Protestētāji pie valdības gatavi badoties līdz nāvei
Sabiedrība
2009. gada 7. decembris, 10:17

Protestētāji pie valdības gatavi badoties līdz nāvei

Jauns.lv

Svētdienas vakarā pie Ministru kabineta ēkas vēl viens protestētājs pieteica badastreiku. Tas ir 57 gadu vecais rīdzinieks Genādijs Golubevs, kas gatavs badoties līdz pat letālam iznākumam.

Protesta akciju uzsāka 39 gadu vecais valmierietis Gints Gaiķēns, kas 30. novembrī pieteica badastreiku un novietoja savu telti iepretim Ministru kabineta ēkai. Viņš pieteica badastreiku un pieprasīja tūlītējus pasākumus bezdarba novēršanai un ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu. Tagad Gintam uzradušies vairāki atbalstītāji – arī viņi uzslējuši teltis un nakšņo uz asfalta Rīgas centrā. Protestētāji nolēmuši izveidot Brīvības ielas komūnu, kurā apvienotos ļaudis, kas ir neapmierināti ar valdības un Saeimas īstenoto politiku.   

Grib izdzīt žurkas

Protestētāju publika ir ļoti raiba – bezdarbnieki Gints un Genādijs, teoloģijas studenti Didzis un Jānis, bezpajumtnieks Laimonis, uzņēmējs Nūrs, kā arī islama ticības pārstāvji Umārs Abu Safija un Hamza Abu Umars un citi.

Protesta akcijas aizsācējs Gints Gaiķēns teic, ka jūtas lieliski. „Kad pieņēmu lēmumu par protestēšanu, četras naktis vēl pirms akcijas negulēju un apsvēru, vai man pietiks drosmes un uzņēmības paveikt iecerēto. Arī pirmās divas naktis pie Ministru kabineta mani mocīja bezmiegs, bet tagad guļu labi. Esmu nomierinājies un sapratis, ka visu daru pareizi. Daudzi ļaudis nāk klāt uz izsaka atbalstu.”

Gints piebilst, ka viņš nezinot, kas paredzams tuvākajā nākotnē. „Iespējams, bezspēkā noģībšu un mani aizvedīs uz slimnīcu. Tomēr ceru, ka šeit sāks pulcēties ļaudis, kas nāks gan protestēt, gan piedāvāt konkrētus risinājumus. Krīzes apstākļos nepieciešami neordināri lēmumi, bet valdība diemžēl nav spējīga tos pieņemt. Protams, es apzinos, ka mans protests ir galējais līdzeklis. Es varu saslimt un pat nomirt. Es tikai vēlos iekustināt sabiedrību, lai tā nav tik kūtra un apātiska.”

Gintam ir diezgan raiba dzīves pieredze – savulaik studējis  Minskas Augstākajā milicijas skolā un Latvija Policijas akadēmijā. Strādājis par izmeklētāju, bet vēlāk izveidojis savu kokapstrādes uzņēmumu. Bijis zemnieks un audzējis gaļas liellopus. Vēlāk strādājis par metinātāju, bet tagad kļuvis par bezdarbnieku. „Man liekas nepieņemami, ka tagad jābrauc peļņā uz ārzemēm. Ja mājās ir žurkas, nevajag ne bēgt, ne celt jaunu māju.  Vajag vienkārši izdzīt žurkas,” spriež Gints.

Jautāts par radinieku attieksmi, protestētājs teic, ka par viņu uztraukušies esot gan vecāki, gan bijusī sieva. „Arī brālis ir nobažījies par manu veselības stāvokli. Man ir divi bērni – 16 gadus veca meita un 12 gadus vecs puika, bet viņi vēl īsti neapzinās situācijas nopietnību. Pagājušo sestdien puika bija ieradies ciemos un izskatījās visnotaļ apmierināts. Te blakus atrodas Ziemassvētku eglīte un jūtama svētku gaisotne – pulcējas ļaudis un dedzina svecītes.”

