Kad pienāks pasaules gals?
Kopš seniem laikiem ļaudis ir gaidījuši pasaules galu un civilizācijas beigas. Kā šādi pareģojumi radušies, kad piepildīsies, un kas tieši notiks – par to dažādos gadsimtos dažādās reliģijās un tautās bijušas atšķirīgas versijas. Šis temats īpaši aktualizējas karu, krīžu un citu nemieru laikā, kā arī tuvojoties zīmīgiem gadiem (1991, 2002 u. tml.), datumiem, gadsimtu vai tūkstošgades mijai. Tas ir arī viltus praviešu pļaujas laiks.
Amerikai bija jāpazūd jau pērn
Vēl pirms pareģojumiem par pasaules galu modē bija leģendas par jau notikušām kataklizmām – īpaši par vispasaules plūdiem. Pirmais šajā jomā parādījās šumeru eposs par Gilgamešu, tam seko Vecās Derības stāsts par bargā Dieva uzsūtītajiem grēku plūdiem. Vecajā Derībā gan teikts, ka tas vairs neatkārtošoties, tiesa gan – tikmēr, kamēr cilvēki pildīs ar Dievu noslēgto Derību. Iespējams, tieši pašu grēcīguma apziņa liek mūsdienu cilvēkiem meklēt arvien jaunus pierādījumus tam, ka civilizācija nevar pastāvēt mūžīgi. Galu galā, mēs noplicinām resursus, iznīcinām mūžamežus, graujam ozona slāni, turklāt esam kašķīgi, ļaunvēlīgi, skaudīgi... Iespējams, tieši Platona „Dialogos” aprakstītais Atlantīdas gals jau 19. gadsimta ezoteriķus pamudināja secināt, ka pašiznīcībai pamazām tuvojas arī mūsu civilizācija.
Tuvāko pasaules galu hronoloģija
2009. gads. Ja Nostradama centūrijās slēptie pareģojumi tikuši atšifrēti pareizi, tad šogad paredzama kauja pie Armagedona – vispārējs karš, kas beigsies bez uzvarētājiem. Taču 2009. nez kāpēc tomēr seko 2010. gads, kad pasaulē izbeigsies naftas krājumi (iztērēti Armagedonā?) un to, kas uz zemes vēl atlicis, sagraus karš par derīgajiem izrakteņiem. Turklāt tajā pašā gadā zeme piedzīvos galēju klimatisko kataklizmu: “Tur, kur bija karsts, būs ledus, un daudzi dzīvnieki aizies bojā.” Kas notiks ar dzīvniekiem ziemeļos, gan pieminēt aizmirsuši.
2012. gada 21. decembris – maiju kalendāra beigas. Daži apgalvo, ka šajā datumā nobīdīsies Zemes ass, citi – ka Zeme sadursies ar asteroīdu. Ja pārcietīsim arī to, planētu parādes ietvaros parādīsies piektā Saule, mūsu Saules sistēma pavērsīsies pret galaktikas asi ar sānu, sašaurināsies visi kosmiskie cikli, mainīsies Zemes ass un nobīdīsies poli. Jāpiebilst, ka īsti indigo bērni mudinot vecākus īpaši sagatavoties šim gadam, jo 0,5% cilvēces esot izredzes izdzīvot. Tomēr priecāties par agru – 2013. gadā šos izdzīvojušos 0,5 procentus piemeklēs Ragnarjoks, senskandināvu mitoloģijā minētā pēdējā kauja un pasaules bojāeja. Un labi, ka tā, jo 2014. gadā dzīvot uz zemes tāpat nebūtu nekāda prieka – kā apgalvo astrofiziķi, Saules sistēmu aptumšos kosmisko putekļu mākonis, kas savā ceļā noslaucīs itin visu.
