Bija politisks uzstādījums saudzēt Karginu un Krasovicki
AS "Parex banka" pārņemšanas laikā tika noteikts politisks uzstādījums, ka jāsaudzē bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, jo tika apgalvots, ka šie "vīri kādu dienu noderēšot."
Uz pirmajām sarunām viņi atnāca, galvas nokāruši, un lūdza palīdzēt. Taču pēc kāda laika situācija mainījās, un abi Parex bankas īpašnieki sāka izvirzīt savas prasības, vēsta laikraksts "Diena" atsaucoties uz personu, kas piedalījies sarunās par "Parex banka" pārņemšanu.
Nostājas maiņa
Sarunas ar vairākām amatpersonām, kas piedalījās šajā procesā, vedina domāt, ka par valdības sākotnējās nostājas maiņu un lielo pretimnākšanu "Parex" īpašniekiem Krasovickim un Karginam neizlēma pie oficiālo sarunu galda, bet gan politikas aizkulisēs. Tāpat atklājas, ka abu rīcība var radīt vēl papildu zaudējumus valstij.
Vienošanās par to, ka banka jāglābj, tika rasta pērnā oktobra beigās, un 4.novembrī valdība izsniedza mandātu Finanšu ministrijas (FM) vadībai sākt sarunas par pārņemšanu. Mandātā bija iekļauti arī īpašniekiem neizdevīgie punkti. Rakstīt līguma tekstu FM un Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolīga juridisko biroju "Sorainen". Tika sagatavots līguma teksts un nosūtīts parakstīšanai abiem akcionāriem.
Sākotnēji Krasovickis un Kargins bija pretimnākoši, bet pēcāk pieprasīja sev izdevīgāku vienošanos. Parakstu vietā FM saņēma izlabotu līguma tekstu. Šo procesu pārraudzījušais FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis (TP) nevēlas komentēt notikušo, atgādinot, ka sarunas ir ierobežotas pieejamības informācija. Taču viņš uzsver, ka tas bijis kompromiss, uz kādu bijusi gatava otra puse. Arī "Sorainen" izvēlējās klusēt.
Valdība līgumu neredz
"8.novembrī, kad notika pārņemšana, valdība pa lielam nemaz to līgumu neredzēja. Neviens to 4.novembra mandātu nepārbaudīja," sacīja finanšu sektoru pārraugošas institūcijas vadoša amatpersona. VK atzinusi, ka sākotnējais mandāts vēlāk tika pārkāpts. Tobrīd bija lielas jukas, valdībā bija trīs priekšlikumi: vienoties par 51% akciju pārņemšanu, atteikties no šī darījuma vai nacionalizēt banku. Tika izlemts, ka mazāk sāpīgais būs pirmais variants. Latvijas Banka (LB) sākotnēji bija piedāvājusi pārņemt visas "Parex" akcijas, taču šis priekšlikums neguva atbalstu.
8.novembra sēdē arī tika diskutēts par ierobežojumu uzlikšanu bankai, ministru viedokļi dalījās uz pusēm. Padoms tika lūgts LB vadībai, tā atbildēja, ka ierobežojumu uzlikšana būtu kaitējoša. Tika cerēts, ka pirmajā nedēļā turpināsies naudas aizplūšana, taču tad klienti, redzot, ka "Parex" ir drošās rokās, beigs izņemt naudu. Tas nenotika. Iespējams, tāpēc, ka nevienam nebija pieredzes bankas pārņemšanā. Sarunu vedējs, toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) un premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) pēc 8.novembrī pieņemtā lēmuma runāja par to, cik lielās grūtībās banka ir, un nesniedza skaidras atbildes par pārņemšanu. Tas varēja raisīt noguldītāju šaubas, un nauda turpināja plūst prom. Pēc VK aprēķiniem, trīs mēnešos no "Parex" tika izņemts miljards latu.
Vairāki šī lēmuma pieņemšanā iesaistītie atzīst, ka nebija gaidījuši tik lielu naudas aizplūšanu. "Ja kāds būtu rēķinājies ar tik lielām aizplūdēm, lēmumi būtu savādāki," saka Bičevskis. Ierobežojumi tika uzlikti tikai tad, kad vairs nebija valsts naudas, ko iepludināt bankā, vēsta avoti LB. Tiek noliegti pieņēmumi, ka šāda vilcināšanās būtu notikusi to personu interesēs, kas naudu izņēma.
Šlesers, Šķēle, Krastiņš...
"Bija politisks uzstādījums, ka šie vīri jāsaudzē, jo noderēs," uz jautājumu, kā varēja notikt, ka no līguma izkrīt izdevīgie punkti, saka persona, kas piedalījās sarunās. Ar to arī skaidrojams sākotnējais lēmums pārņemt 51% akciju. Vairāki avoti laikrakstam apliecināja, ka tikai pēc starptautisko aizdevēju spiediena valsts vēlāk izlēma pārņemt pārējos 34% abiem īpašniekiem piederošo akciju. Viens no tiem, kas atbalstīja 34% akciju atstāšanu Kargina un Krasovicka rokās, bija toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), kuru klāt bijušie dēvē par vienu no enerģiskākajiem pārņemšanas sarunu dalībniekiem. Viņš atbalstīja šādu pieeju, jo akcionāru klātbūtne palīdzētu stabilizēt situāciju. Taču Šlesers noliedz, ka būtu izrādījis īpašu aktivitāti, un atgādina, ka atbildīgi ir visi, kas piedalījās valdības sēdēs, tai skaitā VK un Ģenerālprokuratūras vadība.
Šlesers nebija vienīgais, kas izrādīja pastiprinātu interesi, daudzās sarunās figurēja arī TP svarīgu lēmumu pieņemšanā vienmēr klāt esošais Edmunds Krastiņš. Formāli viņš bija finanšu ministra padomnieks. Pie FM sarunu laikā bija redzama TP dibinātāja Andra Šķēles mašīna, atminas avoti. Viņš atteicās Dienai komentēt savu iesaistīšanos neformālajās sarunās par bankas pārņemšanu.
LETA/Foto:LETA
