Viesturs Koziols skaidro, vai ticams, ka hokeja pasaules čempionāti varētu nenotikt katru gadu

Kas šobrīd notiek federācijas gaiteņos? Par ko tiek diskutēts, un kas notiks tālāk?

Padome ir pieņēmusi noteikumus par to, kā un kurš var izvirzīt kandidatūras gan uz padomi, gan uz viceprezidentu, gan uz prezidenta amatu, un to var darīt nacionālās federācijas. Katra federācija var izvirzīt tikai vienu kandidātu, bet var viņu virzīt ne tikai uz vienu, bet visiem amatiem.

Pagaidīsim 1. jūniju, līdz kuram jāizvirza kandidāti. Līdz tam notiks visu kandidātu izvērtēšana katram amatam un viņu atbilstība visiem kritērijiem.

Pagājušajā nedēļā stāstīji, ka dažas federācijas teorētiski gribētu prezidenta amatā redzēt tevi. Vai ir kaut kāda virzība šajā ziņā?

Ir jāiet secīgi. 1. jūnijs ir datums, kad jāizvirza kandidāti. Es ļoti ceru, ka Latvijas Hokeja federācija (LHF) mani izvirzīs kādam amatam. Paliek jautājums par to, uz kuriem amatiem vai kādu posteni. Par to vēl ir jāvienojas, un tas jādara starptautiskā mērogā, lai tas būtu komandas darbs, nevis viena cilvēka "solo". To es negribu. Vēlos atrast uzvarošu kombināciju. Kam tiks uzticēta IIHF vadība un kuru posteni kurš ieņems, tas nav tik svarīgi. Par to var runāt vasarā, kad tiks izvirzīti kandidāti. Jā, es pats kandidēšu uz kādu no amatiem, bet konkrētu amatu nosaukt vēl nevaru. Tas būtu pāragri.

Francūzis Liks Tārdifs marta izskaņā paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs uz IIHF prezidenta amatu, bet pagaidām jauni kandidāti īsti nav pasludināti. Vai ir zināmi kādi pretendenti, kas jau izteikuši vēlmi kļūt par IIHF prezidentu?

Pašlaik tās vairāk ir tikai baumas un minējumi. Man divi cilvēki ir apstiprinājuši, ka vēlas šo amatu. Es domāju, ka būs vēl arī citi kandidāti. Kad notiks vēlēšanas, tad būs vairāk nekā viens kandidāts, manuprāt, tas ir skaidrs.

Vai Tārdifa aiziešana no amata nav saistīta ar šķelšanos IIHF gaiteņos, un vai tas nav saistīts ar Krievijas un Baltkrievijas vēlmi atgriezties uz starptautiskās hokeja skatuves?

Mana pozīcija šajā jautājumā ir skaidra un nelokāma. Un tāda pati tā ir arī Likam Tārdifam. Viņa lēmums aiziet [no IIHF prezidenta amata] nav saistīts ar kaut kādu spiedienu vai kaut kādām manipulācijām. Bet kopumā, protams, skaidrs, ka prezidenta vēlēšanas ir politisks process, un no tā, kas tiks virzīti uz šo amatu, būs atkarīgs, kā šī organizācija nākamos četrus gadus strādās. Vēlēšanu rezultāti būs ļoti svarīgi, jo ir būtiski, vai organizācija turpinās pragmatisku un prognozējamu attīstību vai notiks šķelšanās. Skaidrs, ka jebkura liela federācija vēlēsies savu ietekmi saglabāt, nostiprināt vai atjaunot. Līdz pat pašām vēlēšanām būs interesanti vērot visu šo procesu.

Vai šajā jautājumā ir jūtams arī spiediens no Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK)?

Es nekādā veidā neesmu izjutis spiedienu no SOK. Domāju, ka drīzāk ir otrādāk, un SOK mūs vēro un skatās kā uz paraugu. Nav bijis nekāds spiediens vai mājieni. Esmu vairākas reizes ticies ar SOK vadītājiem un neko tādu no viņiem izjutis neesmu.

Kas patlaban ir galvenais darbs IIHF dienaskārtībā?

Šobrīd aktīvi strādājam pie 3 pret 3 (3x3) hokeja projekta attīstības. Nupat Insbrukā tika aizvadīts liels turnīrs, kurā startēja sešas komandas. Ir paveikts ļoti pamatīgs darbs. Milzīgu darbu paveica IIHF cilvēki, un tas ir darbs, kas ir jāturpina. Pats esmu liels 3x3 piekritējs un uzskatu, ka tam ir liela nākotne.

Tāpat IIHF sparīgi strādā pie jaunu ienākumu gūšanas avotiem. Komercializējam turnīrus, kur federācija varētu pelnīt. Viens no piemēriem ir Eiropas kausa izcīņa, kurā spēlēja arī Latvija. Tas nav viena gada produkts, bet gan vairāku gadu projekts, kuru attīstīsim. IIHF tam nākamgad piešķirs vairāk naudas, un tam pievērsīsim lielāku vērību.

