Samazinot darbaspēka nodokli, izskaudīs aplokšņu algas, blēdības ar PVN un uzlabos nodokļu disciplīnu

Jau vēstīts, ka nodokļu reforma paredz samazināt darbaspēka nodokļus, tos pārvirzot no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu: iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt no 23% uz 20% (lielajām algām virs 45 000 eiro gadā gan to plānots atstāt 23% apmērā), atcelt solidaritātes nodokli un celt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Finanšu ministrija tāpat plāno arī palielināt minimālo algu no 380 līdz 430 eiro. Savukārt uzņēmumiem, kuri izvēlēsies ieguldīt naudu attīstībā, tiks piedāvāts investīciju stimuls, nosakot 0% nodokļa likmi reinvestētai jeb nesadalītai peļņai.

Tā kā darbaspēka nodokļi Latvijā ir nedaudz augstāki kā Lietuvā un Igaunijā, šādi soļi Latviju varētu padarīt pievilcīgāku investoriem.

Tiek uzsvērts, ka piedāvātā reforma mazinātu nevienlīdzību starp strādājošajiem, un nodokļu sloga izlīdzināšana starp dažādiem ienākumu veidiem varētu mazināt ēnu ekonomiku. Tāpat, samazinot nodokli darbaspēkam, veicinās uzņēmēju vēlmi iziet no ēnu ekonomikas, izvairoties no darba algu izmaksas aploksnēs, kas nereti tiek nodrošināta ar PVN shēmu palīdzību.

Citiem vārdiem sakot, samazinot darba spēka izmaksas, darba ņēmējs varēs legāli saņemt darba algu, savukārt, uzņēmējs varēs naktīs mierīgi gulēt un vairāk laika veltīt domām  par uzņēmuma attīstībai. Starp viena tirgus dalībniekiem samazināsies nevienlīdzīgas konkurences apstākļi.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis iecerētās izmaiņas vērtē atzinīgi, laikrakstā „Diena” paužot: „Latvijā ir ļoti augsti darbaspēka nodokļi, un LTRK ieskatā darbaspēka nodokļi noteikti jāsamazina, palielinot konkurētspēju. Mūsdienu pasaulei raksturīgs, ka darbaspēks ir gatavs pārvietoties un arī kapitāls ir gatavs pārvietoties, līdz ar to, ja darbaspēka nodokļu slogs ir smags, tad uzņēmēji var no Latvijas aiziet uz citām valstīm, bet potenciālie investori uz Latviju var neatnākt. (..) Mūsu valsts nav to pasaules valstu vidū, kas sasniegušas milzīgu labklājību un kurās darbaspēkam var uzlikt milzīgu nodokļu slogu. Mums Latvijas ekonomikā vajag straujāku izaugsmi, vajag, lai cilvēki rosītos savā uzņēmējdarbībā, lai mūsu valsts iedzīvotāju vidū būtu vairāk tādu cilvēku, kas gatavi veidot savu biznesu, un arī vajag, lai te ienāktu ārvalstu investori, kuri attīstītu uzņēmumus, nodrošinātu darba vietas un tā veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi”.

Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzsvēris, ka laika gaitā Latvijas nodokļu sistēmā pašlaik ir izveidojušās vairākas pretrunas. Lai gan attiecībā pret ekonomikas apmēru nodokļos Latvija iekasē mazāk nekā citas Eiropas valstis, tomēr nodokļu slogs godīgiem uzņēmējiem ir augsts, kas skaidrojams ar lielo ēnu ekonomiku valstī. Pēc viņa teiktā, lai nodokļu ieņēmumus vairotu, nedrīkst mehāniski celt nodokļu likmes, jo tas mazinās Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, salīdzinot ar citām kaimiņvalstīm. Tāpēc nodokļu sistēma būtu jāpārskata, samazinot darbaspēka nodokļus.

Toties Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs sacījis, ka ar pašreizējo nodokļu politiku nav iespējams sasniegt Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu, tādēļ nepieciešamas izmaiņas: „Ja jautājam uzņēmējiem, kas šobrīd ir viņu galvenā problēma, tad lielākā daļa atbild, ka tie ir augstie darbaspēka nodokļi, bet pirms dažiem gadiem tā bija globālā ekonomiskā situācija un citi jautājumi. Būtiski veikt reformas tā, lai spēles noteikumi būtu par labu Latvijai”.

Ieguvēji no iecerētās nodokļu reformas būs ne tikai uzņēmēji, bet arī darba ņēmēji. Finanšu ministrija to ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017. gadā - 910,50 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,50 eiro, neto alga veido 641,30 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga sastādītu 680,90 eiro.