Pasaulē lielākā ēka, loču tornis un vēl. Unikāls ieskats Liepājas brīnumos. FOTOREPORTĀŽA

LSEZ teritorija aizņem 3 979 hektārus jeb aptuveni 65% no Liepājas pilsētas teritorijas. Tā iedalās sauszemes teritorijā, akvatorijā, industriālajā teritorijā, Liepājas Starptautiskās lidostas teritorijā un bijušās militārās bāzes, Karostas teritorijā.

Saskaņā ar 1997. gada 17. februārī pieņemto Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu, Liepājas speciālo ekonomisko zonu veido Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorija, kurā veic komercdarbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrības un kuru pārvalda un uzrauga Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorija ir noteikta saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma pielikumā pievienoto Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas plānu un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas robežu aprakstu.

Panorāmas skats no loču torņa

Kasjauns.lv komandas ekskursija pa apjomīgo teritoriju, LSEZ pārvaldnieka Jāņa Lapiņa un pārvaldnieka vietnieka Ulda Hmieļevska pavadībā, sākas LSEZ pārvaldes kapteiņa dienestā, tā dēvētajā “loču tornī”.

Par ločiem sauc ostas akvatorija un fārvatera (ūdensceļa) pārzinātājus, kuriem ir kapteiņa tiesības uz jebkuru kuģi, kurš plāno pietauvoties ostā. Loču uzdevums – droši un bez starpgadījumiem nogādāt ienākošos kuģus ostā.

Lai tiktu līdz torņa augšai, jāspēj uzrāpties pa ļoti stāvām kāpnēm. Pēcāk no torņa kontroltelpas paveras patiesi apbrīnojams panorāmas skats uz jūru un visu LSEZ teritoriju. No šejienes tiek koordinēta kuģu satiksme ostas tuvumā un tās teritorijā.

Statistika liecina, ka 2016. gada laikā Liepājas ostā tika pārkrautas 5 679 768,27 tonnas dažādu kravu, tai skaitā: 4 272,5 tūkst. tonnas beramkravas, 1026,1 tūkst. tonnas ģenerālkravas, 381,2 tūkst. tonnas lejamkravas.

Viena no lielākajām ēkām pasaulē – “Lauma Fabrics”

Nākamais apskates objekts – tekstila rūpnīca “Lauma Fabrics” – izrādās ir viena no lielākajām ēkām pasaulē.

Šobrīd, mērot pēc kvadratūras, tā ierindojas 16. vietā pasaules mērogā, apsteidzot vērienīgo Lielbritānijas izstāžu un izklaides centru “The O2” un interneta mazumtirdzniecības giganta "Amazon.de" loģistikas centru Vācijā. Turklāt “Lauma Fabrics” vien nedaudz iepaliek no NASA montāžas centra Ņūorleānas štatā, ASV, kur tika konstruēta leģendārā “Saturn” tipa raķete un vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis “Shuttle”.

LSEZ “Lauma Fabrics” SIA ir viens no Eiropas vadošajiem mežģīņu, elastīgo adījumu un lenšu ražotājiem, kam ir vairākas priekšrocības, kā, piemēram, ilggadēja pieredze darbā gan ar austrumu, gan ar rietumu tirgus klientiem, spēcīga vadības komanda ar Rietumeiropas un Austrumeiropas pieredzi tekstilmateriālu ražošanā, kā arī uzņēmumam ir plašs, konkurētspējīgs un kvalitatīvs tekstilmateriālu piedāvājums.

LSEZ “Lauma Fabrics” SIA šobrīd ražo plašu neelastīgo un elastīgo mežģīņu klāstu, daudzveidīgus elastīgos un neelastīgos adījumus, kā arī medicīnas izstrādājumus - jostas un saites. Plašo produkcijas klāstu papildina tekstilmateriālu termiskās apstrādes – formēšanas – pakalpojumi.

Doma par šādu fabriku Liepājā radusies jau tālajā 1961. gadā, kad pilsētā bijis diezgan augsts bezdarba līmenis.

Sadarbībā ar Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Ukrainas zinātniskajiem institūtiem, 1965. gadā tika izstrādāts fabrikas plāns, savukārt 1969. jaunais sieviešu veļas kombināts ieguva nosaukumu “Lauma”.

Fabrika pakāpeniski attīstījusies līdz pat mūsdienām un 2013. gadā ieguvusi LSEZ kapitālsabiedrības statusu.

Liepājas “dzelzsgriezēji”

Bijušā Liepājas Gaļas kombināta teritorijā šobrīd atrodas LSEZ SIA “Pumac Liepaja” izveidotais “Liepājas biznesa centrs”.

Šobrīd tajā atrodas 17 gan pašmāju, gan arī ārvalstu uzņēmumi. Kopā šādi radītas 915 darbavietas un uzņēmumu kopējais apgrozījums 2016. gadā bijis vairāk nekā 50 miljoni eiro.

To starpā ir arī dāņu uzņēmums “Caljan Rite-Hite Latvia”, kurā ražo dažādus iekraušanas un izkraušanas transportierus un elevatorus, kā arī viens no lielākajiem metāla apstrādes uzņēmumiem Liepājā LSEZ SIA “Jensen Metal”.