Kurš potēsies pret gripu?

Līdz šim potējusies pret sezonas infekcijām neesmu, jo ēdu puslīdz veselīgi, vingroju, arī rūdos aukstā dušā – ko vairāk? Cerēju, ka imunitāte ir gana stipra, un jāteic, parasti neslimoju. Šogad aina gluži cita – sezonālajai pievienojusies cūku gripa, bet man pašai, gadiem ritot, “uzplaukusi” astma, kas agrāk par sevi signalizēja tikai periodiski. Tādēļ nolemju potēties un piesakos pie kadru daļas vadītājas.

Taču jau pēc brīža kopā ar tuvāko kolēģi, sabāžot galvas kopā, apspriežamies – vai tomēr potēties? Izlemjam, ka katra no mums piezvanīs kādam pazīstamam dakterim un tad jau atbilde radīsies. Uzzvanām arī, bet gudrākas netopam, jo mana ģimenes ārste, vienas kolēģes pediatre un otras homeopāte – katra saka gluži ko citu. Strupceļš. Nu kādēļ gan visi ārsti nevar vienoties un līdzīgi kā ar baku vai stingumkrampju potēm pateikt – vajag un viss! Lai pašai vairs nav jādomā un jālemj. Piezvanu kadru daļas vadītājai un palūdzu, lai mani atstāj “uz jautājuma zīmes”, ka īsti vēl neesmu izlēmusi.

Pēcpusdienā mēs, visi darbinieki, saņemam e-vēstuli no kolēģa Krišus: “Parastā gripa ir katru gadu. Uzmetas temperatūra, paguli gultā, padzer zāļu tējas, bet pēc tam atkal ir labi. Kāpēc gribi sevī injicēt nezināma sastāva novājinātus vīrusus vai kādas antivielas. Tu pat nezini, ar kādām “ķīmijām” tie vājināti. Nav neviena objektīva iemesla, kāpēc tagad būtu “jāšpricējas”. Turi kārtībā savu imūnsistēmu, un viss būs labi! Skati lapās http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/top10/article.php?id=346816;

http://www.draugiem.lv/hot/index.php?rid=31090! Tamlīdzīgas tematikas rakstu internetā ir aizvien vairāk un vairāk. Krišus.” Izlasu, apdomāju, man doma skaidra. Nepotēšos. Aizeju pie kadru daļas vadītājas un lūdzu izsvītrot no saraksta.

Vakarpusē atkal e-pasts, adresēts “visiem darbiniekiem” no kolēģes Andas: “Atbildēšu kā diplomēta bioloģe, kas daudzus gadus rakstījusi par medicīnu un vienu brīsniņu pat bijusi medicīniska izdevuma redaktore.

1. Baumas par cūku gripu kā farmācijas biznesa sazvērestību neiztur kritiku.

2. Potēties vai nepotēties, ar kuras firmas vakcīnu un kur, – to vērts pārdomāt, bet, obligāti ņemot vērā katra organisma īpatnības. Personīgi es esmu izlēmusi potēties, bet nekādā gadījumā izbraukuma potēšanas akcijā. Došos uz Infektoloģijas centru. Man patīk, ja poti izņem no speciāla vakcīnām domāta ledusskapja manu acu priekšā. Savam vīram neiesaku potēties. Viņam ir citāds organisms un imunitāte, ko pote var arī vājināt.

3. Potes nesatur gripas vīrusus – ne novājinātus, ne ņiprus. Vārds antivielas jau tikai skan baisi, taču to mūsu organismā ir “pa pilnam” un paldies Dievam! Tās mūsu organisms rada gan pēc saskares ar slimības izraisītāju, gan pēc vakcinēšanās.”

Trakas lietas! Mana pārliecība iedragāta. Sāku no jauna, atkal pārdomāju visu no sākuma (skatīt šī raksta pirmo rindkopu) un izlemju – tomēr potēšos! Skrienu pie kadru daļas vadītājas (darbadienas beigas taču) un lūdzu mani iekļaut potēties gribētāju sarakstā.

Vārdu sakot, sapotējos. Kāda ir šī stāsta morāle? Jautājumā par gripas potēm nav un nevar būt vienprātības, katram jādomā pašam, un vienas taisnības nav un nebūs. Mans lēmums nederēs citam, un citam nederēs manējais.