Tāpat IIHF ir izveidots Attīstības departaments, kāda vēl pirms dažiem gadiem nebija. Tagad mums ir cilvēki Āzijā, Eiropā un Ziemeļamerikā. Jā, arī Ziemeļamerikā, kur, lai arī cik tas dīvaini neizklausītos, arī tur nepieciešama IIHF klātbūtne un atbalsts.

Cik liela atsaucība ir no nacionālajām federācijām 3x3 hokeja jautājumā?

Atsaucība ir milzīga. Šis turnīrs mums bija pirmais, kurā laukuma izmēri bija 24x40 metri, pirmais, kurā bija jaunie noteikumi - tas ir bez aizmugurēm, pārmetieniem, bez noraidījumiem, bet ar soda metienu uzreiz. Tam ir milzīga atsaucība. Bet tehniski tas nav vienkārši, jo nepieciešama šo laukumu izbūve. Mums, tostarp IIHF, jādomā, kā to paveikt. Tas ir viens no darbiem, pie kā jāstrādā, turklāt tas var būt arī jauns ienākumu avots federācijai.

IIHF vēlas, lai 3x3 hokejs būtu olimpiskais sporta veids, un pie tā federācijai ir dūšīgi jāstrādā. Mēs nevaram paļauties, ka SOK tāpat pateiks - nē. Mums ir jālobē, jāstrādā, lai 2024. gadā šī disciplīna būtu olimpiskajās spēlēs.

IIHF arī pievērsusies sieviešu hokeja attīstības veicināšanai. Kas notiek šajā lauciņā?

Sieviešu hokejā tiek ieguldīta nauda un mainīta naudas piešķiršanas kārtība starptautiskā mērogā. Tagad redzam daudz lielāku sieviešu hokeja dinamiku, tiek veidots daudz vairāk hokeja komandu atšķirībā no puišiem. Viss sākas no līgām. Ja būs labas līgas, būs labi pasaules čempionāti, bet IIHF viena pati visu nevar izdarīt. To var paveikt tikai vietējās federācijas, bet arī tur ir panākts progress un notiek zināma virzība. Tas, ko mēs varam darīt, ir ieguldīt naudu vairāk starptautiska mēroga sacensībās un pasaules čempionātos. Tas arī tiek darīts. Un finansējuma izlīdzināšanās starp sieviešu un vīriešu hokeju arī ir būtiska.

Kāda ir IIHF pašreizējā finansiālā situācija?

Šobrīd situācija ir diezgan laba un stabila. Šogad ir olimpiskais gads, un mēs saņemsim naudu no SOK. Cik precīzi saņemsim, mēs nezinām, jo tāda noslēgta līguma mums nav. Tāda nav nevienai federācijai, un tas nav labi. Būtu pozitīvi, ja tāds līgums būtu. Tomēr mums ir labs komercsponsors "Infront" ["Infront Sports & Media" - sporta mārketinga un mediju kompānija], kas maksā lielāku naudu nekā agrāk. Turklāt šis ir olimpiskais gads, kas ļauj pelnīt vairāk nekā parasti.

Vai "Infront" ir tā, kas nosaka, ka pasaules čempionātiem hokejā jānotiek ik gadu, nevis reizi divos vai četros gados?

Tas ir ļoti komplicēts jautājums. Negribētu teikt, ka "Infront" nosaka, cik bieži čempionātiem jānotiek. Mums ir noslēgts līgums uz desmit gadiem, un tā summa, ko viņi pārskaita IIHF, ir liela - vairāki simti miljonu (ASV dolāru). Bet viena komercsponsora klātbūtne nenosaka, vai mēs spēlēsim katru gadu vai nē. Tas nav jautājums par to, kā mums patīk vai kā mums gribas, tas ir jautājums par to, kā zemākajās divīzijās iztikt. Tas ir vienīgais pasākums, kurā izlases piedalās, un mēs to atcelt īsti nevaram. Daudzās valstīs pasaules čempionāts ir pasākums, uz kuru ļoti gatavojas, uz kuru piesaistīta visa finansējuma struktūra. Pagaidām tādas runas un nopietnas analīzes, ka vajadzētu spēlēt katru otro gadu, nav. Savukārt līgums par sadarbību ar "Infront" ir līdz 2034./2035. gada sezonas beigām.

Rīga ir rīkojusi pasaules čempionātus hokejā un kopā ar Helsinkiem pieteikusies arī uz 2030. gada elites grupas turnīru. Cik liela atsaucība šādai kandidatūrai ir IIHF gaiteņos?

Mēs esam vienīgie kandidāti, un vairs citas valstis netiek izskatītas. Ekonomiski nav viegli vienā valstī organizēt čempionātu. Mums ar Somiju ir lieliskas attiecības. Lieliskas attiecības ar Somijas Hokeja federāciju, tās pašas vērtības, tās pašas hokeja attīstības perspektīvas. Protams, ka hokejs tur ir augstākā līmenī, tur ir vairāk naudas, bet mums ir daudz kas kopīgs. Kāpēc viņi izvēlas čempionātu rīkot kopā ar mums? Jo sarīkot divas grupas vienā valstī ir daudz lielāks risks. Gan mums, gan somiem ir izdevīgi rīkot čempionātu divatā. Sarīkot pasaules čempionātu ar katru gadu paliek grūtāk un grūtāk. Prasības aug.