"Trampa analītiķi" ne pārāk sekmīgi izmēģinājuši spēkus arī Latvijā, konsultējot Šleseru un Šķēli

Firma ASV vēlēšanās izmantoja savus "psihogrāfisko datu modeļus", lai pārliecinātu neizlēmušos vēlētājus, vēršoties viņu sociālo mediju profilos un pasniedzos īpaši adresētus vēstījumus un reklāmas, kurās izmantoti dzīves uzskati, kas šiem vēlētājiem varētu piemist.

"Cambridge Analytica" tagad cer izmantot savus panākumus un arī saites ar Trampu, lai veiktu darījumus ar ASV valdību. Firma, kuras telpas atrodas tikai pāris kvartālus no Baltā nama, ir piedāvājusi savus pakalpojumus aizsardzības un nacionālās drošības aģentūrām. "Cambridge Analytica" februārī parakstīja līgumu ar ASV Valsts departamentu 500 000 dolāru vērtībā, lai ārzemēs apkarotu jaunu cilvēku radikalizāciju.

Kā atzīmē "Bloomberg", "Cambridge Analytica" jau iepriekš ir saskārusies ar jautājumiem par to, vai tās izmantotie modeļi vispār strādā, un detalizētāks atskats firmas vēsturē atklājot "korporatīvo DNS", kas ne tik daudz ir vērsts uz žilbinošu tehnoloģiju izmantošanu vēlētāju pārliecināšanā, bet gan uz vecmodīgu paņēmienu un politisku viltību izmantošanu.

Londonā bāzētā "SCL Group", kas ASV pazīstama kā "Cambridge Analytica", ir piedalījusies vēlēšanu kampaņu konsultēšanā četru kontinentu valstīs, tostarp Latvijā.

SCL ir norādījusi, ka tā 2006.gadā Latvijā esot vadījusi kampaņu, kuras mērķis esot bijis kurināt spriedzi latviešu un krievu attiecībās. "Pēc būtības krievi tika vainoti par bezdarbu un citām ekonomikas problēmām," teikts SCL dokumentos. "Cambridge Analytica" vadītājs Aleksandrs Nikss apstiprināja firmas lomu, sakot, ka tās pētījumos noskaidrots, ka šāda spriedze "ietekmē vēlētāju rīcību".

SCL tīmekļa vietnē norādīts, ka tā 2010.gadā ir sniegusi padomus arī Šleseram un Šķēlem. Viņu vadītā "Par labu Latviju" (PLL), kuras sarakstos togad kandidēja un tika ievēlēts arī pašreizējais premjers Māris Kučinskis (ZZS), īstenoja masīvu priekšvēlēšanu kampaņu, tomēr Saeimas vēlēšanās ieguva tikai astoņus mandātus un valdošajā koalīcijā neiekļuva. Turklāt jau pēc nepilna gada šī Saeima tika atlaista, un 2011.gada rudenī Šķēle vairs nemēģināja iekļūt Saeimā, bet Šlesers - nespēja.

Šķēles kādreizējais padomnieks Mārcis Bendiks, kuram PLL lūgusi skaidrot neveiksmīgā starta cēloņus, paziņojis, ka SCL noslēdza apakšlīgumu par aptauju veikšanu ar sociālo pētījumu aģentūru "Latvijas fakti", tomēr par padarīto darbu nav samaksājusi. Arī kompānijas direktors Aigars Freimanis stāstījis, ka SCL nav samaksājusi par darbu.

"Tas bija amatieriski," stāstījis Bendiks. "Mums bija ārkārtīgi lielas aizdomas par viņu apgalvojumiem, ka viņi var to paveikt. (..) Viņiem nebija spēju pašiem veikt atbilstošu aptauju," piebildis Bendiks.

Nikss savukārt paziņoja, ka esot iesniedzis PLL 148 lappušu ziņojumu, turklāt SCL neesot bijusi atbildīga par maksāšanu sabiedriskās domas pētniekiem. Freimanis šādu izteikumu noliedza, sakot, ka līgums bija noslēgts ar SCL. Šlesers šo jautājumu nav komentējis.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks, kurš savulaik organizējis "Tautas partijas" politiskās kampaņas, apšauba, ka SCL būtu reāli iesaistījusies 2010.gada PLL priekšvēlēšanu kampaņas organizēšanā. Šī kampaņa esot bijusi sliktākā Latvijas vēsturē, jo pirms tās politiskajai apvienībai bija 33 vietas Saeimā, bet 2010.gada vēlēšanās tās ietekme krietni sarukusi - līdz astoņiem mandātiem. Tāpēc secināms, ka šajā politiskajā kampaņā profesionāļi nav piedalījušies, aģentūrai LETA norādīja Liepnieks.

Esot iespējams, ka SCL bija kontakti ar PLL kampaņas pārstāvjiem, bet neizskatās, ka tie būtu nonākuši līdz pilnvērtīgas sadarbības līmenim, skaidroja politisko kampaņu organizēšanas eksperts.

Viņš arī norādīja, ka nekas neliecina par to, ka 2006.gadā būtu tikusi īstenota minētā kampaņa etniskās spriedzes kurināšanai. Pats Liepnieks ar SCL nekad nav sadarbojies, taču šo kompāniju novērtēja kā augsta līmeņa profesionāļus ne tikai Trampa panākumu dēļ, bet arī saistībā ar sociālo tīklu datu apstrādes tehnoloģiju izmantošanu, kad, piemēram, no 150 lietotāja klikšķiem par labu vai sliktu kādai lietai, kompānija iegūst plašākas zināšanas par cilvēku, nekā par šo personu zina radinieki.