Lemberga lietas dalībnieki varēs iepazīties ar arhīvā nodalītajiem materiāliem

Rīga, 5.marts, LETA. Apmierinot aizstāvju un cietušo pārstāvju lūgumus, Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma dot tiesības Ventspils mēra Aivara Lemberga kriminālprocesa dalībniekiem iepazīties ar arhīva lietā nodalītajiem materiāliem.

Šādus lūgumus tiesai bija pieteikuši gan apsūdzēto Aivara Lemberga, viņa dēla Anrija Lemberga un uzņēmēja Anša Sormuļa aizstāvji, gan arī cietušā Valentīna Kokaļa pārstāvis, advokāta palīgs Andrejs Elksniņš.

Lai procesa dalībniekiem būtu laiks iepazīties ar viņiem interesējošajiem arhīva lietas materiāliem, tiesas sēdē šodien tika pasludināts nedēļas pārtraukums līdz 12.martam plkst.11.

Citus lēmumus tiesa šajā lietā šodien nepieņēma.

Kā aģentūrai LETA norādīja Sormuļa advokāte Sandra Sleja, minētajā arhīva lietā ir četri sējumi.

Procesa dalībnieki šodien arī izteica savus viedokļus par pirmdien pieteiktajiem Anrija Lemberga aizstāvības lūgumiem.

Kā ziņots, iepriekšējā tiesas sēdē advokāts Aldis Alliks pastāstīja, ka Anrijam Lembergam un viņa ģimenei piederošo mantu, kurai sakarā ar kriminālprocesu uzlikts arests, prokuratūra nolēmusi nodot glabāšanā Šveices advokātam Rūdolfam Meroni, kuram šajā pašā lietā piešķirts liecinieka statuss un pret kuru pēc Anrija Lemberga pieteikuma Ventspils tiesā sākts privātais kriminālprocess par goda aizskaršanu un neslavas celšanu. Meroni glabāšanā un pārvaldībā prokuratūra esot uzticējusi dažādus arestētus vērtspapīrus un akcijas, kas kopumā veido 32 mantas vienības.

Anrija Lemberga aizstāvība uzskata, ka prokuratūrai nevajadzēja minēto mantu nodot glabāšanā Šveices advokātam, bet gan uzticēt kādam kompetentam Latvijā strādājošam speciālistam. Tostarp aizstāvība uzsvēra, ka par arestētās mantas pārvaldīšanu valstij jāmaksā un konkrētajā gadījumā Šveicē šie pakalpojumi noteikti izmaksājot dārgāk nekā Latvijā. Uzticot mantas glabāšanu Meroni, valsts apsūdzība, aizstāvības ieskatā, esot arī diskreditējusi šo personu kā liecinieku.

Advokāts Alliks tiesai bija pieteicis lūgumu atcelt prokuratūras lēmumu par arestētās mantas nodošanu glabāšanā Meroni un uzticēt minēto īpašumu VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārraudzībā.

Aivars Lembergs tiesā, izsakoties par sava dēla aizstāvju lūgumiem, norādīja, ka, lai vispār varētu īstenot minētās mantas glabāšanu, vispirms vajadzējis skaidri norādīt, kam šī manta pieder. Prokuratūra lēmumā par aresta uzlikšanu esot lietojusi vārdu savienojumu "Lembergu ģimenes manta", tādēļ Ventspils mērs uzskata, ka šī manta varot piederēt arī jebkurai citai Lembergu ģimenei. Tostarp prokuratūra neesot norādījusi, vai manta nodota Meroni kā fiziskas personas, juridiskas personas vai amatpersonas glabāšanā.

