Latgales zemniekam par pienu nesamaksā ne santīmu

Būdams strupceļā ar noieta tirgiem, "Preiļu siers" testē zemnieka pacietību - šādi "nulles santīmu pavadzīmi" skaidro nozarē. Piena iepirkuma cena šogad ir krasi rukusi, skarbākajiem piemēriem nākot no Latgales. "Ja vispirms zemniekus pārsteidza 5 un 2,5 santīmi, tad nu jau ir nullīte," sacījusi lauksaimnieku organizācijas "Zemnieku saeima" direktore Rita Sīle.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) Piena grupas vadītājai Silvijai Dreijerei piebildusi, ka "Preiļu siers" ir vienīgais no kombinātiem, kam ir "tik inovatīva biznesa pieeja" - nemaksāt sadarbības partnerim, bet lietot izejvielu.

Galvenie rādītāji - somatisko šūnu un baktēriju skaits - šī zemnieka nodoto pienu ierindo augstākajā šķirā. Piena labturības prasībām atbilstošs ir arī olbaltuma procents, tomēr pēc "Preiļu siera" aprēķiniem no piena ar 2,59% olbaltuma iegūst mazāk galaprodukta, piemēram, siera, tādēļ šī izejviela izmantota, bet samaksāta apaļa nulle.

"Varēja samazināt cenu par litru, bet ne jau nemaksāt par saņemto izejvielu vispār," sašutusi bijusi Dreijere. Tikmēr Sīle norādījusi, ka pirmais klupšanas akmens šeit ir alternatīvu analīžu trūkums. Citas valstis izveidojušas sistēmu, kur strādā neatkarīga laboratorija, Latvijā turpretī piena analīzes veic pats ražotājs, un no zemnieka ir atkarīgs, vai tas ved pienu arī uz neatkarīgo Piensaimnieku laboratoriju. Šajā gadījumā saimniecība ir neliela, un saimnieks papildu analīzes nav veicis.

Iegūt paša "Preiļu siera" viedokli nav izdevies, jo kombināta īpašnieks Jāzeps Šņepsts sarunu atteicis.

Pārtikas nozares eksperti atzinuši, ka cenu kritums veikalos līdz gada beigām būs neizbēgams, turklāt sagaidāms, ka vēl kristies varētu arī piens un tā produkti. Ņemot vērā maksātspēju, tam piekrīt arī "Lazdonas piensaimnieka" vadītāja Elvīra Utināne, sakot, ka to uz saviem pleciem mēģinās ņemt ražotāji, lai gan viņa nav pārliecināta, ka tas vēl lielākā mērā ir iespējams. Cenas Lazdonas produkcijai kopš gada sākuma kritušās vidēji par 20%, automatizēta katlumāja, atlaisti cilvēki, un nav skaidrs, uz kā rēķina lai ražo vēl lētāk.

Tikmēr uz zemnieku kamiešiem kraut to nav iespējams, viņa saka. Iepirkuma cenu nemazināt sola arī "Valmieras piens", tā valdes priekšsēdētājam Rolandam Gulbim norādot, ka viņš drīzāk aicina valdību paskatīties uz citvalstu piemēriem, kur PVN pienam piemērots te septiņu, te trīs vai 1% apmērā. Viņš rēķina, ka pāris miljonu latu ieguldījumi rūpnīcai ļautu ražot vēl par 10% lētāk, tomēr šādas naudas aizņemšanās patlaban nav reāla.

Kopš maija sākuma, kad vairāki saņēmuši šādas pavadzīmes, runas nonākušas arī līdz Zemkopības ministrijai, tomēr ministrs Jānis Dūklavs viņnedēļ norādīja, ka uzrādīt tās neviens nav varējis. Atbilde, ka zemniekam bail, ministru nepārliecināja, tomēr tieši to kā galveno iemeslu lauksaimnieku klusēšanai minēja Dreijere un Sīle. Latgalē, kur reģiona ģeogrāfijas dēļ piensaimniecība ņem pārsvaru pār citām lauksaimniecības nozarēm, "Preiļu siers" un tam piederošie pārstrādes kombināti citās apkaimes pilsētās ir praktiski vienīgā iespēja. "Īstas alternatīvas nav, tuvākie ir lietuvieši ("Rokiškio" ar savākšanas punktu Jēkabpilī) un otrpus robežai. Vidzemē tuvākais ir Trikātas kooperatīvs," vērtējusi Sīle. Savādāk būtu, ja vietējās saimniecības būtu prāvas. Tomēr statistika liecina, ka to ir daudz, bet nelielas. Tādēļ arī tās meklē īstermiņa izdzīvošanu - pērk nelegālo degvielu vai tirgo pienu, nereģistrējoties kā mājražotāji, sacījusi Dreijere.

LETA