Augstskolu skaits varētu samazināties jau šajā mācību gadā
Latvijā augstskolu skaits varētu samazināties vēl šajā mācību gadā, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pieļāva Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde.
"Ir jūtams, ka šis gads varētu būt pārmaiņu gads, kad augstskolu skaits samazinātos," sacīja Rēvalde.
Viņa atzina, ka ministrijas darba kārtībā jau kādu laiku ir jautājums par koledžu tīkla optimizāciju, tomēr, ņemot vērā šo jautājumu jūtīgumu, IZM apzināti izvairījusies no šo jautājumu publiskas iztirzāšanas līdz jaunā mācību gada sākumam, lai neatņemtu vienām vai otrām koledžām viņu audzēkņus un neaizdzītu vēl vairāk studējošo uz ārzemēm.
Arī Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš piekrita, ka augstākās izglītības sistēma ir nobriedusi nopietnām pārmaiņām, uz ko šajā mācību gadā vajadzētu koncentrēties. "Ir pēdējais brīdis strukturālajām pārmaiņām augstākajā izglītībā, jāpāriet uz konkrētām darbībām, citādi vēl vairāk cietīs izglītības kvalitāte," uzskata rektors.
Šajā sakarā arī viņš uzsvēra - augstskolu Latvijā ir par daudz un ir jādomā, vai tām ir pietiekami resursi ne tikai finansiālo līdzekļu, bet arī studētgribētāju kontekstā. Šobrīd 60 Latvijā augstākās izglītības iestādēs strādā aptuveni 6000 cilvēki, no kuriem tikai 40% ieguvuši kādu no zinātniskajiem grādiem, norādīja Auziņš.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra pauda viedokli, ka, vērtējot augstākās izglītības iestāžu skaitu Latvijā atkarībā no reflektantu pieprasījuma, šobrīd šādu iestāžu nav par daudz.
Tomēr aktuālāk viņa skatījumā būtu diskutēt, piemēram, par to, ka Latvijā aptuveni 77 500 cilvēku studē publiskajā sektorā, no kuriem pilna laika klātienē studē ap 28 000 cilvēku. Pieliekot Auziņa minētos datus par akadēmisko personālu, no minētā skaita sanāk viena publiskā sektora augstskola Latvijā. "Varbūt tad arī domāšanā būtu jāiziet no tā, ka Latvijā būtu viena šāda augstskola," sprieda Vētra, "varbūt šinī ziņā jāmaina Latvijas Universitātes saturs un piepildījums."
Arī Auziņš piekrita, ka vidēja lieluma augstskolā pasaulē studē aptuveni 28 000-30 000 cilvēku un šobrīd tātad Latvijā akadēmiskā personāla pietiktu vienai labai augstskolai. Savukārt Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs un biznesa augstskolas "Turība" valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Baumanis aicināja tirgum pašam ļaut risināt problēmas privāto augstskolu sektorā.
Diskusijas dalībniekos gan neradās vienprātība par to, ko augstskolu tīkla optimizācijas kontekstā darīt ar medicīnas studiju dublēšanos LU un Rīgas Stradiņa universitātē. Kamēr LU rektors uzsvēra, ka, viņaprāt, taisīt absolūtu monopolu būtu lieki, Vētra pastāvēja uz to, ka medicīnas studiju programmās pastāv pārprastais konkurences jautājums.
"Ja divās augstskolās konkurē politikas zinību programmas, nebūtu nekāda nelaime, ja izveidotos divas politoloģijas skolas, taču medicīnas gadījumā notiek konkurence ar ierobežotiem resursiem," skaidroja Vētra.
LETA