Aivars Lembergs uzskata, ka valsts apsūdzība rīkojusies nepareizi, arestējot un nododot kādas it kā nezināmas personas glabāšanā "Lembergu ģimenes" mantu. "Šī manta ir bezvēsts prombūtnē," sacīja Lembergs, norādot, ka lēmums par tās nodošanu Meroni glabāšanā ir pieņemts "par nesaprotamu mantu nesaprotamā vietā". "Varbūt tie vērtspapīri tiek glabāti vietā, kur viņi bojājas, sapelē [..] vai kur lietus tek uz galvas," tiesā sacīja Ventspils mērs, skaidrodams, ka, ja šī manta esot viņa, tad viņam neesot iespējas to kontrolēt, jo nav skaidra pat mantas atrašanās vieta. Tomēr dēla aizstāvju lūgumu par arestētās mantas nodošanu "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" glabāšanā Aivars Lembergs atbalstīja.

Prokuratūra uzskata, ka Anrijs Lembergs un viņa advokāti kļūdaini tulkojuši likuma normas. Mantu, kurai uzlikts arests, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu varot nodot glabāšanā vai pārvaldīšanā arī lieciniekiem, līdz ar to valsts apsūdzība neesot pārkāpusi likumu. Turklāt Meroni jau iepriekš esot glabājis Lembergu mantu, tāpēc "nav pamata, kāpēc Meroni nedrīkstētu turpināt glabāt šo mantu", norādīja prokuratūra.

Tāpat valsts apsūdzība nepiekrita aizstāvības teiktajam, ka nav pienācīgi atrisināts jautājums par arestētās mantas drošu glabāšanu, jo Meroni ar savu parakstu esot apliecinājis, ka neizšķērdēs un neslēps viņa uzraudzībā atstātos aktīvus.

Kā ziņots, Anrija Lemberga advokāts Alliks pirmdien tiesai arī bija lūdzis grozīt viņa klientam piemērotos drošības līdzekļus. Patlaban Anrijam Lembergam kā drošības līdzekļi noteikti uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā, aizliegums tuvoties un kontaktēties ar sešām konkrētām personām, kā arī aizliegums izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas.

Advokāts norādīja, ka minētajiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā noteiktajiem drošības līdzekļiem nu ir zudis piemērošanas pamats. "Uzskatām, ka pašreiz spēkā esošie drošības līdzekļi ir nesamērīgi iejaukušies Anrija Lemberga dzīvē," pirmdien tiesai sacīja Alliks, lūgdams tos grozīt pret sūtījumu saņemšanas adreses paziņošanu.

Izsakoties par Anrija Lemberga drošības līdzekļa maiņu, ko bija lūdzis advokāts Alliks, valsts apsūdzība norādīja, ka šī lūguma apmierināšanai neesot pamata, jo tikai tādi drošības līdzekļi, kas apsūdzētajam jau piemēroti, varot garantēt, ka Anrijs Lembergs nekavēs kriminālprocesa mērķa sekmīgu sasniegšanu un lietas iztiesāšanu.

Tiesa šodien nelēma ne par Anrija Lemberga drošības līdzekli, ne par Lembergu ģimenes arestētās mantas glabāšanu.

LETA jau ziņoja, ka sākotnēji Rīgas apgabaltiesa bija plānojusi līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai piesakāmos lūgumus attiecībā uz katru procesa dalībnieku izskatīt atsevišķi, taču vēlāk tā nolēma vispirms uzklausīt lūgumus no visiem procesa dalībniekiem un tikai pēc tam tos vērtēt.

Pirmajā tiesas sēdē, kas notika 16.februārī, Aivars Lembergs pieteica noraidījumu prokuroriem Jurim Jurisam, Ilgai Paeglei un Jānim Ilsteram, pret kuriem viņš tiesā ir iesniedzis civilprasību. Tiesa viņa noraidījumu nepieņēma.

Krimināllietā tiesas izmeklēšana pagaidām vēl nav uzsākta. Tiesa uzklausa procesa dalībnieku lūgumus.

Aivars Lembergs uzskata, ka šī krimināllieta būtu jānosūta atpakaļ prokuratūrai, lai augstāka amata prokurors novērš tajā esošās nepilnības, jo tiesai nodotajos un vēlāk apvienotajos kriminālprocesu materiālos, kas tagad Rīgas apgabaltiesā tiek izskatīti vienā tiesvedībā, vairākās vietās esot atsauces uz dažādiem protokoliem un pielikumiem, kas lietā neesot iekļauti. Lietā esot arī kāda dokumenta tulkojums, kas neatbilstot oriģinālvalodai, savukārt minēto nepilnību dēļ Ventspils mēram esot neiespējami orientēties tiesā izskatāmās lietas materiālos un viņš nevarot "veidot tālāk savu aizstāvības pozīciju".

