Krāpnieki sāk pārņemt “Google” reklāmas - kā neuzķerties?
Krāpnieku izveidotas un izvietotas “Google” reklāmas internetā bieži vien sasniedz arī ziņu portālus un mūslaikos jau tiek noformētas tā, ka bieži mulsina un piesaista šo vietņu apmeklētāju uzmanību.
Pēdējā laikā novērojams tas, ka šāda veida krāpšanas caur “Google” reklāmu vidi izplata vēstījumus, kas visādā ziņā skar ekonomikas, labklājības aktualitātes, vienlaikus radot intrigu lasītājā.
“Cilvēkiem, kas dzimuši 1951-1989. gadā [...] Jauns sākums ar valsts atbalstu – pieejams visiem Latvijas iedzīvotājiem,” teikts vienā šādā neuzticamā reklāmā. Tā aizved uz vēl neuzticamāku vietni.
Ir novērojams, ka pēdējā laikā krāpniekiem palīdz arī mākslīgais intelekts – ar to tiek ģenerētas bildes ar it kā īstiem cilvēkiem, viņu sejām, radot iespaidu, ka pasniegtā informācija ir leģitīma. Patiesībā šādas personas neeksistē.
Pēdējā laikā novērota intensīva tendence – krāpnieki izmanto populāru ziņu portālu, piemēram, “jauns.lv”, “Delfi” un “LSM”, vizuālo identitāti, lai ievilinātu cilvēkus lamatās un iztukšotu viņu bankas kontus.
Murgi par žurnālistiem un politiķiem
Nesen portāls “jauns.lv” bija spiests brīdināt lasītājus par viltus reklāmām, kurās izmantoti sabiedrībā pazīstamu cilvēku vārdi. Piemēram, tika izplatīti nepatiesi vēstījumi, ka premjere Evika Siliņa vai žurnāliste Anete Bērtule atklāj veidus, kā viegli nopelnīt 10 000 eiro mēnesī.
CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis skaidro, ka pazīstamu personu vārdi un portālu nosaukumi tiek izmantoti tikai uzmanības piesaistīšanai. Uzklikšķinot uz šīs sensacionālās “ziņas”, lietotājs nonāk lapā, kas vizuāli atgādina uzticamu mediju, taču patiesībā tā ir prasmīgi izveidota kopija.
“Cilvēks atver rakstu, un tas ir noformēts gandrīz identiski kā portāla raksts – ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, viss sākas intervijas formātā,” stāsta “Rīgas Viļņi” portālu galvenais redaktors Kristaps Saulītis. Taču, lasot tālāk, teksts pārvēršas par stāstu par “šausmīgi izdevīgu” peļņu, kas beidzas ar aicinājumu ievadīt bankas datus vai reģistrēties apšaubāmās platformās.
Cīņa ar vējdzirnavām Google reklāmās
Liela daļa šo krāpniecisko saišu parādās tieši caur leģitīmiem reklāmas tīkliem, piemēram, Google. Kristaps Saulītis atzīst, ka cīņa ar šo sērgu atgādina cīņu ar vējdzirnavām. Medija tehniskie darbinieki regulāri bloķē krāpnieciskās saites, taču jau pēc dažām minūtēm parādās jauni identiski piedāvājumi.
Problēmu pastiprina fakts, ka Latvijas tirgus ir mazs un mums nav tiešas pārstāvniecības Google, ar kuru operatīvi risināt šādas problēmas. Turklāt krāpnieki bieži uzlauž un izmanto reālu, godīgu uzņēmumu reklāmas kontus, kuriem iepriekš nav bijuši pārkāpumi, tādējādi apejot drošības filtrus.
