Kā ticīgie Rīgā Krusta ceļu gāja. FOTOREPORTĀŽA

Ekumeniskais krusta ceļš sākās laukumā starp Svētā Jēkaba katedrāli un Saeimu, un uz to bija pulcējušies simtiem to

Atklājot kristiešiem nozīmīgo pasākumu, Stankevičs norādīja, ka, ejot šo krusta ceļu, varam pakāpeniski atklāt Jēzus ciešanas atšķirībā no mūsdienu pasaules, proti, Jēzus ciešanas nenotika virtuālajā realitātē, bet skarbajā dzīves īstenībā.

"Ejot krusta ceļa stacijas, mēs varam pakāpeniski atklāt, ka katra stacija runā par mums, par mūsu dzīvi, par mūsu problēmām. Kaut kādā noslēpumainā veidā izdzīvojot šīs stacijas, kā noslēpumu redzēsim, ka tas izgaismo mūsu dzīves problēmas. Es aicinātu ar šādu noskaņu sākt šo krusta ceļu, ka es mēģinu atklāt savu dzīvi, šim Jēzus Kristus krustam, nāves un ciešanu noslēgumam," teica Stankevičs.

Šajā reizē krusta ceļā par savu satikšanos ar Jēzu Kristu, par to, kā Dievs ir pārveidojis viņu dzīves, dalījās mūziķi Kaspars Zemītis, Ieva Akuratere, operdziedātāja Evita Zālīte, žurnālisti Arta Lāce un Otto Ozols, dzejniece un kapelāne Rudīte Losāne.

Garīgās pārdomas vadīja arhibīskaps Stankevičs, mācītājs Edgars Mažis, mācītājs Krists Kalniņš, mācītājs Valdis Baltruks, Centrālā cietuma kapelāns Mārtiņš Krūklis, "Chemin Neuf" kopienas vadītāja Latvijā Inese Motte, priesteris Renārs Birkovs. Krusta ceļa saturu veidoja Rēzija Kalniņa un Gunta Ziemele.

Ekumeniskais krusta ceļš noslēdzās Doma laukumā. Kopējā maršrutā iekļauta Svētā Jēkaba katedrāle, Jēkaba laukums, Pils laukums, Rātslaukums, laukums pie Svētā Pētera baznīcas, laukums pie Brīvības pieminekļa, Bastejkalns un Doma laukums.

Katrā apstāšanās vietā, kas tika veltīta kādam no Jēzus Kristus pēdējiem dzīves notikumiem pirms krustā sišanas, pārdomām ir izvēlēts kāds katra cilvēka dzīvē kādā dzīves posmā sastopamais krusts - grūtības, ar ko jāsaskaras - sevis aizliegšanas krusts, fizisko ierobežojumu krusts, psiholoģisko ierobežojumu krusts, vientulības krusts, atstumtības krusts, zaudējuma krusts, lepnības krusts un padošanās krusts.

Kas ir Krusta ceļš?

Jēdziens "Krusta ceļš" cēlies no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts bija piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā, Jeruzālemē. Kā kristiešu tradīcija Krusta ceļš Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos. Par visdedzīgāko tā izplatītāju kļuva franciskāņu misionārs svētais Leonards, kurš pēc tā brīža pāvesta Benedikta XIV lūguma 1750.gadā, kas tika svinēts kā Svētais gads, sāka Lielās piektdienas Krusta ceļa tradīciju Romā, Kolizejā, ko turpina īstenot katrs nākamais pāvests.

Mūsdienās krusta ceļš nav tikai pāvestu vai garīdznieku lūgšana, tas ir kļuvis par vienu no biežāk izmantotajām lūgšanu formām Romas Katoļu baznīcā. Taču arvien plašāku ievērību tas gūst arī citās konfesijās. Tradicionālajā krusta ceļā ir 14 apstāšanās vietas - stacijas.