2015. gads. Ja nu pēc visa iepriekš minētā kāds tomēr būtu palicis dzīvs, tam tagad tiešām gals klāt, jo pēc indiešu mitoloģijas būs apritējis 9576 gadu cikls. Bet 2016. gadā visu pārklās izkusušo polāro ledāju radītie milzu plūdi – to piesola Zemes klimatisko pārmaiņu pētnieks Džeimss Hansens. Nav zināms, kas vēl varētu iet bojā, taču atbilstoši katastrofu teorijai bez kārtējā pasaules gala neiztikt arī 2017. gadā. 2018. gadā Nostradams pareģo atomkaru; 2019. gadā Zeme sadursies ar asteroīdu; 2020. gadā pienāks vēl viens pasaules gals – to, balstoties uz Jāņa Zeltamutes pareģojumiem, aprēķinājis ģeniālais Īzaks Ņūtons...
Īpaši notikumi ir gaidīti jau kopš mūsu ēras pirmsākumiem, un pirmie vēstījumi par pasaules galu tiek saistīti ar Kristus otrās atnākšanas pareģojumiem – kā zināms, Kristus atgriezīsies, lai tiesātu grēciniekus un apbalvotu taisnos. Šis apsolījums nav svešs arī ebrejiem, tikai viņi gaida nevis Kristus otro atnākšanu, bet pravieti kā tādu, jo Kristu par Mesiju neatzīst. Vispirms kā Mesijas ierašanās gads ebreju vidē tika pareģots 435. gads – tas ir, 365 gadi pēc Jeruzalemes tempļa nojaukšanas. Nekas nenotika. Tad savu artavu pievienoja kristieši, paziņojot, ka Kristus otrā atnākšana gaidāma 500. gadā.
Pēc tam brīnumainā kārtā uz krietni ilgu laiku – līdz pat 950. gadam – cilvēku prātos valdīja nosacīts miers. Bet tad tik sākās! Cits pēc cita gan mācīti mūki, gan tirgus pareģi pravietoja: 1000. gadā ieradīsies Kristus! Lai arī interneta un avīžu nebija, baumas izplatījās ātri. Kad vēl sagadījās tā, ka krita pēdējais Karolingu dzimtas valdnieks un 989. gada augustā pie debesīm parādījās Haleja komēta, ļaudis no tiesas pārbijās: ticēja pilnīgi nepārbaudāmām lietām – ziemeļos grūtu cīņu izcīnot trejas saules, treji mēneši un trejas zvaigznes, tas izraisīšot baismīgas epidēmijas, un beigās visi grēcinieki aiziešot bojā.
999. un 1000. gada mijā (999 ir Kristus skaitlis, savukārt Antikrista skaitlis ir 666) Rietumeiropas kristiešus pārņēma vispārēja panika. Drīzās tiesas dienas gaidās tie, kas sevi uzskatīja par taisnīgiem un pestīšanu pelnījušiem, palaida brīvībā mājlopus un saimes ļaudis, ieslēdzās savos namos un, lūgšanās iegrimuši, gaidīja Kristus otro atnākšanu un tūkstošgadu miera valstības iestāšanos. Tie, kas par pestīšanu šaubījās, metās otrā galējībā – pameta mājas un ģimenes, metās trakā uzdzīvē, piekopa grupveida orģijas un dzēra tikām, līdz “izžuva vīna upes”. Vēstures avoti liecina, ka bijuši pat tādi klosteri, kur tūkstošgades mijā visi iemītnieki padevušies miesas kārībām un bailes slīcinājuši vīnā un trakulībās. Pēc neilga laika gan pirmie, gan otrie konstatēja, ka atrodas tepat zemes virsū un ir zaudējuši laicīgo mantu, taču pasaule joprojām ir savā vietā un būs vien jādzīvo tālāk.
Interesanti, ka hronikas nestāsta par uzdzīvotāju atgriešanos ģimenes klēpī, taču var iedomāties, ka pēc vairāku mēnešu atšķirtības un nāves gaidīšanas šausmām visi bija priecīgi atkalapvienoties, lai dzīvotu tālāk mierā un saticībā. Grēciniekus nesodīja pat baznīca, jo sodāmo būtu bijis pārlieku daudz... Kā jau parasti, vēlāk atradās gudrinieki, kas apgalvoja: viņi zinājuši, ka 1000. gadā nekāds pasaules gals nepienāks, jo neesot nekādu teoloģisku iemeslu, lai šis skaitlis būtu ar īpašu nozīmi. Jāpiebilst, ka attiecīgajā laika posmā nav noticis arī nekas no Jāņa Atklāsmes grāmatā pareģotā – ja arī ir bijušas sērgas vai nelaimes, tās datējamas ar 968., 1010. un 1033. gadu, bet 1000. gads bijis parasts tumšo un drūmo viduslaiku gads: kari, slimības, lūgšanas, bads.
