Skandalozās mācītāju sanāksmes par Jura Rubeņa atstādināšanu aizkulises

„Klusējot arī Jēzus tika nodots,” interneta komentāros notikušo vērtējis mācītājs Raitis Jākobsons.

„Mācītāji klusējot piekrita”

Rīgas Lutera (Torņakalna) draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs atklājis, ka viss nemaz tik nevainīgi ar mācītāja Jura Rubeņa atstādināšanas jeb izmešanas mēģinājumu no Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) neizskatās, kā to attēlojis arhibīskaps Jānis Vanags. Pēc arhibīskapa ieskata nekas traģisks neesot noticis – tikai viens no 30 Rīgas mācītāju konventa dalībniekiem esot ierosinājis Rubenim atņemt mācītāja krustu. Tomēr vairums mācītāju esot klusu piekrituši viena no visvairāk konservatīvākajiem luterāņu mācītāja Aleksandra Bites (kalpo Biķernieku draudzē) viedoklim, ka Rubenim neklātos būt mācītājam, neviens neesot aizstāvējis Rubeni pret viņam adresētiem pārmetumiem, Simanovičš atklājis savā „Facebook” ierakstā. Rubenis tika vainots luterānismam nepieņemamas meditācijas propagandā un homoseksuālisma atzīšanā. Tam kā pierādījums kalpojot viņa pagājušā gada rudenī iznākusī grāmata „Viņa un viņš” par mīlestību, attiecībām un seksu.

Pats Simanovičs bijis teju vai vienīgais, kurš nepiekrita Rubeņa krustā sišanai. Simanovičs raksta: „Precizēsim: viens Rīgas mācītājs izteica viedokli, ka vajadzētu Rubeni atstādināt, n-padsmit klusējot piekrita, un tikai pāris mācītāju iebildumu dēļ atstādināšanas tālākvirzīšana tika pagaidām apturēta”.

„Visu laiku sprāgst šrapneļi”

Rīgas mācītāju sazvērestībai pret Rubeni nepiekrīt arī citi luterāņu garīdznieki. Kandavas iecirkņa prāvests Mārcis Zeiferts „Facebook” raksta: „Diez vai „Facebook” kāda kvalitatīva diskusija maz iespējama. Tik daudzi ieraksti izskatās pēc āmura un naglām. Strādājam tālāk”.

Savukārt mācītājs Raitis Jākobsons, kurš šobrīd nekalpo nevienā draudzē, piebilst: „Klusējot arī Jēzus tika nodots... Līdz nākamai reizei. Mani pārsteidz viens - ja Juris Rubenis ir teicis, ka viņa grāmata ir bijusi domāta ne Baznīcas iekšējai lietošanai, tad kāpēc vispār bija jāpaceļ jautājums par viņa uzrakstītās grāmatas satura atbilstību luteriskajai mācībai un ticības apliecībām. Tas tiešām ir nesaprotami”.

Tā kā pats Rubenis Rīgas mācītāju konventā nepiedalījās, tad Rīgas mācītāji nolēma sasaukt nākamo sanāksmi, uz kuru uzaicinās Rubeni, kurš pašreiz vada meditācijas namu Kurzemes jūrmalā, lai viņu iztaujātu par viņa uzskatiem un pārliecību. Domājams, ka šajā konventā Rubenim amatbrāļi atkal varētu uzklupt par viņa „antikristīgo” pārliecību un vēlreiz ierosināt viņa atstādināšanu no mācītāja amata.

Kāda kristiete, kura vēlējās palikt anonīma, Kasjauns.lv pauda: „Ir maza cerība, ka Juri kādu brītiņu liks mierā, lai gan mēs nezinām, vai uz viņu pašu netiks izdarīts spiediens pamest mācītāja amatu, apelējot pie baznīcas goda un tautas atkrišanas iespējām ieilguša konflikta dēļ. Viņš var arī pamest lauku, kurā visu laiku sprāgst šrapneļi”.

Nežēlastībā kritušie Dieva kalpi

Juris Rubenis nav ne pirmais un, domājams, arī ne pēdējais garīdznieks, kurš kritis Latvijas konservatīvo baznīcu nežēlastībā. Tādi ir vairāki – gan luterāņu un pareizticīgo, gan katoļu un adventistu baznīcās. Vieni no baznīcas izmesti ar skaļu skandālu, citi atkal klusāk un nemanāmāk.

Kasjauns.lv atgādina skaļākos gadījumus:

* 2002. gada vasarā no LELB izmeta Rīgas Krusta draudzes mācītāju Māri Santu, pēc tam, kad viņš paziņoja, ka ir gejs. Arhibīskaps Vanags pēc Santa paziņojuma norādīja, ka Sants netika atstādināts no amata tādēļ, ka viņš ir gejs un to paziņoja atklātībai, bet gan tādēļ, ka viņš, būdams mācītājs, izplatīja uzskatus, kas ir pretēji LELB viedoklim. Tagad Sants ir emigrējis uz Lielbritāniju un veic sociālo darbu Londonā.

