Sarucis kolektīvu skaits, kas gatavojas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

Ievērojamu samazinājumu no 31 896 iepriekšējā mācību gadā uz 17 372 šajā mācību gadā piedzīvojusi vizuālā un lietišķā māksla, ievērojami samazinājušies arī skolu teātri - no 13 798 iepriekšējā mācību gadā uz 5865 šajā mācību gadā. Kritumu piedzīvojuši arī tautas deju, koru, pūtēju orķestru un mazie mūzikas kolektīvi, kā arī folkloras kopas un mūsdienu dejas kolektīvi, savukārt nelielu pieaugumu no 175 uz 236 šajā mācību gadā piedzīvojuši bērnu simfoniskie orķestri.

Neskatoties uz skolu māksliniecisko kolektīvu skaita samazinājumu, plānots, ka 10. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalīsies 30 000 bērnu un jauniešu, katrs pārstāvot tikai vienu kolektīvu.

Dalībnieku atlases skates un konkursi jau ir sākušies. Aizvadītajā nedēļā sākās mūsdienu deju koncerti un notika simfoniskā orķestra koncerts, savukārt marta sākumā jau turpināsies tautas deju lielkoncerti un pūtēju orķestru koncerti. Svētku dalībnieku paziņošana iecerēta no 24. līdz 28. maijam.

Bērziņa stāstīja, ka 10.L atvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteja, kuru vada izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), un mākslinieciskā padome, kuru vada Raimonds Pauls, līdz šim ir veikušas ievērojamus sagatavošanās darbus, kuru laikā sagatavotas svētku programmas un svētku repertuārs, noskaidroti svētku virsdiriģenti un virsvadītāji, svētku galvenie mākslinieki, norišu mākslinieciskie vadītāji un radošās grupas, tiek koordinēta sadarbība ar Rīgas domi jautājumos par svētku plānošanu un atbalstīšanu, kā arī tiek veikti citi darbi, lai gatavotos veiksmīgai svētku norisei.

Jau ziņots, ka, taupot līdzekļus, 10.Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir saīsināti par pāris dienām un notiks no 6.jūlija līdz 11.jūlijam, nevis, kā bija iepriekš plānots, no 2.jūlija līdz 11.jūlijam. Svētkus saīsināt par pāris dienām iespējams uz mēģinājumu skaita rēķina, tāpēc jau tagad deju virsvadītāji un diriģenti nedēļas nogalēs dodas uz Latvijas reģioniem, lai jau līdz svētkiem notiktu aktīva gatavošanās.

Kā deputātiem uzsvēra kultūras ministrs Ints Dālderis (TP), kolektīviem būs jāmācās strādāt efektīvāk un arī pašiem bērniem jābūt gataviem strādāt, lai svētki izdotos godam. Pēc kultūras ministra teiktā, līdz šim dziesmu un deju svētku laikā daudzi mēģinājumi ir bijusi arī neracionāli un nogurdinoši, kas bieži ir bijis mākslinieciskā virsvadītāja vainas dēļ, tādēļ šajā reizē, kad mēģinājumu skaits ir saīsināts, šādu problēmu varētu vairs nebūt, taču visiem ir jābūt gataviem strādāt.

Plānots, ka visi dalībnieki svētku laikā Rīgā uzturēsies trīs dienas. Svētki 6. jūlijā sāksies ar tautas deju kolektīvu laureātu koncertu, Rīgas tautas deju kolektīvu mēģinājumu un bērnu simfonisko orķestru koncertu. Nākamajā dienā gaidāma pūtēju orķestru finālskate, koru finālskate un visu deju kolektīvu mēģinājumi. Visu svētku dalībnieku ierašanās tiek sagaidīta 8. jūlijā jeb svētku trešajā dienā, kad notiks mēģinājumi, pūtēju orķestru koncerts, folkloras kopu koncerti un dažādi pasākumi Vērmanes dārzā.

9. jūlijā plānoti mūsdienu deju koncerti, folkloras kopu pasākumi, pūtēju orķestru defilē, koru koncerta ģenerālmēģinājums un pasākumi Vērmanes dārzā, savukārt 10. jūlijā notiks dalībnieku gājiens, koru koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, tautas deju lielkoncerta ģenerālmēģinājums un pasākumi Vērmanes dārzā, bet 10. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēgumā 11. jūlijā iecerēti divi tautas deju lielkoncerti.

Bērziņa atklāja, ka šogad svētkus iecerēts izvērst kā videi draudzīgus svētkus, tādēļ svētku laikā tiks popularizēta vides aizsardzība, kā arī notiks skolēnu pētnieciskā un radošā darbība svētku vēstures izpētē, tradīciju apguvē un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

10. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nodrošināšanai valsts budžeta finansējums ir 1 529 536 lati, taču papildus vēl nepieciešami aptuveni 670 264 lati, ko iecerēts iegūt no sponsoru ziedotās naudas un ieņēmumiem no biļetēm, stāstīja Bērziņa.

Lielākā naudas summa - 818 511 lati - no valsts piešķirtā finansējuma tiks veltīta tehniskajam un administratīvajam nodrošinājumam, piemēram, dalībnieku ēdināšanai un izmitināšanai nepieciešami 600 000 latu, drošības, kārtības un apsardzes nodrošināšanai, transporta plūsmas regulēšanai tiks atvēlēti 75 950 latu, Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio svētku tiešraižu, ierakstu un raidījumu ciklu nodrošināšanai tiks atvēlēti 55 000 latu, neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai - 34 250 lati, pārvietojamajiem sanitārajiem mezgliem - 25 500 lati, bet autortiesībām - 12 500 lati. Māksliniecisko norišu sagatavošanai no valsts budžeta tiks atvēlēti 711 025 lati.

No valsts budžeta finansējums nav paredzēts māksliniecisko norišu nodrošināšanai, dalībnieku atribūtikas nodrošināšanai, dekorācijām, scenogrāfijas izveidei, oficiālo ārvalstu viesu uzņemšanai, balvām un citām lietām, tādēļ jau tagad norit sarunas ar iespējamiem sponsoriem, taču šajos laikos tādus ir grūti atrast. Ar Rīgas domi tiek risinātas sarunas par to, lai svētku laikā pilsētas sabiedrisko transportu svētku dalībnieki varētu izmantot bez maksas, jo no valsts budžeta nav paredzētas kompensācijas šādiem mērķiem, atzina Bērziņa.

Nelielu satraukumu deputātos izraisīja paziņojums, ka laikā, kad Rīgā norisināsies 10. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, pilsētā ieradīsies vēl papildus 10 000 bērnu, kas piedalīsies ar futbolu saistītos pasākumos, jo būs nepieciešamība pēc papildus drošības, kārtības un transporta plūsmas regulēšanas nodrošināšanas. Deputāti pauda izbrīnu par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija, kas atbild arī par sportu, iepriekš nezināja, ka Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā Rīgā tiek plānots arī vērienīgs futbola pasākums. Bērziņa uzsvēra, ka par plānoto futbola čempionātu tikai šā gada janvārī uzzināja gan svētku rīkotāji, gan arī Rīgas dome.

LETA