Savukārt valsts apsūdzības pārstāvji uzskata, ka lietu nodot atpakaļ prokuratūrai nevajagot, jo tajā esot visi Kriminālprocesa likumā minētie galvenie elementi, kuriem jābūt iekļautiem lietas materiālos, lemjot par kriminālprocesa nodošanu tiesai.

Anrijs Lembergs tiesai pieteicis lūgumu atlikt lietas izskatīšanu līdz aprīļa vidum sakarā ar to, ka viņš nav pilnībā iepazinies ar lietas materiāliem. Tā kā prokuratūra tiesai pērn nodeva divus kriminālprocesus, bet tiesā tie tagad tiek izskatīti vienā tiesvedībā, Anrijs Lembergs ir lūdzis laiku, lai iepazītos ar tā procesa materiāliem, kurā apsūdzību prokuratūra bija uzrādījusi vienīgi viņa tēvam.

Prokuratūra lūgumam par tiesas atlikšanu neiebilst, vienīgi tā uzskata, ka Anrijam Lembergam šī mērķa īstenošanai pietiktu ar vienu mēnesi.

Gan Aivars Lembergs, gan viņa advokāte Irina Kauke tiesai norādījusi, ka krimināllietā par cietušo atzītais uzņēmējs Ainārs Gulbis, aizstāvības ieskatā, tomēr nebūtu atzīstams par cietušo, jo akcijas, kuras no viņa saskaņā ar apsūdzību esot izspiedis Aivars Lembergs, neesot piederējušas Gulbim, bet gan juridiskai personai. Tas, pēc Aivara Lemberga teiktā, izrietot no lietas materiāliem.

Cietušo pārstāvji gan domā pretēji. Viņu ieskatā, Gulbim ir tiesības uz cietušā statusu šajā lietā.

Izsakoties par Lemberga pieteikto lūgumu nosūtīt lietu augstāka amata prokuroram nepilnību novēršanai, cietušo pārstāvji norādīja, ka tas nebūtu nepieciešams, jo minētās nepilnības varēšot novērst arī iztiesāšanas gaitā. Sormuļa advokāte Sleja ir pieteikusi lūgumu uzlikt prokuratūrai par pienākumu atļaut viņai iepazīties ar kādu citu kriminālprocesu, lai uzzinātu, kuri no tajā atrodamajiem materiāliem varētu kalpot kā pierādījumi patlaban tiesā izskatāmajā krimināllietā. Tāpat lūgts iepazīties arī ar arhīva materiāliem. Šim viedoklim pievienojušies arī Aivars un Anrijs Lembergi.

Prokuratūras pārstāvji gan uzskata, ka Sleja nav rūpīgi iepazinusies ar lietas materiāliem, jo viņas nosauktie dokumenti atrodoties lietā.

Ventspils mēram kopš pērnās vasaras ir otrās grupas invaliditāte, tāpēc viņam rūpīgi jāievēro ārsta noteiktais ārstēšanās plāns, kā dēļ tiesas sēdes Rīgā viņš varēšot apmeklēt vienīgi katru otro dienu un, vēlams, ne ātrāk par plkst.12. Tiesa šo lūgumu pēc būtības vēl nav izlēmusi, bet tā ir gatava sēdes nenozīmēt ātrāk par plkst.11.

LETA jau ziņoja, ka šajā tiesvedībā saskaņā ar tiesneša Borisa Geimana lēmumu apvienoti divi kriminālprocesi, kurus prokuratūra tiesai nodeva pagājušā gada otrajā pusē.

Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli ir aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Ventspils mērs atzinis, ka neizprot viņam uzrādīto apsūdzību, tomēr viņš to noliedz.