Nacionālajā teātrī „Kazimirs un Karolīne”
Nacionālajā teātrī sāk izrādīt Ēdena fon Horvāta tautas lugu „Kazimirs un Karolīne“. Krīzes laika mīlestības stāsts no 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem ir viena no spēcīgākajām Eiropas lugām.
Tā pēdējos gados ieguvusi jaunu, aktuālu skanējumu. Viņš – šoferis, kas tikko zaudējis darbu. Viņa – kantoriste, kas gatava darīt daudz ko, lai darbs būtu un labklājība augtu. Abi varētu turēties kopā un izdzīvot cauri grūtajam laikam, tomēr tas kļūst sarežģīti. Autors lugai devis apzīmējumu “tautas luga”, izrādes darbība notiek karnevāliskā pasākumā „alus svētkos”, kurus pēdējos gados tā iecienījuši arī Latvijas cilvēki. Dzīvesgudrs, smeldzīgs un humora pilns stāsts par mīlestību uz „dzīru krīzes laikā” fona.
Ēdena fon Horvāta lugas „no jauna tiek atklātas” septiņdesmitajos gados, no tā laika kļūstot par noturīgām „zelta vienībām” pasaules teātra repertuārā. „Balādi par bez darba palikušo šoferi Kazimiru un viņa līgavu ar ambīcijām” Horvāts raksta 1932.gadā, domājot par pasaules ekonomisko krīzi un tās traģisko ietekmi uz cilvēku. Vācijā strauji aug pašnāvību skaits, kurām par iemeslu ir „ekonomiskas problēmas”. Šajā jomā Vācija izvirzās par izteiktu līderi starptautiskajā arēnā. Tautas lugas „Kazimirs un Karolīne” darbība risinās 1929.gadā Minhenes Oktobra svētkos. „Daudziem klājas ļoti slikti. Viņi tveras pie ilūzijām. Stiprākā ideoloģija, ko kultivē nacisti, džinkst sarunās un dzīvē. Oktobra svētkus iestudētāji drīkst aizstāt ar jebkuru citu mākslīgu paradīzi” – rakstīja Horvāts.
Lielāko atzinības vilni savas dzīves laikā Ēdens fon Horvāts piedzīvo trīsdesmito gadu sākumā – viņa lugas „Itāļu nakts”, „Vīnes meža stāsti”, „Kazimirs un Karolīne” ar panākumiem tiek iestudētas Vīnē, Leipcigā un Berlīnē. Horvāta lugas tiek izdotas. 1931. gada rudenī Ēdens fon Horvāts saņem Kleista balvu.
Nākot pie varas nacionālsociālistiem 1933. gadā, Minhenē tiek sadedzinātas viņa grāmatas. Ēdens fon Horvāts pamet Vāciju un dodas uz Vīni, vēlāk – uz Budapeštu. Vācijā viņš ir kļuvis par nevēlamu personu. Septiņpadsmit lugu, trīs romānu, daudzu stāstu un dzejoļu autors nolemj pamest Eiropu. Darba darīšanās viņš dodas uz Amsterdamu, kur nokārtojis lietas, iegriežas arī pie zīlnieces. Viņa atklāj, ka Parīzē, uz kuru Horvāts dodas, pirms pamest Eiropu, viņu sagaida izšķirošākie notikumi viņa dzīvē. 1938.gadā rakstnieks mirst vētras laikā Parīzē.
Iestudējuma režisors Viesturs Kairišs, tulkotāja un dramaturģe - Margarita Zieda, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne, muzikālo noformējumu viedojis Arturs Maskats, bet gaismu partitūru - Igors Kapustins. Titullomās: Mārtiņš Egliens un Dita Lūriņa; lomās - Ģirts Jakovļevs, Jānis Skanis, Arno Upenieks, Andris Rūdulis, Ivars Kļavinskis, Uldis Anže, Daiga Gaismiņa, Daiga Kažociņa, Gunta Virkava, Andris Rūdulis, Zane Pērkone, Rolands Samovičs, Valdis Zilveris.
Pirmizrāde Nacionālajā teātrī: 28.janvārī
Izrādes: 30.janvārī, 5., 9., 12., 14., 18. un 25.februārī.
