Baltkrievi pieprasa Daugavpili un Ludzu
Atzīmējot Baltkrievijas valsts robežas izveidošanas apaļās jubilejas, baltkrievu nacionālisti kaimiņvalstīm izvirza teritoriālas pretenzijas. Viņi uzskata, ka Latvijai pienāktos atdot Daugavpili un Ludzu.
1919. gadā pēc dažu mēnešu pastāvēšanas „nosmaka” Baltkrievijas Tautas Republika – tika nodibināta Baltkrievijas PSR, kura drīz vien kopā ar Krieviju izveidoja PSRS. Jau tolaik baltkrievi pretendēja uz baltiešu zemēm. Par to liecina kaut vai fakts, ka līdz 1920. gadam Baltkrievijas PSR sauca par „Litbelu” jeb Lietuvas – Baltkrievijas PSR. 1919. gadā tika nospraustas pirmās Baltkrievijas valsts robežas.
1939. gadā pēc PSRS iebrukuma Polijā, Molotova–Ribentropa pakta rezultātā Baltkrievijas PSR pievienoja tā sauktās Otrās Polijas Republikas zemes, kurās dzīvoja galvenokārt baltkrievi. Pēc Otrā pasaules kara, sadalot Polijas zemes, tika nostiprinātas pašreizējās Baltkrievijas robežas.
Atzīmējot baltkrievu valsts robežu izveidošanas 70. gadadienu, baltkrievu nacionālisti sākuši diskusiju (pārsvarā internetā un neformālās sapulcēs) par baltkrievu zemju „patiesajām” robežām.
Latgaļi un sēļi ir baltkrievi
Tā kā Baltkrievijā valda autoritārais Lukašenko režīms, tad nacionālistiem nav iespējas plaši popularizēt savus uzskatus. Tomēr savu ideoloģiju viņi brīvi pauž globālajā tīmeklī. Vietnē livejpournal.com publicēta vēlamās Baltkrievijas Republikas karte, kurā skaidri redzams, ka Baltkrievijas ziemeļaustrumu apgabalos ir iezīmētas arī Latvijas pilsētas Daugavpils un Ludza.
Baltkrievu nacionālisti uzskata, ka viņiem ir vairāk saistības ar baltiem, nevis slāviem. Tā, piemēram, daži leksikologi uzsver, ka 5/6 baltkrievu vārdu ir atrodamas baltu valodu saknes. Baltkrievus pretendēt uz Latvijas zemēm uzdrošina arī tas, ka pirms vairākiem gadsimtiem Polockas kņazistē ietilpa Jersikas un Kokneses zemes. Par piederīgiem pie Baltkrievijas viņi uzskata ne tikai latgaļus, bet arī sēļus. Kā nopietns arguments tiek minēts arī tas, ka cara laikā – pirms simts gadiem – Latgale atradās Vitebskas guberņas sastāvā. Sēļiem un latgaliešiem īstenībā būtu jādzīvo baltkrievu valstī, uzskata baltkrievu dižvalsts piekritēji.
Minska tēmē uz Daugavpili
Baltkrievu nacionālistu vēlmēm nav lemts īstenoties dzīve, jo šā gada sākumā Latvijas un Baltkrievijas valdības beidzot apstiprināja abu valsts robežas demarkācijas dokumentus, ar to oficiālā līmenī tika apstiprināts, ka starp Baltkrieviju un Latviju nav teritoriālu pretenziju.
Vienlaikus ir jāuzsver, ka Baltkrievija tomēr grib „iespiesties” Latvijas teritorijā. Piemēram, pavasarī Daugavpilī notikušajās Vitebskas apgabala dienās Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko paziņoja, ka baltkrievi grib ieviest bezvīzu režīmu ar Daugavpili. Latvijas puse gan šādu kārtību negrib pieļaut.
Nopietnas pretenzijas
Latvija nav vienīgā valsts, pret kuru baltkrievu nacionālisti izvirza teritoriālas pretenzijas.
Krievijai baltkrieviem vajadzētu atdot Smoļensku, kas pirms 90 gadiem uz dažiem mēnešiem bija pat Baltkrievijas PSR galvaspilsēta, kā arī daļu Brjanskas un Pleskavas apgabala.
Lietuvai pieklātos saviem austrumu kaimiņiem atdot savu galvaspilsētu Viļņu un tās apkārtni. Savukārt no Polijas vajadzētu paņemt Bjalistoku, kura Molotova–Ribentropa pakta rezultātā uz dažiem gadiem pat nonāca Baltkrievijas PSR sastāvā.
Jāuzsver, ka līdz šim baltkrievu vēsturnieki nav plaši diskutējuši par baltkrievu zemju teritorijām, jo to nepieļāva Baltkrievijā valdošie politiskie režīmi. Tomēr sakarā ar Molotova–Ribentropa pakta 70. gadskārtu tas kusli tiek aktualizēts.
Livejournal.com rakstīts: „Šī ir hipotētiska versija, oficiāli neviens par to nav pat iepīkstējies. Tomēr uzskaitītās zemes daļa baltkrievu inteliģences uzskata par „savām”.”