Tomēr maisam gals bija vaļā. 1186. gadā Eiropā izplatījās tā sauktā „Vēstule no Toledo” – pareģojums, kas aicināja visus glābties kalnos un alās, lai patvertos no drīzumā gaidāmajiem vispasaules plūdiem. Jāatzīst, šis aicinājums pārlieku lielu atsaucību neguva. Tad pie pareģošanas un dvēseļu glābšanas darba ķērās čehi un vācieši. 1415. gadā radusies taborītu kustība sludināja, ka Kristus otrā atnākšana notiks Tabora kalnā Prāgas pievārtē, taču 1420. gadā visas pasaules pilsētas ies bojā uguns liesmās un izdzīvos tikai daži cietokšņi augstu kalnos. Taborītiem bija daudz sekotāju, taču viņu mūžs izrādījās gaužām īss – tā kā viņi uzskatīja, ka Kristus ienaidnieki (tas nozīmē – visi, kas neticēja viņu pareģojumam) ir iznīcināmi ar zobenu, nav jābrīnās, ka vācu varas iestādes ar uguni un zobenu iznīdēja pašus taborītus.
Bet 1524. gadā Muncers Vācijā apgalvoja: pats Kristus vīzijā apsolījis, ka, tiklīdz Muncers ar saviem piekritējiem iznīcināšot augstmaņus, Viņš ieradīšoties. Uzliesmoja sacelšanās, taču Muncers cīņā pret labi bruņoto vācu ķeizara armiju paļāvās uz kārtējo vīziju, kurā Kristus bija solījis uzķert ikvienu lielgabala lodi, kas tiks raidīta uz Viņa kareivjiem. Diemžēl vai par laimi Muncera vīzija izrādījās maldīga, un viņš kopā ar biedriem krita kaujas laukā. Nākamais Kristus atnākšanas gads, pēc daudzu domām, bija 1533. Pēdējie plašāk zināmie apsolījumi par Kristus otrreizējo atnākšanu, kā atceramies, attiecās uz 2000. gadu.
Dažādie pravieši un viņu pareģojumi
Kārdinājums izzināt nākotni tomēr ir varen liels, un arī mūsdienu pravieši nespēj atturēties, neziņojuši pasaulei par savām vīzijām. 2007. gadā ASV iznāca Ronalda Veinlanda grāmata „2008 – God’s Final Witness”, ko viņš sāk ar visai skaļu apgalvojumu: “Ja tas nesāksies aprīlī, tad es neesmu nekas cits kā viltus pravietis!” Viņš sola ASV sabrukumu jau 2008. gadā, taču tas būšot tikai kataklizmu sākums. Interesanti, ka viens no viņa pareģojumiem skar finanšu jomu: “.. mazliet vēlāk par aprīli dolāram vairs nebūs nekādas vērtības. [..] mēs tiksim aizskaloti vēstures mēslainē. [..] jau 2009. gada janvārī Amerikas Savienoto Valstu vairs nebūs.”
Edgars Keisijs, aklais pravietis, kura popularitātes ziedu laiki ASV bija pagājušā gadsimta vidū, nav bijis tik pesimistisks. Drīzāk otrādi – viņš pareģojis noslēpumainās Atlantīdas atkalatrašanu 1998. gadā, un arī viņa solītais Armagedons nebūšot vis cilvēku izraisīts karš, bet gan karš starp Gaismas un Tumsas spēkiem, kas sākšoties 1998. gadā un turpināšoties 1000 gadu pēc Zemes laika. Viņš gan ir pieļāvis Trešā pasaules kara iespējamību, taču uzskatījis, ka tas izvērsīsies Indijas okeāna un Persijas līča rajonā – respektīvi, tuvākos un tālākos Austrumos. Civilizācijas galu tuvākajā laikā viņš nav paredzējis, toties Ķīna kļūšot par kristīgu valsti, viesuļvētras un plūdi iznīcināšot ASV rietumkrastu un citas teritorijas, tad briesmas beigšoties un sākšoties jauna – Apgaismības ēra.
