Analizēti četri iespējamie Krievijas uzbrukuma scenāriji Baltijas valstīm
Lietuvas armija ir izstrādājusi un analizējusi četrus iespējamos scenārijus, kurus Krievija varētu īstenot uzbrukumam Baltijas valstīm, to intervijā Ukrainas ziņu aģentūrai "Ukrinform" atklājis Lietuvas Strēlnieku savienības komandieris pulkvedis Lins Idzelis. Pēc viņa teiktā, visbīstamākais būtu pēkšņs iebrukums, ko pavadītu masīvs gaisa trieciens.
Pulkvedis norādīja, ka diskusijas un iespējamo draudu scenāriju analīze Lietuvas bruņotajos spēkos notiek jau kopš PSRS sabrukuma. Vienlaikus viņš brīdināja: ja Maskava izšķirsies par agresiju pret Baltijas valstīm, visticamāk, tajā tiktu iesaistīta arī Baltkrievija.
Kā vienu no visvairāk apspriestajiem scenārijiem Idzelis minēja hibrīdkaru, atsaucoties uz 2014. gada notikumiem Ukrainā. "Pirms šī iebrukuma tika īstenota vērienīga informatīvā kampaņa un veikti kiberuzbrukumi. Tāpēc fizisks iebrukums bija tikai šo sākotnējo hibrīddarbību loģisks turpinājums," skaidroja militārpersona.
Viņš piebilda, ka Lietuvas augstākie virsnieki šo taktiku labi pārzina, jo savulaik to apguvuši tieši no Krievijas militārajām mācību grāmatām.
"Fizisks iebrukums ir tikai pēdējā fāze, pirms kuras jau ir rūpīgi izpildīts "mājasdarbs". Krievi vienmēr tā rīkojas. Tagad, izmantojot platformu "Telegram" un citus rīkus, viņiem ir pavisam viegli par pāris simtiem eiro nolīgt cilvēkus, kuri nodarbosies ar kontrabandu, aizdedzinās kādu rūpnīcu vai sabojās pieminekli," uzsvēra Idzelis, atgādinot, ka Krievija faktiski jau šobrīd izvērš hibrīdkaru pret visu Eiropu.
Otrs Viļņā analizētais scenārijs ir vietējo iedzīvotāju apziņas maiņa, izmantojot tā sauktās refleksīvās kontroles operācijas. Šī scenārija galvenais mērķis ir manipulēt ar sabiedrību tiktāl, lai iebrukuma gadījumā iedzīvotāji Krievijas tankus sagaidītu ar ziediem, nevis granātmetējiem.
Trešais scenārijs paredz enerģētisko blokādi. Lai gan Lietuva ir izdarījusi visu nepieciešamo, lai pilnībā atbrīvotos no enerģētiskās atkarības no Maskavas, pulkvedis vērsa uzmanību uz to, ka atsevišķas Eiropas valstis "joprojām ir tik ļoti atkarīgas no Krievijas resursiem - tur Maskavai ir viegli īstenot ietekmes operācijas un šantažēt valdības.
Savukārt ceturto scenāriju Idzelis raksturoja kā visbīstamāko – tas būtu negaidīts un zibensātrs uzbrukums.
"Piemēram, vairāki tūkstoši Krievijas karavīru civilajās drēbēs nakts aizsegā ar automašīnām ierodas Lietuvā.Tam ap pulksten pieciem rītā sekotu aptuveni 400 "Šahed" tipa dronu, kā arī spārnoto un balistisko raķešu trieciens," skarbo ainu iezīmēja pulkvedis.
Eksperta ieskatā šis ir ārkārtīgi bīstams variants, jo Eiropas pretgaisa aizsardzība šobrīd vienkārši nespētu tikt galā ar tik milzīgu, vienlaikus palaistu gaisa mērķu skaitu. Tomēr viņš piebilda, ka Krievijas spēki pēc rūgtās pieredzes Ukrainā, visticamāk, rīkosies piesardzīgāk. "Tīri no militārā viedokļa iebrukums ar mazāk nekā 200 tūkstošiem karavīru vairākos uzbrukuma virzienos [kā tas notika Ukrainā] bija neprāts. Taču krievi uz to izgāja, un tā izrādījās viņu lielā kļūda," rezumēja Lietuvas bruņoto spēku pārstāvis.
