Vai Gruškevics ir panikas cēlājs?
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics par savu izrunāšanos, aplamajām prognozēm un panikas sēšanu atstādināts no izlīguma komisijas.
viņš vairs nepiedalīsies izlīguma komisijas, kas izveidota starp IZM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, darbā.
Viens no Gruškevica klupšanas iemesliem – spēles laukuma nejušana. Valsts sekretārs, kuram atbilstoši sava amata pienākumiem būtu jāatbild par administratīviem jautājumiem, nācis klajā ar politiskiem paziņojumiem, kuri, kā izrādās, bijuši hipotētiski un nebalstījās uz precīziem aprēķiniem. T. Koķe iepriekš izteikusies, ka darbu varētu zaudēt no 2000 līdz 4000 skolotāju. Tas notiks gan, samazinoties skolēnu skaitam, gan arī pašvaldību iespaidā.
Turklāt ministre šorīt intervijā Latvijas radio jau paziņojusi, ka neuzticas valsts sekretāram, jo par informāciju, kura var izsaukt sociālo spriedzi un kura var saasināt skolotāju neapmierinātību, atbildība jāuzņemas politiskajam atbildīgajam par ministriju - tātad ministram. „Viņš nedrīkst bez akcepta ar ministru saukt jebkādus skaitļus šajā brīdī pavasarī, kad ir eksāmeni, beidzas mācību gads, musināt skolotājus ar kaut kādiem skaitļiem, kuri faktiski nav ministrijas, bet gan pašvaldības kompetencē.”
Pats Gruškevics gan aģentūrai BNS atzinis, ka viņa un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aprēķini sakrīt: „Es runāju par desmit tūkstošu likmju samazinājumu. Vai reāli tik daudz zaudēs, to varēs zināt tikai pēc septembra, kad būs tarifikācija, jo skolas vadītājam būs brīva izvēle, kā samazināt slodžu skaitu. Matemātika ir bezkaislīga."
Atbalsta plecu hipotētiski orientētajam valsts sekretāram sniedza Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš, pēc kura prognozēm nākamgad skolēnu skaits saruks par aptuveni 11 tūkstošiem un pedagogu kontaktstundu skaitu plāno palielināt no 21 līdz 27 stundām. Arodbiedrība pret to asi iebilst.
Pēc arodbiedrības aprēķiniem, skolotāju skaits vispārizglītojošajās skolās varētu būt jāsamazina par 11 692, bet ieskaitot arī profesionālo skolu pedagogus - pat par 13 692.
kasjauns.lv/foto: LETA