Arī no Donas kazaku cilts nākušais krievu pareģis Pāvels Globa pravietojumos tuvākajai nākotnei nav pārlieku pesimistisks. Viņš uzskata, ka Krievija šogad sāks ķepuroties laukā no krīzes, bet 2010. gadā, kad Eiropā un ASV globālā finanšu krīze sasniegs apogeju, Krievija sāks atdzimt. Taču pārējai pasaulei, īpaši ASV un ES, būs jāpiedzīvo stipri satricinājumi: ap 2020. gadu vienota Eiropas Savienība vairs nepastāvēs, tā sadalīsies vairākās mazākās – Vācija draudzēsies ar Franciju, bet Krievija kopā ar Ukrainu pievienosies Austrumeiropas blokam. Sabruks arī NATO alianse. Vēl Globa domā, ka tuvāko 15 gadu laikā sabruks arī Amerikas Savienotās Valstis – iespējams, 44. prezidenta laikā.
Interesanti, ka par ASV tālajā 1912. gadā viens no populārākajiem Kenijas praviešiem Johanva Ovalo esot izteicies: “Pagaidām tie (ASV) ir iegrimuši savā ļaunumā un nenojauš, ka viņu sagrāve ir mana tēva (Dieva) apzīmogota. Viņu lielpilsētas nodegs, viņu labība iznīks, lopi sirguļos un mirs, viņu bērni cietīs no slimībām, kādu nav bijis Zemes virsū, un es atklāšu jums lielāko mistēriju, kas slēpjas šajā visā: viņu sagrāve nāks caur viena mūsu pašu dēla atriebīgajām rokām!” Kā zināms, ASV tagadējais prezidents Baraks Obama no tēva puses ir piederīgs kenijiešu luo ciltij. Tiesa, ir arī pareģojums, ka Obama līdz laikam, kad sabruks ASV, nenodzīvos, jo viņš kā pirmais melnādainais prezidents esot nolemts atentāta briesmām – nāvei no psihopāta rokas...
Vēl kāds sens vēstījums, kas attiecas uz mūsdienām, ir svētā Malahija pareģojuma noslēguma rindas. 1139. gadā Malahijs ieradās Romā, lai apciemotu pāvestu Selestīnu II, un redzēja savādu vīziju, ko pierakstīja 112 rindiņās. Vīzija attiecas uz visiem Romas pāvestiem, kas valdīs līdz pasaules galam. Viņš nav nosaucis pāvestus vārdos, bet veltījis tiem šifrētus apzīmējumus, kas raksturo vai nu attiecīgā pāvesta dzimšanas vietu (piemēram, roze un lilija – Normandijā dzimušam), vai kādu zīmīgu notikumu viņa valdīšanas laikā. Pašreizējais pāvests Benedikts XVI guvis pievārdu gloria olive (burtiski: olīvkoka slava), jo benediktiešu mūki, pie kuriem viņš pieder, tiek dēvēts par olīviešiem. Viņš garajā 268 pāvestu rindā esot priekšpēdējais. Pēc viņa vēl nāks “Pēteris Romietis”, un tad pasaulei būs beigas – sacīts Malahija pareģojumā. Satraucoši tas ir tādēļ, ka līdz šim – tātad 267 reizes – Malahijam bijusi taisnība...