Dāvina guļammaisus un gāzes balonus

Pagājušo trešdien protestētājam pievienojās uzņēmējs Nūrs Siders, kam agrāk Vecrīgā piederēja populārā kafejnīca „M6”. Nūrs pat atlicis savas biznesa darīšanas Krievijā, jo vēlas protestam piesaistīt arvien jaunus dalībniekus. „Ja katrs neapmierinātais kaut uz vienu nakti vai dažām stundām ieradīsies pie Ministru kabineta, mēs savu mērķi būsim sasnieguši,” skaidro uzņēmējs. Viņš piebilst, ka vēlas padzīvot uz ielas, lai saprastu, kā tas ir – būt bezpajumtniekam, kad nav ne darba, ne jumta virs galvas. Tā ir ļoti laba pieredze, un es to ieteiktu izbaudīt arī deputātiem un ministriem. Lai kāds no viņiem atnāk un vismaz vienu nakti pavada teltī.  Esmu paņēmis līdzi trīs grāmatas, bet nav laika lasīt. Šeit visu laiku kaut kas notiek, nāk cilvēki un izsaka savu atbalstu. Mums dāvina termosus, sveces, gāzes balonus, teltis, guļammaisus un segas. Vai zināt, ko cilvēki visbiežāk saka? Viņi izsaka atbalstu un piebilst, ka mēs neko nepanāksim. Un tad es atbildu, ka viņiem ir taisnība. Kamēr Latvijas lielākā daļa domās, ka mēs neko nepanāksim, mēs tiešām neko nepanāksim. Šo domāšanu derētu nedaudz pamainīt. Mūsu valstī sāksies pārmaiņas, kad teltis būs no VEF kultūras nama līdz pat Brīvības piemineklim.”

Nūrs  stāsta, ka agrāk redzējis bezpajumtniekus tikai no attāluma, bet tagad viss ir izmainījies. „Šeit iepazinos ar klaidoni Laimoni, kas arī ieradies protestēt. Astoņus gadus viņš lietojis alkoholu katru dienu, bet tagad nolēmis atmest dzeršanu. Viendien aizvedu Laimoni pie sevis uz mājām, lai viņš paēstu un nomazgātos dušā. Laimoņa sapnis – atrast mazu, siltu kambarīt, kur varētu dzīvot.”

Uzņēmējs pastāsta arī kādu kuriozu. Kad viņš devies protestēt, Nūra mazgadīgais dēlēns Dāvids jautājis mammai: „Vai tētis cīnās, lai mēs visi varētu dzīvot teltīs?” Mamma atbildējusi, ka tētis cīnās, lai Latvijā neviens vairs nedzīvotu uz ielas.  

Students akcijā trenē spontanitāti

Piektdien protesta akcijai pievienojās arī Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes studenti – Didzis Kalniņš un Jānis Briedis. Viņš ieplānojuši nakšņot pie Ministru kabineta kādu nedēļu un ļoti cer, ka pēc tam viņus nomainīs citi entuziasti.

Didzis Kalniņš teic, ka protesta akcijā viņš trenē savu spontanitāti. „Cilvēkam vienmēr jābūt gatavam reaģēt un paust savu attieksmi. Kaut kur lasīju, ka Rīgā esot 100 000 bezdarbnieku. Interesanti, ko viņi dara? Guļ mājās un skatās televizoru? Lai taču nāk šeit gulēt. Kamēr cilvēkiem karogs būs televīzijas pults, mums vienmēr būs krīze.”  

Didža kolēģis Jānis Briedis stāsta, ka jau piecas nedēļas nakšņojot pagrabā. Viņš strādājot kādā muzejā, un tur jau vairākas reizes samazināta viņa alga. Tagad viņš saņemot 78 latus mēnesī. Briedis vairs nespējot samaksāt ne īri, ne komunālos pakalpojumus, tāpēc pārcēlies uz dzīvi mājas pagrabā. „Tur ir silti, bet ļoti putekļains. Kad no rītiem atmostos, nedaudz reibst galva,” atzīst teoloģijas students.  

Vieni salst alās, citi – pie Ministru kabineta

Pagājušās nedēļas otrajā pusē protestētājiem pievienojās arī islama ticības pārstāvji - Umārs Abu Safija un Hamza Abu Umārs. Viņi skaidro, ka tagad Afganistānā notiekot militārās tīrīšanas un daudzi ticības brāļi esot sadzīti alās. Tā kā Afganistānā esot ziema, daudzi ļaudis nosalstot un ejot bojā. „Mēs maksāju nodokļus valsti, kas aizsūtījusi karavīrus uz Afganistānu, un tāpēc jūtamies līdzvainīgi afgāņu ciešanās.  Viņi salst Afganistānas alās, bet mēs – pie Latvijas Republikas Ministru kabineta,” skaidro musulmaņi.

Pagājušo svētdien badastreiku pieteica vēl viens akcijas dalībnieks – Genādijs Golubevs, kas protestē gan pret valdības izvērsto genocīdu pret savu tautu, gan veselības ministrijas attieksmi pret viņa ģimeni. Genādijam ir četri bērni, un divi no tiem ir invalīdi, kuriem valsts atteikusi medicīnisko palīdzību.

Andris Bernāts/Foto Andris Bernāts