Demogrāfs Mežs: "Privilēģiju piešķiršana no Latvijas aizbraukušajiem būtu netaisnīga pret citiem"
Jebkāda veida privilēģiju piešķiršana aizbraukušajiem, lai viņi atgrieztos Latvijā, ir sarežģīta un pretrunīga, jo tas radītu netaisnību attiecībā pret tiem, kas nav aizbraukuši un grūtākos apstākļos, ar lielākiem parādiem cīnās tepat Latvijā, norāda demogrāfs Ilmārs Mežs.
Viņš uzskata, ka ir ļoti grūti izstrādāt vai vienoties par atbalsta veidu aizbraukušo atpakaļ aicināšanai, lai tas nenonāktu pretrunā ar Latviju nepametušo cilvēku diskriminēšanu un netic, ka valsts vadītājiem uzradīsies kāda "burvju nūjiņa", kas sniegs iespēju, piemēram, trīskāršot vidējo algu vai paveikt citus brīnumus.
"Vai no tā cilvēka nodokļiem, kas strādā Latvijā un nav aizbraucis, pienāktos kādas privilēģijas tiem, kuri savas finansiālās problēmas ir atrisinājuši un tagad vēlētos atgriezties," retoriski vaicā Mežs.
Viņš uzskata, ka valsts vadītājiem būtu jāveic daudz uzlabojumu, piemēram, vairāk varētu pievērsties pārmaiņām izglītības sistēmā, lai bērnus, kas mācās ārzemēs vairākus gadus, vēlāk bez aizķeršanās uzņemtu attiecīgā klasē Latvijā. Demogrāfs savu viedokli pamato ar to, ka bērnu, kurš nepārzina angļu valodu, ārzemēs nevienam neienāk prātā ielikt dažus gadus jaunākā grupā, bet Latvijā ir pretēji.
"Skolotāji kā risinājumu saskata nevis divkāršu uzmanības pievēršanu šādiem bērniem, bet iet vienkāršu ceļu un nospriež, ka viņiem būtu jāpamācās zemāk vai tajā pašā klasē otru reizi," domā Mežs.
Demogrāfs ir pārliecināts, ka daļa no aizbraukušajiem cilvēkiem domā, ka valsts nav pietiekoši uzmanīga vai pretimnākoša un kāds lēmums ir pretējs tautas vairākuma interesēm, bet šie jautājumi ir jārisina neatkarīgi no tā, vai valsts kādu vēlas atgūt vai ne, jo tie ir svarīgi arī tiem, kas šobrīd atrodas Latvijā, viņš uzskata.
Mežs arī norāda, ka sabiedrībai un ekonomikai no Latvijas aizbraukušie cilvēki, viņu ģimenes un viņu ģimenēs radītie bērni būs ārkārtīgi nepieciešami, lai valsts varētu pilnvērtīgi attīstīties nākamos desmit vai divdesmit gadus.
"Nācija ir zaudējusi ārkārtīgi lielu jaunatnes daļu vecumā no 20 līdz 35 gadiem, un kā mēs varēsim attīstīties bez šīs jaunatnes, man ir ļoti grūti iedomāties," saka demogrāfs.