Toties Indijā mītošais Šrī Satja Sai Baba, kurš, par spīti savai gana skandalozajai reputācijai (apsūdzības par seksuāliem noziegumiem, cilvēku pazušanu u. c.), joprojām ap sevi pulcē plašas atbalstītāju masas un pie kura uz āšramiem dodas arī cilvēki no Latvijas, par šo gadu – un arī par nākotni – ir izteicies krietni vienkāršāk. Pēc Sai Babas vārdiem, Latvija krīzes laiku var pārciest un pārcietīs ļoti labi – protams, būšot cilvēki, kas bailēs, skumjās un inertumā saliks rociņas un “ies pa burbuli”, tomēr kopumā Latvijas kā zemes enerģētika esot tik augstā līmenī, ka vairākumam bads un nelaimes nedraudot. Tiesa, pie nosacījuma, ja paši darīs visu, lai izķepurotos.
Piemēram, aprīlī Latvijā Sai Baba paredzēja īpaši lielu sēklu veikalu apmeklējumu, jo prātīgākie un čaklākie apstādīšot katru pieejamo zemes pleķīti. Atšķirībā no pasaules kopumā, īpaši jau ASV, kurām Sai Baba paredzējis smagu gadu, Latvijas cilvēki šogad iemācīšoties atšķirt īstās vērtības no neīstajām: “Ja cilvēkam vienā plaukstā ir grauds no zelta, bet otrā – dīgtspējīgs graudiņš, tad kā lielāko vērtību viņš novērtē šo dīgtspējīgo graudiņu, bet zelta graudu var iemest zvirbuļu barā, lai viņus drusku patramdītu.” Pamazām tie cilvēki, kas dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem un gribējuši baudīt darba augļus vēl pirms padarītā, būs spiesti mainīties vai arī ies bojā. Interesantus vārdus Sai Baba velta jauniešiem attiecībā uz iespējamo profesijas izvēli: tā kā nākotnes sabiedrība būs tendēta uz kalpošanu sabiedrībai, nevajag izvēlēties profesijas, kas nenes reālu labumu. Vienmēr būs vajadzīgi skolotāji un mediķi, ražotāji un garīgo vērtību radītāji – mākslinieki, mūziķi, rakstnieki. Sai Baba piebilst, ka tuvākajā nākotnē pazudīs tie mākslas žanri, kas mazina cilvēciskumu un popularizē vardarbību, – šausmu kino u. tml.
Taču vēl lielāku optimismu par iespējamo Zemes nākotni raisa aklās bulgāru gaišreģes Vangas pareģojumi. Lai gan tuvākajā laikā tie sola visādas nelāgas lietas – piemēram, ka jau ap 2016. gadu Eiropa slimību un karu dēļ būs palikusi gandrīz bez iedzīvotājiem, bet 2043. gadā to pārvaldīs musulmaņi –, tomēr cilvēce neiznīks! Vanga pareģojusi, ka 2130. gadā mums būs zemūdens ciemati un kolonija uz Marsa (kas jau 2183. gadā pieprasīs neatkarību no Zemes valdības), bet 2273. gadā pilnībā būs sajaukušās uz zemes mītošās rases (baltā, melnā un dzeltenā) un radīsies jaunas. Un tikai tāltālajā 3797. gadā Zeme apdzīvošanai beidzot kļūs pilnīgi nederīga, taču mūsu veiklie un prasmīgie pēcteči tikmēr jau būs atraduši citu dzīvošanai derīgu planētu.
Lai gan lielākā tiesa zintnieku un gaišreģu, ar kuriem sazinājos, Latvijas likteni prognozēt nevēlējās, Zigfrīds Liede (Vispasaules dziednieku līgas loceklis) un Rūta Dzerkalna apņēmās palūkoties, ko mums sola nākotne. Lūk, viņu redzējums: “Lai atkal sasniegtu aizpagājušā gada ekonomiskos rādītājus, jāpaiet vismaz pieciem gadiem. Šajā un nākamajā gadā būs jāsavelk jostas vēl stingrāk, jo tuvojas vispasaules bads, ekoloģiska katastrofa. Labā ziņa ir tā, ka Latvija atrodas nosacīti zaļā un ekoloģiski tīrā joslā, Baltijā vēl daba ir neskarta, tāpēc – visi uz dārziem! Sēt un stādīt, ravēt, laistīt un novākt bagātu ražu nākamajai ziemai! Lai cik grūti, zemniekiem tomēr vajadzētu turpināt apsēt laukus un censties piebremzēt ar mežu izciršanu.
