Padzen „Latvijas Pasta” valdi
Trešdien „Latvijas Pasta” akcionāru ārkārtas sapulcē uzņēmuma valdei izteikta neuzticība un nolemts to atsaukt. Šādu lēmumu pieņēmis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds, par argumentu minot, ka „Latvijas Pasta” vadība nav spējusi vienoties par uzņēmuma turpmāko saimniecisko darbību un nepārtraukti mainījusi lēmumus. Vēl pirms lēmuma atsaukt uzņēmuma vadību, valdes locekle Dita Danosa pati iesniedza ministrijā atlūgumu.
Konkrēts lēmums par „Latvijas Pasta” nākotni pagaidām atlikts. Jau ir iecelta jauna valde — priekšsēdētājs ir Satiksmes ministrijas Iekšējā audita un kvalitātes vadības departamenta direktors Aivars Veiss, valdes locekļi — ministrijas Investīciju departamenta direktore Ilze Aleksandroviča un lidostas „Rīga” valdes loceklis Toms Nāburgs.
Tas nozīmē, ka „Latvijas Pasta” līgums ar SIA „Mono” varētu arī īstenoties. Tas paredz akciju sabiedrības „Latvijas Pasta nodaļu tīkls” dibināšanu. Ja kāda no pusēm pārkāps līgumu, sods ir miljons latu plus vēl radīto zaudējumu kompensācija. Atlaistā valde bija nostājusies pret šo vienošanos un gatavojās izskatīt iespējas to lauzt.
Šis dokuments ir rezultāts savulaik Aināra Šlesera kā satiksmes ministra darbībai, atbalstot Pasta bankas izveidi. Līgums parakstīts pagājušā gada 29. decembrī uz 20 gadiem. Saskaņā ar līgumu, pēc jaunu akciju emisijas 90% LPNT pamatkapitāla piederētu „Mono”, bet „Latvijas Pastam” ar atlikušie 10%. LPNT turpinātu sniegt tradicionālos pasta pakalpojumus, un pasta telpās iekārtotos arī „Mono” veidotā Pasta banka.
Jāiegulda 50 miljonus eiro
Stratēģiskā investora pienākums ir no LPNT pamatkapitāla palielināšanas brīža visus 20 gadus nodrošināt uzņēmuma maksātspēju un trīs gados ieguldīt LPNT un Pasta bankas attīstībā vismaz 50 miljonus eiro (35 miljoni latu). „Mono” ir apņēmies līguma laikā nesniegt pasta pakalpojumus, pat ne pastmarku tirgošanu — šis bizness gan nav īpaši ienesīgs.
Ja nu viena no pusēm pārkāpj līgumu, kā jau teikts, tā kompensē cietušajam partnerim gan zaudējumus, gan vēl miljons latu. Tas nozīmē, ka tagad „Latvijas Pasts” un valsts ir saistīts ar „Mono” finansiālās važās. Tomēr ir daži punkti, kas ļauj līgumu lauzt pirms termiņa. Viens no tiem — ja ir notikusi „Latvijas Pasta” privatizācija. Satiksmes ministrija šo līgumu atteikusies komentēt.
„Latvijas Pasta” valdi padzinušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds ir Šlesera cilvēks — viņš 2006. gadā kandidēja Saeimas vēlēšanās no LPP/LC saraksta. Partijas piederība gan nepalīdzēja nu jau bijušajai „Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājai Maigai Dzērvītei, kura vada LPP/LC Sieviešu klubu.
Šlesera ēna bijušā pasta vietā
Vērts pieminēt vēl vienu darījumu no laika, kad Satiksmes ministriju vadīja Šlesers. Kādreizējā pasta galvenā ēka Stacijas laukumā jau ir nojaukta, bet zemes gabals šajā vietā nu pieder „Linstow”. Šlesers ir savulaik vadījis „Varner Hakon”, vienu no „Linstow” uzņēmumiem.
Konkursā par minētā zemes gabala nomu 2006. gadā uz 49 gadiem ar četriem miljoniem latu uzvarēja Dienvidu tilta būvētāja, „Skonto būve” šefa Gunta Rāvja SIA „Attīstības aģentūra”. Pērn „Linstow” nopirka 75% no šīs firmas, pārējo — oktobrī.
