Valsts principā ir bankrotējusi, izglītība samalta dzirnakmeņos
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics, šodien, viesojoties Liepājā un Grobiņā, pavēstīja, ka mēs vairs neesam sev noteicēji. Izglītība ir samalta un pirmie to jūt skolotāji.
“Valsts principā ir bankrotējusi, mēs vairs neesam sev noteicēji. Šodien mēs visi dzīvojam uz parāda. Izglītība ir samalta dzirnakmeņos, un pirmie to jūt skolotāji,” Liepājas 1. ģimnāzijā atklāts bija M. Gruškevics, ziņo portāls rekurzeme.lv
“Kāpēc esam mainījuši noteikumus spēles gaitā? Tā ir reakcija uz visiem zināmajiem vienas nakts lēmumiem,” tā valsts sekretārs skaidroja straujās pārmaiņas izglītības sistēmā, kas jāveic jau līdz mācību gada sākumam. M. Gruškevics skolu vadītājiem stāstīja, ka informācija, kas nāk no Finanšu ministrijas, mainoties ne pa dienām, bet pa stundām.
M. Gruškevics uzsvēra, ka naudas aizdevējus pašlaik Latvijā visvairāk interesē divas jomas – izglītība un veselība, tajās tiek pieprasītas straujas strukturālas izmaiņas. “Ja viņi atbildi nesaņem, tad sēžas lidmašīnā un brauc prom.”
Valsts sekretārs neiztika arī bez atgādinājumiem par sava politiskā domubiedra – “Tautas partijas” ierindas biedra Andra Šķēles – labajiem centieniem, ko politiķi pirms aptuveni desmit gadiem noraidījuši.
Igaunijā un Lietuvā jau laikus sākuši domāt par reformu izglītībā, tāpēc tur situācija nav tik smaga, uzskata M. Gruškevics.
Latvijā situācija ir pavisam sarežģīta – divās nedēļās jāizdara tas, ko citās valstīs paveikuši desmit gados. “Valsti un izglītību reformēt divās nedēļās ir neprāts, bet nav citas izejas,” izteikumos skaudrs bija M. Gruškevics.
Vissmagāko situāciju tuvākajā laikā IZM valsts sekretārs prognozēja Jelgavas rajonā. Liepājā pēc pēdējiem provizoriskajiem aprēķiniem jaunajā mācību gadā samazinājums būs 292 pedagoģiskās slodzes, informēja Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde, raksta rekurzeme.lv.
Jāpiebilst, ka IZM valsts sekretāram M. Gruškevicam jau iepriekš bijušas asas domstarpības ar izglītības ministri Tatjanu Koķi. To cēlonis – valsts sekretārs pārāk daudz publiski apspriež jautājumus, kuri neatbilstot viņa kompetencei.