Izskatās, ka tuvākajā laikā Latviju varētu piemeklēt vairākas vētras. Nez kādēļ rādās plūdi Ķemeru apkaimē. Un galvenais brīdinājums: iespējama Ķeguma HES avārija. Būtu labi, ja HES vadība ieklausītos mūsu sacītajā un sūtītu ūdenslīdējus pārbaudīt HES pamatus un arī grunti 200–300 metru lejup no slūžām. Varētu būt, ka tur mētājas karalaika lādiņi vai kas cits, kas varētu izraisīt sprādzienu. Ja sprādzienu neizdosies novērst, iespēja, ka Ķeguma HES bojājums “parauj līdzi” arī Rīgas HES, un tad nelaime būs pamatīga.
Par finansēm jāsaka tā: tie, kam pašlaik ir grūtības ar hipotekāro kredītu atmaksu, var drusku atslābināties. Nesteidzieties atvadīties no dzīves – iespējams, drīzumā valdība vai kāds cits radīs iespēju, kā jums palīdzēt! Finansiālu palīdzību sniegs arī Eiropas Savienības un citas pasaules valstis. Nelaime tikai viena – liela tiesa no piešķirtajiem līdzekļiem atkal atradīs ceļu uz negodprātīgu darboņu kabatām.
Tikko darbu sākusī valdība tomēr ilgi nenostrādās. Taču dziļāk par politiku nerunāsim – visvairāk nākotne ir atkarīga no mums pašiem, mūsu domām un darbiem.
Jauniešiem, kas pašlaik beidz skolu, vēlas iegūt augstāko izglītību un pēcāk strādāt savā profesijā, jāzina, ka Latvijai vēl kādu laiku izglītoti cilvēki nebūs vajadzīgi (vārdos, protams, ne, bet darbos – gan). Tāpēc varbūt ir vērts nopietnāk padomāt par studijām ārzemēs.
Var teikt, ka pasaules gals tuvojas, jo ļoti daudzas lietas, kas minētas Bībelē, jau ir piepildījušās, tomēr dienu neviens nezina. Īstas skaidrības nav arī par 2012. gadu – iespējams, Zemi skars asteroīds, bet iespējams arī, ka tas paies garām, nenodarījis nekādu postu.”
Latvija ir Zemeslodes auss
“2008. bija krasa pagrieziena gads, bet pēc gada, pusotra Latvija atkal atgriezīsies uz attīstības ceļa,” savukārt tā sola gaišreģe Velta Aina Ausma Kraulere. Sirmā kundze ir Kurzemes viedo cilvēku pēctece, viņas dzīslās rit gan kuršu, gan lībiešu asinis, un viena no viņas sencēm ir tikusi sadedzināta uz sārta. Tagad Veltas kundze rāmi vada dienas, sniedzot padomus cilvēkiem. “Latvijas karte un tauta tuvākajā nākotnē nemainīsies, atgriezīsies arī aizbraukušie. Kas attiecas uz kredītņēmējiem – nepatikšanas, ko viņi piedzīvo, ir mācība par to, ka viņi nav ieklausījušies savā iekšējā balsī, savā sargeņģelī. Gan jau arī paši saprata, ka var iznākt slikti, taču dikti gribējās... Tomēr no katra strupceļa, kurā paši ieejam, ved laukā maza taciņa. Mēģiniet to saskatīt!
Ir vēl kas – mēs vairs neatceramies vārdu etimoloģiju un tāpēc lietojam vārdus, kurus labāk neizrunāt. Piemēram, vārdam “grūti” ir ļoti spēcīga negatīva enerģētika, un agrāk tas tika izmantots vārdošanās, apvārdošanās. To ikdienā lietot nevajadzētu un nekādā ziņā nevajadzētu attiecināt uz sevi! Tad jau labāk sacīt latvisko “sūdīgi”. Arī krusta zīmi lietojam pavirši, nedomājot par tās būtību: kaklā krustiņš, bet sēžam krogā. Krustiņu jāvalkā ar cieņu un tikai tur, kur tas piedienas. Un uz nakti to noteikti vajag noņemt.
