Georga lentītes Rīgā dāļā organizācija ar sabiedriskā labuma statusu
Otrdien ar pretrunīgi vērtēto Georga lentīšu dalīšanu Pārdaugavā nodarbojies arī kāds nodibinājums, kuram Latvijā piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, otrdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Lentītes pie pieminekļa sanākušajiem izsniedza akcijas “Nemirstīgo pulks” teltī, kā arī nodibinājuma “Kultūras attīstības fonds” teltī. “Kultūras attīstības fonds” Latvijā ir reģistrēts kā sabiedriskā labuma organizācija. Tātad likuma izpratnē šī ir organizācija, kas “sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai”, līdz ar to tās ziedotājiem pienākas nodokļu atlaides.
Kā fonda darbības jomas mājaslapā norādīts, piemēram, atbalsts jauniem pedagogiem un apdāvinātiem skolēniem, kuri pārstāv Latvijas mazākumtautības.
Sabiedriskā labuma statusu Latvijā piešķir un atņem Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tomēr dienestā apgalvo, ka, pēc likuma, pats Georga lentīšu dalīšanas fakts nevar būt kritērijs, lai lemtu par sabiedriskā labuma statusa organizācijas statusa atņemšanu “Kultūras attīstības fondam”.
“Jūsu aprakstītais gadījums ar šo Georga lentīšu dalīšanu pie Uzvaras pieminekļa, visticamāk, varētu būt traktējams kā pretvalstiska, valstij nedraudzīga rīcība, un par tādu noteikti būtu jāinformē Drošības policija,” skaidroja VID.
Uz jautājumu, vai Sabiedriskā labuma komisija pati nevērtēs šo jautājumu, VID norādīja, ka likums neparedz šādas pilnvaras, šādas tiesības un arī šādus kritērijus statusa piešķiršanai vai atņemšanai. Tas esot citas iestādes kompetencē.
Fonda pārstāvji skaidro, ka simboliku dala, jo pēc tā ir sanākušo pieprasījums.
Taču kopumā pēdējos gados 9.maijā melni oranžās Georga lentītes pie automašīnu logiem un cilvēku apģērba novērojamas aizvien retāk. Uzvaras parka svinību organizatori Rīgā biedrība “9.maijs.lv” pretrunīgi vērtēto simboliku nedala jau kopš 2014.gada, kas sakrīt ar laiku, kad sākās Krievijas agresija Ukrainā.
Biedrības vadītājs, Rīgas domes deputāts Vadims Baraņņiks (S) par šo jautājumu ir nerunīgs, taču noliedz, ka Ukrainas notikumi ir iemesls tam, ka lentītes pārstātas dalīt. Pēc ilgākas iztaujāšanas viņš norādīja: “Tie piegādātāji, kuri mums piegādāja pirms tam, vairs mums nepiegādāja.” Baraņņiks vienlaikus uzsver, ka neko nepārmet tiem, kas šo simboliku 9.maijā tomēr izmanto.
Politologs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Andis Kudors ir pārliecināts, ka lentītes uz ielām redzamas retāk, jo šī simbolika plaši lietota Krimas aneksijas laikā. Tāpēc lentītes pārstājuši izmantot arī, piemēram, Krievijas sabiedroto valstu - Kazahstānas un Baltkrievijas - līderi.
“Ja Latvijā šie 9.maija rīkotāji un atbalstītāji, ja viņi turpinātu lietot Sv. Jura vai Georga lentīti, viņi tad tieši vai netieši atbalstītu to, kas ir noticis 2014.gadā Krimā, tas ir agresijas akts. Šo lentīti lieto arī tā saucamie separātistu kaujinieki Donbasā. Viņa ir pārvērtusies par agresijas simbolu, līdz ar to tie, kas viņu tomēr turpina lietot, viņiem ir jārēķinās, ka asociācijas daudziem būs saistītas ar agresijas atbalstīšanu,” vērtēja Kudors.
Lentītes cilvēkiem dalījusi arī Tatjanas Ždanokas partija Latvijas Krievu savienība, raidījumam apliecināja partijā. Pamatā tas noticis nevis uz ielas, bet partijas birojos Rīgā un Daugavpilī. Lentītes partija pasūtījusi no Lietuvas, kā arī ieguvusi no savām sadarbības organizācijām Krievijā. Latvijas Krievu savienība, neraugoties uz šī simbola izmantošanu Krimā un Austrumukrainā, neuzskata, ka tā dēvētā Georga lenta būtu agresijas simbols.
