Asins peļķes un saliekti dzelži - aculiecinieks stāsta par šaušalīgu velosipēdistu avāriju pie Salu tilta
Biežāk nākas dzirdēt, cik traģiskas izrādās avārijas situācijas, kurās iesaistīta automašīna un velosipēds, taču, spriežot pēc tā, ko savām acīm uz ceļa ieraudzījis kāds rīdzinieks, gaužām slikti var beigties arī neveiksmīgu apstākļu dēļ notikusi velosipēdistu sadursme.
Kā ziņo Valsts policija, incidents notika 7.jūnijā, pagājušajā otrdienā, Rīgā, Mazajā Krasta ielā 39. Pulksten 16.46 sadūrās divi pretimbraucoši velosipēdisti, kā rezultātā abi, 1957.gadā un 1966.gadā dzimuši vīrieši nogādāti slimnīcā. Šis gan ir vien izrāvums no protokola – notikušās sadursmes sekas, pašam braucot garām ar velosipēdu, ieraudzīja rīdzinieks Mikus Meirāns. Viņa stāstītais atklāj, cik patiesībā bīstama var izrādīties arī velosipēdu savstarpēja sadursme un cik svarīgi, sēžoties uz divriteņa, uzvilkt aizsargķiveri.
Cietušais iesprūst saliektā riteņa rāmī
„Divi vīri gulēja katrs savā asins peļķē. Trieciens, acīmredzot bijis pamatīgs, jo tie tā vārgi trīcēja. Īsti nevarēja saprast, cik ilgs laiks ir pagājis kopš sadursmes, taču asins paltis pildījās ar jaunām un jaunām asinīm,” par pirmajām ainām stāsta Mikus. Tunelī jau bija sagājuši cilvēki un Mikus novēroja, ka daži no klātesošajiem apjukumā cenšas kaut kā palīdzēt cietušajiem: „Izlavījos pāri guļošajiem un izgāju gaismā, tuneļa otrā galā. Kāda nobālējusi, bet apņēmīga meitene jau bija piezvanījusi ātrajiem un skrēja pāri tramvaja sliedēm tiem pretī. Kāds jaunietis mēģināja vecāko no cietušajiem atsvabināt no saliektajiem metāla gabaliem, taču nespēja un noplātījās ar rokām.”
Jaunāko no cietušajiem velosipēdistiem turpat, uz vietas, kā vien varējuši aprūpējuši ceļabiedri, ar kuriem viņš bijis kopā. „Viņu jau bija apguldījuši, un es pamanīju viņa zili bālo, strauji piepampstošo seju. Šķiet, ka viņam bija lauzts vaiga kauls, un abas acis strauji piepildīja zilumus nesošā tūska. Tuvāk guļošais vecais vīrs samanījās atbrīvot savas kājas no metāla rāmja, un lēnām vēlās uz vēdera, mēģinot stutēties uz ceļiem un celties. Mierīgā balsī teicu viņam, lai neceļas, jo nespēs nostāvēt. Pakausis viņam bija salipis un sarkans. Viņš klusi jautāja man, kā ir šeit nonācis,” atstāsta aculiecinieks.
Tunelis ir tumšs un nepārredzams
Mikus arī pamanījis to, ka avārijas vietai, domājams, neko nenojaušot, tuvojas citi riteņbraucēji. „Sapratu, ka, darbojoties notikuma vietā, esmu aizkavējies un jautāju apkārtējiem, vai bez manis tiks galā. Saņemot pārliecinošu atbildi, devos prom, kārtējai pretī braucošajai sievietei uzsaucot, ka tunelī notikusi avārija – lai uzmanās,” teic Mikus.
Viņaprāt, asiņainā sadursme notikusi dēļ straujas apgaismojuma maiņas. „Braucot no gaišās ielas, uz pustumšo tuneli nevar pamanīt citus velobraucējus, kas traucās no vēl gaišākā tilta jaukā nobraucienā. Sadursmes stiprums, tātad, ir atkarīgs no ātruma ar kādu tunelī nokļūst no Salu tilta braucošie,” spriež Mikus. „Pats pirms brauciena biju izdzēris divas baltvīna glāzes un man nebija ķiveres. Pēc redzētā esmu pārdomājis savu vieglprātīgo rīcību un nolēmis braukt lēnāk un pārdomāti,” atzīst velosipēdists.
