir cits skaidrojums – pētot vēlētāju sarakstus, iecirkņa darbinieki konstatējuši, ka daudzi pagastā deklarētie cilvēki jau sen nav redzēti.

“Daudz cilvēku ir aizbraukuši. Jaunatne vispār visi ir aizbraukuši. Bērni beidz skolu un aizbrauc prom. Daudz māju gar lielo ceļu ir tukšas. Izsisti logi. Bet ir pasīvi cilvēki. Ir veselas ģimenes, kas nav gājušas. Viņi necer uz to labāko,” uzskata Aleksandrina.

Piemēram, Gornicas ciemā Rēzeknes novadā it kā uzvarējusi “Saskaņa”, taču patiesībā tur ir triumfējusi vienaldzība, jo pie vēlēšanu urnām devušies tikai 26% iedzīvotāju. Gornicas iecirknis bija izvietots Silmalas kultūras namā. Iestādes vadītāja Natālija stāsta – 3.jūnijā daudzi nolēmuši, ka nav laika krāmēties ar vēlēšanām, jo viņiem ir bijis jādomā par savā dzīvē svarīgāku notikumu – Vasarsvētkiem.

Silmalas pagasta populārākā politiķe – Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietniece Elvīra Pizāne (S) – stāsta, ka pirms vēlēšanām rīkotas tikšanās ar kandidātiem, bet uz tām nākuši vien daži cilvēki, atsevišķos gadījumos – vispār neviens.

“Pirmais – cilvēku neuzticība nekam. Ne varai – ne tikai tieši, ka mums, bet vispār valstij. Tie jaunie pat nav uzrunāti, viņi pat nezina. Es ar viņiem runāju, es saku – jūs zināt, ka jums šogad jau ir tiesības aiziet pirmo reizi? Daudzi no viņiem it kā dzirdējuši, it kā nav dzirdējuši, it kā ies, it kā neies,” sacīja Pizāne. Esot arī daļa tādu, kas vaicā, vai viņiem par to kaut kas būs.

Lai gan šogad pašvaldību vēlēšanās aktivitāte ir nedaudz pieaugusi, sasniedzot 50%, tā ir tālu no vēlamā, kas publicistam Mārim Zanderam liek domāt par dziļākām problēmām sabiedrībā.

“Es domāju, ka viņi vienkārši ir atsvešinājušies no valsts kā tādas. Interesantais jautājums ir, cik šī atsvešinātība tālu izplešas vispār cilvēku attiecībās ar valsti, jo viena lieta ir neiet uz vēlēšanām, kas nav tikai mūsu fenomens. Otra lieta ir nemaksāt nodokļus. Nevis tāpēc, ka būtu kaut kāds īpašs naids, bet tāpēc, ka nav saprotams, kādā sakarā mums jāmaksā. Un tā mēs nonākam līdz kaut kādai situācijai X, kad cilvēki saka, ka “man ir mana dzīve, un kas ar to valsti notiek, tas mani īpaši neinteresē”,” vērtē Zanders.

Vēlētāju pasivitāte ir daudzu rietumvalstu problēma, tomēr mūsu reģionā Latvijā vēlētāju aktivitāte ir viena no zemākajām. Ja pēdējās pašvaldību vēlēšanās Latvijā balsstiesīgo aktivitāte bija 50%, tad Igaunijā pēdējās vietvaru vēlēšanās tie bija 58%, tikko notikušajās vēlēšanās Somijā – 59%, Zviedrijā – 83%, Norvēģijā – 60%, tikmēr Lietuvā balsstiesīgie bijuši pasīvāki – pēdējās pašvaldību vēlēšanās piedalījušies 47%. Nav pārsteigums, ka Eiropā augstākā vēlētāju aktivitāte ir Beļģijā – tur piedalīšanās ir obligāta. Nebalsotājiem var nākties maksāt sodu, viņiem arī ir grūtāk iekārtoties darbā valsts sektorā.

Par ideju, ka obligātā balsošana būtu jāievieš arī Latvijā, skeptisks gan ir Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, kurš norāda - ja gribat samaitāt kādu labu lietu, pielieciet priekšā vārdu “obligāti”, jo tad tīri psiholoģiski uzreiz rodas pretestība.

Politoloģe, “Providus” pētniece Iveta Kažoka norāda, ka obligātajai dalībai vēlēšanās būtu gan, plusi gan mīnusi. “No vienas puses, tas it kā viņus pamudina vairāk interesēties par politiku, sekot tai ikdienā līdzi un tomēr izvēlēties kādu no piedāvātajiem sarakstiem, padarot varu leģitīmu. No otras puses, ja tiešām tas cilvēks nav četrus gadus interesējies par politiku, ir diezgan naivi domāt, ka tieši vēlēšanu dienā viņam nāks apgaismība un viņš spēs izdarīt tādu saprātīgu izvēli. Kas nozīmē, ka šāda veida sistēma var arī provocēt cilvēkus balsot protesta pēc vai arī balsot ļoti neapdomīgi, vadoties no pēdējo dienu kampaņā izplatītajiem vēstījumiem,” secina Kažoka.

Vienlaikus vēlēšanu ignorēšana noved pie tā, ka pat absolūtiem vēlēšanu uzvarētājiem nereti patiesībā ir nobalsojuši tikai ceturtā vai piektā daļa no visiem balsstiesīgajiem. Un tas liek uzdot jautājumu, vai šāds vēlētāju dotais mandāts ir pietiekams, lai pēc vēlēšanām varētu pilnvērtīgi strādāt visu iedzīvotāju labā.