Dombrovski aicina nekavējoties sākt strukturālas pārmaiņas augstākajā izglītībā

Vēstulē norādīts, ka pašreizējās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas kapacitāte ir nepietiekama Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanai, jo, kaut arī valsts ilgstoši varējusi lepoties ar lielāko studentu skaitu Eiropā, skaitliskie rezultāti zinātnē nav pārliecinoši, proti, Latvijas augstskolās kopumā nav vairāk zinātņu doktoru kā vienā universitātē ārvalstīs.

Lai gan Latvijā ir 60 augstākās izglītības institūcijas un 128 Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautas valsts zinātniskās institūcijas, valstī ir zemākais starptautiski recenzētu publikāciju un reģistrēto patentu skaits Baltijas valstu vidū, uzsvērts vēstulē.

Tāpat, pēc vēstules autoru domām, vērojama nošķirtība no starptautiskām attīstības tendencēm un Latvijas tautsaimniecības problēmām, kā arī atklājas finansēšanas sistēmas trūkumi un redzama disproporcija studentu skaitā gan pa nozarēm, gan studiju līmeņiem.

"Latvijas tālākai attīstībai ir nepieciešamas tādas strukturālas pārmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē, kas nodrošinātu uzsvaru uz Latvijas stratēģiskajām vajadzībām atbilstošu rezultātu sasniegšanu, kvalitatīvu lēcienu Latvijas izglītības un zinātnes sektoru starptautiskajā konkurētspējā, akadēmisko, finanšu un infrastruktūras resursu koncentrāciju un maksimālu atdevi no pieejamiem budžeta līdzekļiem," uzskata akadēmiskās vides pārstāvji.

Līdz ar to Dombrovskis tiek aicināts nekavējoties spert soļus minēto mērķu sasniegšanai.

Vēstuli bez eksprezidentiem parakstījuši arī Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Elmārs Grēns, LU profesors Ivars Lācis un sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde pieļauj, ka Latvijā augstskolu skaits varētu samazināties vēl šajā mācību gadā. "Ir jūtams, ka šis gads varētu būt pārmaiņu gads, kad augstskolu skaits samazinātos," norāda Rēvalde.

Viņa atzīst, ka ministrijas darba kārtībā jau kādu laiku ir jautājums par koledžu tīkla optimizāciju, tomēr, ņemot vērā šo jautājumu jūtīgumu, IZM apzināti izvairījusies no šo jautājumu publiskas iztirzāšanas līdz jaunā mācību gada sākumam, lai neatņemtu vienām vai otrām koledžām viņu audzēkņus un neaizdzītu vēl vairāk studējošo uz ārzemēm.

Arī Auziņš piekrīt, ka augstākās izglītības sistēma ir nobriedusi nopietnām pārmaiņām, uz ko šajā mācību gadā vajadzētu koncentrēties. "Ir pēdējais brīdis strukturālajām pārmaiņām augstākajā izglītībā, jāpāriet uz konkrētām darbībām, citādi vēl vairāk cietīs izglītības kvalitāte," uzskata rektors.

Šajā saistībā arī viņš uzsver - augstskolu Latvijā ir par daudz un ir jādomā, vai tām ir pietiekami resursi ne tikai finansiālo līdzekļu, bet arī studētgribētāju kontekstā. Šobrīd Latvijā 60 augstākās izglītības iestādēs strādā aptuveni 6000 cilvēku, no kuriem tikai 40% ieguvuši kādu no zinātniskajiem grādiem, norādīja Auziņš.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra paudis viedokli, ka, vērtējot augstākās izglītības iestāžu skaitu Latvijā atkarībā no reflektantu pieprasījuma, šobrīd šādu iestāžu nav par daudz.

LETA