Apriņķu vietā plānošanas reģioni
Pirms 11 gadiem pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas likums ir jāvienkāršo, jo valsts vairs pilnā mērā pašreizējās krīzes apstākļos nevar īstenot reformu, kurā bija noteikta arī nepieciešamība pēc otrā līmeņa pašvaldībām – apriņķiem.
Lielākajā daļā Eiropas valstu ir divu līmeņu vietvaras. Arī Latvijā tā bija: pirmās brīvvalsts laikā – apriņķi un pagasti, gandrīz visā padomju laikā – rajoni un ciemu padomes, kuras pēc neatkarības atgūšanas atkal pārdēvēja par pagastiem. Bija arī periodi, kad Latvijā bija trīs līmeņu pašvaldības. Staļina laikā Latvija bija sadalīta apgabalos, rajonos un ciema padomēs. Tagad Latvijā pēc pašvaldību vēlēšanām ir tikai viena līmeņa pašvaldības – republikas pilsētas vai novadi.
1998. gadā, kad valdība nolēma īstenot reģionālo reformu, likumā ierakstīja, ka otrā līmeņa pašvaldības būs apriņķi. Bija paredzēts izveidot piecus apriņķus – Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales. Pagājušā gada maijā sākās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ierosinātā diskusija par apriņķu izveidi. Tomēr šo diskusiju nomāca ekonomiskā krīze, un publiskajā telpā tā noslēdzās, pat īsti neuzņēmusi apgriezienus.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns vēstulē Saeimai raksta: “Apriņķu pašvaldību jautājums un apriņķu administratīvo teritoriju modeļi vairāk nekā desmit gadu laikā ir vairākkārt apspriesti gan sabiedrībā, gan politiski, un izšķiršanās par konkrētu apriņķu administratīvās teritorijas modeli vai nepieciešamību apriņķu pašvaldību izveidošanai nav bijusi viennozīmīga.”
Tagad valstij vairs nav ne līdzekļu, ne resursu, lai spētu nodibināt apriņķus. Valdība atzinusi: “Apriņķu noteikšana un izveidošanas uzsākšana pašreizējā ekonomiskajā situācijā valstī nav atbalstāma.” Tāpēc likumā vārds “apriņķis” tiks aizstāts ar vārdu “plānošanas reģions”. Pašlaik likuma grozījumus, kas noteiks atteikšanos no apriņķu institūcijas, izskata Saeimas komisijas.
Elmārs Barkāns
