2009. gada 19. maijs, 15:29

Izlīgst strīdā par Ls 207 921 nomas maksu par zemi zem Rīgas kinostudijas

Jauns.lv

Rīga, 19.maijs, LETA. Rīgas apgabaltiesa šodien apstiprināja izlīgumu zemes Rīgā, Brīvības ielā 382/384, īpašnieku Dzintara Abula un Veltas Lazdas strīdā ar AS "Rīgas kinostudija" par kopumā 207 921 lata nomas maksu par zemi zem kinostudijas ēkām.

Saistībā ar izlīguma apstiprināšanu tiesvedība šajā lietā izbeigta, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Abuls un Lazda cēluši prasību Rīgas apgabaltiesā, norādot, ka kinostudijai piederoša būves daļa atrodas uz viņiem piederošās zemes vairāk nekā 60 000 kvadrātmetru platībā. Par zemes izmantošanu nomas maksa neesot maksāta no 1998.gada līdz šim brīdim, tāpēc iesniegta prasība tiesā.

Prasībā no kinostudijas tiek lūgts piedzīt 170 762 latu nomas maksu un 37 159 latu nokavējuma procentus par laikus neveikto norēķinu.

LETA jau ziņoja, ka apgabaltiesa iepriekš atcēla 1999.gadā noteikto aizliegumu atsavināt 61 475 kvadrātmetrus zemes zem Rīgas kinostudijai piederošajām valsts nozīmes kultūras objekta statusā esošajām ēkām un būvēm Rīgā, Brīvības gatvē 382/384.

Aizliegums atsavināt zemesgabalu tika noteikts 1999.gada 25.novembrī, kad ar prasību par valsts īpašuma tiesību atzīšanu uz zemi apgabaltiesā vērsās Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments. Prasība celta Finanšu ministrijas interesēs pret ASV mītošajiem zemes īpašniekiem Abulu un Lazdu.

Lietā kopš 1999.gada lēmumus pieņēmušas vairākas tiesu instances. Pēc Abula un Lazdas konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesa (ST) vērtēja likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta pirmās daļas 3.punkta atbilstību Satversmes 1. un 105.pantam.

Apstrīdētais pants noteica, ka īpašuma tiesības bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem netiek atjaunotas, ja uz konkrētā zemesgabala atrodas valsts nozīmes izglītības un kultūras objekti vai nacionālās sporta bāzes. Tieši ar šo pantu prokuratūra bija pamatojusi savu prasību par valsts īpašuma tiesību atzīšanu uz zemi, ko bija paredzēts atdot Abulam un Lazdai.

Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību valsts pamatlikumam, ST 2003.gada 25.marta spriedumā atzina, ka attiecībā uz Abulu un Lazdu apstrīdētā likuma norma neatbilst Satversmei un atzīstama par spēku zaudējušu 1996.gada 4.janvārī.

ST atzina, ka strīdīgā norma daļā par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem atbilst Satversmei, ja valdība saskaņā ar likumu "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un sporta bāzēm" līdz 2003.gada 1.maijam noteikusi šo objektu aizņemto un to uzturēšanai nepieciešamo zemes platību.

2003.gada oktobrī Ģenerālprokuratūra atsauca savu prasību, un tā paša gada 21.oktobrī tiesa izbeidza tiesvedību strīdā. Lēmums netika pārsūdzēts un stājās likumīgā spēkā.

2008.gada 17.maijā SIA "Vestabalt", kuru savu interešu aizstāvībai bija pilnvarojuši Abuls un Lazda, lūdza Rīgas apgabaltiesu atcelt 1999.gadā noteikto prasības nodrošinājumu - aizliegumu zemesgabalu atsavināt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.