Par tiem, kas plāno aizbraukt, īpaši jau, lai mācītos, – neredzu tur nekā slikta. Patlaban demogrāfiskā situācija Latvijā nav sliktāka kā sešdesmitajos gados, kad jaunie vīrieši bija iznīcināti karos, daļa tautas izsūtīta uz lēģeriem, daļa – emigrējusi. Mēs izdzīvojām un izdzīvosim arī turpmāk, jo mūsu mazā tauta ir ļoti izturīga un atdzimt spējīga. Mēs esam talantīgi un attīstīti, latvieši visos laikos ir zinājuši vairākas valodas, mums ir lieliski komponisti, gleznotāji, zinātnieki, rakstnieki un mūziķi. Latvija kopš seniem laikiem ir Zemeslodes auss, vieta, kur saplūst visdažādākā informācija. Turklāt šurp pēc padoma un dziedināšanas cilvēki braukuši no lielas tālienes, jo te ir bijuši ļoti spēcīgi zintnieki, dziednieki un pareģi. Šīs senās zināšanas ir saglabājušās un pa drumstaliņai vien atjaunojas.
Nekādas kataklizmas tuvākajā laikā neredzu. Būs nelieli politiski saasinājumi attiecībās ar austrumu kaimiņu, tomēr bez traģiskām sekām. Zemeslodei kopumā gan būs jāpiedzīvo vētras un cunami. Taču runas par katastrofālām klimata izmaiņām ir mīts. Cikliskas klimatiskas pārmaiņas bijušas visos laikos, un turpmāk Latvijā atkal būs aukstas ziemas un siltas vasaras.
Taču pārmaiņas nākotnē būs – piemēram, medicīnā. Pakāpeniski cilvēki pārstās dzert zāles, un visas kaites ārstēs ar ūdeni. Tas ir visdārgākais, kas uz Zemeslodes ir, ūdens ir dzīvības nesējs. Dziedināt var arī akmeņi, bet to sūtība ir informācijas uzkrāšana. Ja gribat sevi dziedināt, lieliski noderēs akmentiņš, ko pats esat atradis pastaigas laikā pie jūras vai citur. Nevajag ņemt kuru katru, jāņem tas, kurš ļoti iepatīkas. To pārnes mājās un noglabā. Pavasarī, pirmā pērkona laikā, kamēr ducina, ar šo akmentiņu maigi parīvē sāpošo vietu. Pēc tam akmentiņš jāiznes laukā un jāattīra – tam jātiek gan saules, gan mēness apspīdētam, jāpaguļ uz zemes un jānomazgājas rasā. Tad akmentiņš atkal ir tīrs un gatavs lietošanai citā reizē. Varbūt ir cilvēki, kam der arī svešās valstīs lasīti akmeņi, – man pašai neder. Cilvēkam ir saikne ar dzimto zemi, tās akmeņiem un ūdeni un palīdz tieši dzimtās zemes daba.
Galvenais, kas jāatceras, – mums ir nākotne, tāpat nākotne ir mūsu zemei un tautai. Derētu atkal atgriezties pie latviskās dzīvesziņas pētīšanas – tautasdziesmās ir apkopota visa mums vajadzīgā informācija, tā ir latviešu Bībele, pašu radīta. Viss, ko mums vajadzētu zināt un ievērot, atrodams dainās. Mēs pamazām attīrāmies no svešām ietekmēm un atgriežamies pie senču dzīvesziņas.”
Pasaules gals fotogrāfijās
Epilogs
Kristīgās ēras laikā pasaules gals ir solīts jau vismaz 220 reižu. Līdz ar to varam cerēt, ka arī visi mūsdienu aprēķini un pareģojumi izrādīsies aplami. Ja nu kādam, izlasot neskaitāmo pasaules galu sarakstu – un nupat pasaules gals tiek prognozēts ik gadu –, rodas jautājums, kāpēc visi līdz šim pareģotie pasaules gali ir beigušies laimīgi, bez masveida iznīcināšanas, atbilde meklējama Bībelē, kurā teikts: neviens cilvēks nezinās to dienu...
