Latvijā atgriezies slavenais producents Grasmanis

Pirms diviem gadiem slepkavas lode izdzēsa Grasmaņa mīļotās sievietes Ellas Ivanovas, zobārstniecības klīnikas „Elladent” īpašnieces, dzīvību. Viņu attiecības bija daļa no mīlas trijstūra — Ivanova bija precēta sieva, lai arī šķiršanās procesā. Pēc asiņainā nozieguma Grasmanis nozuda no Latvijas, bet nelaiķes vīrs Igors Ivanovs no sērojošā atraitņa kļuva par apsūdzēto un nu gada nogalē saņēma 13 gadu cietumsodu.

Grasmanim bija nopietns pamats doties „bēgļu gaitās” — romantiskās attiecības bija kļuvušas zināmas arī Ellas vīram, tolaik vēl „Arēnas Rīga” līdzīpašniekam. Ap šo vīru stiepjas drūmu noziegumu ēna, lai arī līdz tam viņš ne reizi nebija ne iesēdināts, ne oficiāli apsūdzēts.

Ivanova biznesa kompanjonus pirmajā Rīgas lielveikalā „Europe Center” Krasta ielā (vēlāk tas pārtapa par tagadējo „Molu”) 90. gados apšāva citu pēc cita. 1998. gadā savā kabinetā nošāva zobārstu Igoru Mosinu, kurš iepriekš bija strādājis Ivanovas firmā „Elladent”. Varbūt zobus slikti salaboja, varbūt vēl kas...

Smalkajās aprindās jau sāka runāt par koncertaģentūras direktora „Queen of Stage” Grasmaņa uzplaukušo mīlas stāstu ar Ivanovu, kad to 2008. gada 7. janvāra naktī savrupmājas pagalmā Garkalnē pārtrauca slepkavas lodes. Ivanovu laulība bija šķiršanas procesā, un Grasmanis esot pamācījis mīļoto prasīt vairāk mantas. Ivanovs par atbildi „aprunājies” ar Grasmani — uzmetis lodi uz galda, piesolot, ka nākamreiz par tādiem padomiem viss „būs ļoti nopietni”. Piedevām „konkurentu” piekāva. Tas bija patiešām nopietna vīra nopietns brīdinājums, lai Grasmanis apdomātos.

Viņa mīļotā savu pēdējo Jauno gadu sagaidīja Spānijā, no kurienes atgriezās tieši liktenīgajā naktī. Pēc neoficiālām ziņām, tieši uz Spāniju devās arī Grasmanis, lai paglābtos kādā piejūras pilsētā. Ļoti ticami, ka viņam piemērota liecinieku aizsardzības programma. Savu vienīgo īpašumu, bankā par 235 142 latiem ieķīlāto Rīgas centra dzīvokli, Grasmanis prombūtnes laikā izīrēja. Tikai tagad, kad Ivanovs „ar kompāniju” ir aiz restēm, viņš iedrošinājies atgriezties.

Vietā Ivanova advokāta Guntara Antoma izteikums drīz pēc nozieguma — nav pieredzēts, ka nogalina to personu, „kura ir [mīlas] trīsstūra virsotnē”. Loģiskāk būtu atbrīvoties no sava konkurenta, sprieda advokāts. 2008. gada oktobrī tiesas spriedums, atzīstot Igoru Ivanovu par vainīgu draudu izteikšanā Grasmanim un piemērojot naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu (1600 latu) apmērā, bija ļoti vājš mierinājums.

Grasmani ar Ellu Ivanovu vienoja ne tikai jūtas. 2007. gada novembrī viņi brauca ar „Porsche Cayenne” un uz gājēju pārejas 11. novembra krastmalā pie Triangula bastiona notrieca vīrieti un sievieti. Cietušie guva smagus ievainojumus, bet braucēji nepūlējās saukt palīdzību. Grasmanis pēc tam esot stāstījis, ka nolauzto džipa spoguli kā pierādījumu izmetis miskastē. Par avāriju policijā bija sākts kriminālprocess.

Vai melnā josla Grasmaņa dzīvē beigsies? Līdz šim pēdējos gados tā bijusi diezgan gara un plata... Kādreiz viņš bija pazīstams koncertu rīkotājs, 90. gados Grasmanis vadīja Latvijas Mūzikas producentu apvienību. Viņa „kontā” bija uz Rīgu atvestā dziedātāja Džeina Birkina, pianists Ričards Klaidermans, slavenais vokālā džeza kvartets „Manhattan Transfer”, spāņu flamenko virtuozs Vicente Amigo, citi ne „plaša patēriņa” mūziķi izsmalcinātiem baudītājiem. Aģentūras specializācija bija pasaules mūzika jeb world music. Grasmaņa kompanjons firmā „Queen of Stage” bija Krievijas uzņēmējs Aleksejs Svaričevskis.

Neilgi pirms Ivanovas nāves Grasmanis no atbrīvojās no firmas. Par tās vienīgo īpašnieku 2007. gada novembrī kļuva tobrīd 24 gadus vecais Ingus Vakters, kura dzīvesvieta bija reģistrēta Rīgas Tehniskās koledžas dienesta viesnīcā. Jauneklis presē izteicies, ka firma viņam „piespēlēta”, iznākums bijis neveiksmīgs.

Arī mūzikas biznesā Grasmanis piedzīvojis neveiksmes. 2003. gadā viņa vadīto „Pasadena Group Promotion” pievīla Krievijas meiteņu duets „t.A.T.u.”, neatbraucot uz nolīgto koncertu Rīgā. Grasmanis atmeta domu tērēt laiku un enerģiju tiesu darbiem, jo „Krievija ir Krievija”, par nopirktajām biļetēm naudu atdeva. Piecdesmit tūkstošu, kā viņš stāstīja „Neatkarīgajai”, pats neatceroties, latos vai eiro.