* 2005. gada novembrī LELB vadība nolēma no baznīcas izslēgt Rīgas Reformātu un Anglikāņu draudzes mācītāju, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekānu Juri Cālīti, kā arī disciplināri sodīt (atstādināt no kalpošanas) Rīgas Krusta draudzes mācītāju Vari Bogdanovu par to, ka viņi atbalstīja geju un lesbiešu gājienu „Rīgas praids” un pēc tā piedalījās seksuālo minoritāšu atbalstošajā dievkalpojumā Anglikāņu baznīcā. Tāpat Cālītim tika pārmests, ka viņš piedalījies Mūna Apvienošanās baznīcas rīkotā pasākumā, kas it kā nozīmējis, ka viņš atzīt Mūna mācību. Pašlaik Cālītis ir Rīgas Reformātu draudzes, kura pieslējusies Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai ārpus Latvijas, mācītājs un kalpo grūtībās nonākušo ģimeņu un bērnu centrā „Zvannieki”. Savukārt Bogdanovs, kurš vēlāk kalpoja vairākās LELB draudzēs, vairs LELB mācītāju sarakstā nav atrodams un viņš iztiku pelna citās jomās.

* Par amorālu un garīdznieka cieņai neatbilstošu dzīvesveidu 2008. gada februārī LELB Bīskapu kolēģija no amata atbrīvoja Valmieras Svētā Sīmaņa draudzes mācītāju Valteru Korāli. Mācītājam tika inkriminēts baušļu pārkāpums un neētiska rīcība, savukārt viņš pats ir pārliecināts, ka izslēgšana no draudzes ir saistīta ar cīņu par baznīcas īpašumiem, viņš neesot atbalstījis to iztirgošanu. Tagad Korālis ir Latvijā vienīgais pašnodarbinātais – brīvmācītājs, kas kalpo paša dibinātajās draudzēs un veic kristīgos rituālus, nešķirojot cilvēku piederību vienai vai otrai baznīcai.

* Pirms 15 gadiem no amata arī atstādināja Liepājas Svētās Annas baznīcas mācītāju Agri Iesalnieku. LELB Konsistorija uzskatīja, ka viņa kalpošanā konstatētas ievērojamas novirzes no luteriskās baznīcas mācības un prakses - viņa vadībā ievērojama draudzes daļa esot ieguvusi Vasarsvētku konfesijai raksturīgas iezīmes. Liepājnieku domas krasi atšķīrās. Vēlāk Iesalnieks turpināja kalpošanu neatkarīgās draudzēs. Iesalnieks bija pārliecināts, ka ar savu darbību centies saliedēt un vienot citas draudzes, nevis atkāpties no kristietības.

* Pērnā gada sākumā no Rīgas 1. Adventistu draudzes mācītāja amata atstādināja mācītāju Ivo Rodertu, jo viņš esot bijis autoritatīvs un stingri neesot sekojis adventistu dogmām. Izskanēja, ka viens no iemesliem varēja būt tas, ka Roderts Ziemassvētku pasākumā baznīcā atļāvis atskaņot „sātanisko” grupas „Līvi” dziesmu „Eglīte”. Pēc notikušā Roderts turpināja kalpot adventistu draudzē, kura sev mājvietu atrada metodistu draudzes dievnamā. Tagad viņš jau vairākus mēnešus ar sievu dzīvo Anglijā un ir pašnodarbinātais – remontē mājas. Viņš Kasjauns.lv pauda: „Esmu atlaists no darba Adventistu Latvijas draudžu savienībā. Pagaidām joprojām esmu draudzes loceklis Adventistu baznīcā. Interesanti ir tas, ka atlaižot no darba, man netika atņemta mācītāja ordinācija - tātad joprojām it kā esmu ordinēts mācītājs. Atlaišanas oficiālais iemesls bija – „mācītājs ir zaudējis draudzes vadības uzticību”. Domstarpību pamats ir daudz vienkāršāks – pašreizējā Adventistu baznīcas vadība Latvijā uzskata, ka tikai adventisti vienīgie ir patiesa Dieva draudze, un visas citas konfesijas sauc par atkritušajām baznīcām. Es šādam skatījumam nepiekrītu”.

* Ironiski, ka gadsimtu mijā no katoļu baznīcas tika izmests Jura Rubeņa grāmatu līdzautors - mākslinieks Māris Subačs. Iemesls bija 1999. gadā iznākusī abu autoru veidotā grāmata par mīlestību „Viņš un viņa”. Subačs to uztvēra filozofiskā mierā un kristījās Rubeņa tolaik vadītajā Torņakalna luterāņu draudzē.

* Pirms pāris gadiem no Latvijas pareizticīgās baznīcas ar lielu skandālu tika patriekts virspriesteris Jānis Kalniņš. Viņš publicēja grāmatu „Process”, kurā apvainoja pareizticīgās baznīcas vadītāju – metropolītu Aleksandru kriminālnoziegumos gan pret personu dzimumneaizskaramību, gan piederību organizētajai noziedzībai. Tāpat viņš uzskata, ka Latvijas pareizticīgajai baznīcai ir jāpakļaujas nevis Maskavas, bet gan Konstantinopoles patriarhātam. Metropolīts Aleksandrs uzsvēra, ka šo „naidīgo apmelojumu un izdomu autors pēc kanoniem pats sevi ar savu rīcību ir nostādījis ārpus Pareizticīgās baznīcas un vairs tai nepieder”.

* Bet ir arī mācītāji, kuri paši aiziet no baznīcas. Liepājas Brāļu draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze pērn pēc tam, kad LELB Sinode nobalsoja pret sieviešu ordināciju, ar savu draudzi pārgāja luteriskās baznīcas ārpus Latvijas pakļautībā. Savukārt pirms 20 gadiem no LELB aizgāja Ķekavas mācītājs Ilārs Plūme un nodibināja Augsburgas ticības apliecības baznīcu, jo uzskatīja, ka LELB atkāpjas no luterāņu dogmām.