Rīgas priekšniecība terorizē Aknīstes ugunsdzēsēju

Viss sākās šī gada pavasarī, kad Ozoliņš masu medijos pauda viedokli, ka VUGD tehniku un ugunsdzēsēju aprīkojumu iepircis par nesamērīgu augstu cenu, jo veikalos tāds maksā pat trīs četras reizes lētāk. VUGD vadība saniknojās par tādu vaļību un pret Ozoliņu ierosināja disciplinārlietu, jo viņš, lūk, kā Iekšlietu ministrijas struktūrvienības darbinieks presei nedrīkstēja stāstīt par dienesta iekšējām lietām, jo tās komentējot tikai VUGD preses dienests.

Vēlāk Ozoliņš taisnojās, ka viņš izpaudies nevis kā ugunsdzēsības posteņa vadītājs, bet gan kā arodbiedrības pārstāvis, jo ir Neatkarīgās policistu arodbiedrības Jēkabpils ugunsdzēsēju nodaļas vadītājs. Tomēr VUGD priekšnieks ģenerālis Ainars Pencis gan tā nedomāja un pavisam nesen pret Ozoliņu ierosināja vēl vienu disciplinārlietu, jo viņš savām personiskajām vajadzībām esot izmantojis gan dienesta auto, gan posteņa datoru.

Ozoliņš skaidroja, ka dienesta automašīnai bija uzlicis savas personiskās riepas nodilušo dienesta vietā, un tāpēc arī bija radusies neatbilstība pārbaudes dokumentācijā. Viņš gan nenoliedza, ka posteņa datoru bija izmantojis sarakstei ar ugunsdzēsēju arodbiedrību, bet tagad tas esot novērsts un viņš arodbiedrības dokumentus rakstot ar roku.

Atgriežas padomjlaika cenzūra

Neatkarīgās policistu arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Melnalksnis pat izplatīja paziņojumu Ozoliņa aizstāvībai, kurā teikts: „Ne visos gadījumos personas var brīvi izteikties, ja tiem ir kāda slepena informācija. Bet vai informācija par aizdomīgu iepirkumu ugunsdzēsējiem ir neizpaužama informācija? Kas  liedz jebkurai personai, arī ugunsdzēsējiem vai policistiem, robežsargiem paust savus uzskatus, kas atšķiras no vadības uzskatiem?

Ar nožēlu jāsecina, ka Latvijā atgriežas PSRS laikā iedibinātā cenzūra, aizliegumu paust viedokļus. Pat vēl trakāk – darbinieki no valsts amatpersonu puses tiek vajāti, iebiedēti un psiholoģiski terorizēti. Te nav tālu līdz fiziskam teroram un smagākiem noziegumiem, Ja mēs tagad šo gadījumu atstāsim bez nopietnas ievērības, bez barga nosodījuma, tad cenzūra un aizliegumu prakses paust viedokļus ies plašumā.”

Ozoliņš ir nobriedis viņam uzlikto disciplinārsodu apstrīdēt Iekšlietu ministrijā, bet, ja tā to neatcels, tad vērsties tiesā.

Tomēr viss nav beidzies tikai ar Ozoliņa iebiedēšanu. Tagad VUGD ir paziņojis, ka grasās „ieziemot” Aknīstes ugunsdzēsēju depo. Ģenerālis Pencis skaidro, ka tas notiks taupības dēļ, jo neesot izdevīgi uzturēt ugunsdzēsēju posteni vietā, kur ir salīdzinoši maz izsaukumu, jo Aknīste atrodas Lietuvas pierobežā, un tās ugunsdzēsējiem jāapkalpo šaura josla. „Ieziemojot posteņus visā valstī, varētu ietaupīt. Posteņu uzturēšana ziemā izmaksā dārgi, Ietaupot naudu, varēsim iegādāties degvielu, kuras mums trūkst. Pašlaik izvērtējam visus posteņus – cik izmaksā to uzturēšana, apkure, pēc tam vērtēsim, kuri ir „jāieziemo”,” skaidro Pencis. Par to, ka Aknīste varētu būt ieziemojamo posteņu sarakstā, liecina fakts, ka Aknīstes ugunsdzēsējiem ir aizliegts iepirkt malku ziemas apkurei.

Posteņa ieziemošana nozīmē to, ka tas tiks slēgts rudenī, bet darbu atsāks tikai pavasarī – līdz ar kūlas ugunsgrēku sākšanos, skaidro VUGD. Ja „ieziemošanas laikā” Aknīstē izcelsies ugunsnelaime, uz to būs jādodas kaimiņnovadu ugunsdzēsējiem, kuri atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā (Nereta – 32 km, Jēkabpils – 46 km, bet Ilūkste – 49 km). Tas nozīmē, ka nelaimes gadījumā ugunsdzēsējiem vajadzēs gandrīz stundu, lai pa sliktā stāvoklī esošiem lauku ceļiem nokļūtu līdz Aknīstei. Te jāpiebilst, ka Aknīstē atrodas arī paaugstinātas ugunsbīstamības objekti – vietējā psihoneiroloģiskā slimnīca ar vairākiem simtiem pacientu, un kūdras purvs.