Dēliņš piedzimst ar smagu invaliditāti

Vēl pirms romāna ar Ivanovu Grasmaņa šķirtā laulība nav bijusi likteņa lutināta. 2007. gada pavasarī pēc bijušās sievas Natālijas Grasmanes ierosmes viņu savienība juridiski beidza pastāvēt. Laikrakstam „Čas” bijusī sieva stāstījusi, ka bijusi priecīga, uzzinot par Grasmaņa jauno mīlestību. „Un tad — šī slepkavība. Izsaku dziļu līdzjūtību Ojāram. Tā ir liela traģēdija,” viņa sacīja. Grasmaņu laulība ilga septiņus gadus, Natālijai tā bija trešā.

Cita Grasmaņu piedzīvota traģēdija turpinās joprojām — 2002. gadā ar smagu invaliditāti piedzima viņu dēls Artūrs. Viņa stāvoklis ir ļoti smags, mājās bērns nav kopjams, trīs gadus diendienā māte gan nesa šo neizturami smago — visvairāk psiholoģiski — nastu.

„Es pie viņa joprojām braucu. Laikam godīgi jāatzīst, ka daru to ķeksīša dēļ. Uztvert viņu kā savu bērnu man ir ļoti grūti. Tādēļ, ka tas, ko redzu, nav prātam aptverams,” 2008. gada rudenī intervijā „SestDienai” atklāti pauda Grasmane. Puisēns kopš trīs gadu vecuma mīt specializētajā aprūpes centrā „Baldone”, viņš nekustas, neizdveš skaņas, pat neuztver apkārtni, ēdienu uzņem ar zondi. Viņš stiepjas garumā, jo iekšējie orgāni ir veseli, tikai neaug smadzenes. „Izžuvušiem muskuļiem, kas zēna rokas un kājas izliec kā sausus koka zarus, viņš izģindis guļ rehabilitācijas centra palātā. Reizēm ratiņkrēslā tiek izvests laukā,” rakstīja „SestDiena”.

Māte tiesājas par diviem miljoniem

Mediķu uzraugi atzina, ka stundu pirms bērna piedzimšanas nebija veikti viņa sirdspukstu pieraksti, mātes vecums (30) un pirmās dzemdības bija riska faktori, kurus vajadzēja ņemt vērā. Ārstam noteica naudas sodu, Dzemdību nama administrācijai lika pilnveidot dzemdību norises karti. Māte vērsās tiesā pret Dzemdību namu ar Latvijas vēsturē lielāko civilprasību — vēloties piedzīt divus miljonus latu par bērna veselībai nodarīto kaitējumu. Prāvošanās turpinās kopš 2003. gada, pērn decembrī Augstākās tiesas Senāts licis noraidīto prasību izskatīt atkārtoti.

Šādās nelaimēs izjūk daudzas ģimenes, lielākoties tēvi neiztur drūmo situāciju, kad gaidītā mazuļa vietā ir nedomājoša būtne, kam māte upurējas un upurējas, bet tuneļa galā gaisma neiedegsies. Par Grasmaņiem tik nepārprotami uzskatīt nevar. „Visu cieņu mana dēla tēvam. Viņš ļoti rūpējās par Artūru. Atbalstīja arī mani, cik spēja,” teikusi Natālija. Viņiem piedzima meitiņa, ar kuru viss ir kārtībā, un tad arī Grasmaņi nolēma pārvest Artūru uz aprūpes centru, jo vienlaikus aprūpēt dēlu ar īpašām vajadzībam un zīdainīti būtu ļoti grūti.

Drīz pēc sāka irt dzīvesbiedru attiecības. No Grasmanes intervijas: „Tagad baumo — tāpēc, ka Ojāra dzīvē parādījās Ella Ivanova. Muļķības! Par viņas eksistenci uzzināju gandrīz gadu pēc mūsu laulības šķiršanas. Mēs izšķīrāmies 2007. gada sākumā.” Bijušais vīrs meitu apciemojot un materiāli atbalstot.

Natālija zem sirds nēsāja meitu, kad Grasmanis piedzīvoja nelaimi, kas viņam varēja kļūt traģiski liktenīga. 2004. gadā Valentīna dienas vakarā Vecrīgas klubā „PuPu Lounge” starp Grasmani un „Radio SWH+” dīdžeju Aleksu Dubasu, aktrises Agneses Zeltiņas nu jau bijušo vīru, izcēlās asa vārdu pārmaiņa. Ar muti vien vīri neaprobežojās, izvērtās kautiņš, tas turpinājās virtuvē, kur Dubasam pa rokai gadījās nazis. Dūriens skāra Grasmaņa sirdi, daudz netrūka, ka Dubass būtu kļuvis par slepkavu. Viņš apgalvoja, ka tas noticis aizstāvoties. Tiesa Dubasam piesprieda četrus gadus nosacīti, viņš vainu atzina, savukārt Grasmanis iesniegto apelācijas sūdzību vēlāk atsauca.

Neoficiāli runāja, ka abi mūzikas pasaules pārstāvji varēja sastrīdēties baskājainās dīvas Sezārijas Evoras dēļ. Grasmaņa vadītā „Queen of Stage” esot pārpirkusi koncerta rīkošanas tiesības no Dubasa, taču pircējam šķitis, ka viņš ir krietni pārmaksājis un „uzmests”. Lai nu kā, pēc šā incidenta Grasmanis rada sevī spēku piedot.