Jaunās pašvaldības sāk ar algu palielināšanu
Jaunievēlēto novada domju priekšsēdētāju alga atšķirsies pat divas reizes. Vietvaru vadītāju darba samaksa nav atkarīga vis no novada lieluma vai darba apjoma, bet gan no deputātu balsojuma.
Tāpēc vairākas jaunievēlētās novadu domes savās pirmajās sēdēs 1. jūlijā, uzreiz pēc amatu sadalīšanas, ķērās klāt savu un šefu maciņu papildināšanas jautājumiem. Jaunajos krēslos iesēdušies deputāti vispirms gribēja noskaidrot, cik finansiāli izdevīgi tas viņiem būs. Kasjauns.lv ielūkojās dažu pašvaldību vadītāju jaunajos algu sarakstos.
Bauskā un Dobelē uzvar alkatība
Identiskas kolīzijas norisinājās Dobelē un Bauskā, kur jaunievēlētie mēri sev pieprasīja 2000 latu lielu mēnešalgu. Domnieki pēc karstām diskusijām panāca, ka abu mēru alkatība tika mazliet iegrožota – dobelnieks Andrejs Spridzāns (ZZS) un baušķenieks Valdis Veips (Pilsoniskā savienība) turpmāk saņems tikai 1800 latu lielu algu pirms nodokļu nomaksas.
Bauskā arī pārējiem domniekiem vēlējās paaugstināt algas – vicemēriem 90% no priekšsēdētāja algas, ierindas deputātiem – 250 latu plus 12 latu stundā par piedalīšanos pašvaldības komiteju un domes sēdēs. Arī šī summa tika nedaudz “saīsināta” – vicemēriem turpmāk būs jāapmierinās tikai ar 80% no mēra algas, un ierindas deputātiem stundas likmi pazemināja līdz 10,84 latiem.
Iepriekšējo Dobeles un Bauskas vadītāju atalgojums bija 1440 latu. Bauskas pilsētas iepriekšējā vadība gada sākumā taupības nolūkos pat pazemināja atalgojumu. Tagad nu iznāk, ka Bauskā un Dobelē pēc pašvaldības ieskatiem dzīve ir uzlabojusies tiktāl, ka var ar vieglu roku atļauties paaugstināt algas.
Savukārt citviet, ja arī izaugsmi nesaskata, tad neredz arī situācijas pasliktināšanos.
Aizputē viss pa vecam, Iecavā taupa
Aizputes novada vadītājam Aivaram Šilim (ZZS) pirmajā pašvaldības sēdē noteica tādu pašu atalgojumu kā iepriekšējam pilsētas mēram – 960 latu. Aizputes domniece Alda Lapena (ZZS) gan norādījusi, ka šī alga nav akmenī iecirsta, jo “pašvaldību darbiniekiem vēl gaidāms algu samazinājums, tāpēc summas, visticamāk, drīzumā saruks”.
Krīzes apstākļiem atbilstošu taupību nodemonstrējusi jaunievēlētā Iecavas novada dome, kas nolēma, ka priekšsēdētajas vietniecei Agrai Zaķei-Fridrihsonei (TB/LNNK – ZZS) “cietu algu” nemaksās. Viņai atalgojumu aprēķinās pēc deputāta pienākumu pildīšanā izmantoto stundu skaita.
Gulbenē izvēlas “mazāko ļaunumu”
Asas debates par novada mēra algu tika piedzīvotas arī Gulbenē, kur domes priekšsēdētāja alga šogad mainīsies jau trešo reizi. Iepriekšējam mēram gada sākumā tā bija 1440 latu jeb deviņas minimālās mēnešalgas, bet, kad minimālā alga pieauga par 20 latiem, viņš sāka saņemt 1620 latu mēnesī. 1. jūlijā deputāti lēma, ka turpmāk domes vadītājam ir jānosaka cieta alga, kas nesvārstīsies līdz ar minimālās algas izmaiņām. Jaunievēlētajai domes priekšsēdētājai Sandrai Duļbinskai (ZZS) deputāti ierosināja noteikt algu 900, 1000 vai 1200 latu apmērā. Deputāti, atklāti balsojot, savai vadītājai noteica lielāko atalgojumu – 1200 latu.
Elmārs Barkāns 
