Politiķi, bijušie „Parex” darbinieki banku tikai slavē
„Parex banka” ir kalpojusi par patvērumu vēlēšanās caurkritušiem politiķiem, kuri visi kā viens apgalvo, ka nekādas nelikumības bankā nav manījuši.
Portāls kasjauns.lv jau rakstīja, ka bijušais „Parex bankas” Starptautisko sakaru grupas vadītājs Džona Kristmass vērsies Ģenerālprokuratūrā, paužot nopietnus apvainojumus bankas vadībai. Ja ticēt viņam, par Latvijas valsts naudu glābta banku, kur gadiem ilgi pārkāpts likums pēc likuma. Nelikumīgi aizdevumi, nepatiesi gada pārskati, aplokšņu algas, kukuļi kā bankas filozofija — par to Kristmass vēsta savā ziņojumā. Viņš meklē taisnību ne pirmo reizi, bet līdz šim nav līdzējusi ne prokuratūra, ne Satversmes aizsardzības birojs, ne Latvijas Banka un pat ne ASV Federālais izmeklēšanas birojs.
Ekspremjers strādāja uzraudzības padomē
Kāda bijusī bankas darbiniece stāstīja: „Džons ir ļoti patiess cilvēks, tāpēc arī viņš aizgāja no bankas, jo viņa morālās vērtības nesakrita ar tur notiekošo. Viņš nevarēja pieņemt, ka tā var izturēties pret cilvēkiem. Viņš bija ļoti pareizais. Ziniet, kā mēs viņu bankā saucām — par božij oduvančik.” Krievu valodā tā sauc gan pieneni, gan — Dieva dotu cilvēciņu.
Kristmass strādājis „Parex bankā” no 2002. gada maija līdz 2004. gada oktobrim. Viņa pēdējais pusgads bankā sakrita ar tagadējā Saeimas LPP/LC frakcijas priekšsēdētāja Andra Bērziņa darba gaitām „Parex”. Bērziņš ir bijis darba lietu valsts ministrs, labklājības ministrs, Rīgas mērs, no 2002. līdz 2004. gadam vadījis valdību. 2004. gadā viņš ieguva amatu „Parex bankas” uzraudzības padomē, 2006. gadā kļuva par padomes priekšsēdētāja vietnieku, tad ievēlēts Saeimā un tā paša gada beigās aizgājis no bankas.
Deputāts Bērziņš: runāja, ka viņš ir garīgi nelīdzsvarots
Portāla kasjauns.lv vaicāts par Kristmasu, deputāts teic: „Neesmu ar viņu pazīstams, nezinu. Es viņu esmu kaut kur pastarpināti dzirdējis, man neko neizsaka, nevaru raksturot.” Par Kristmasa ziņojumu lai prokuratūra tiekot skaidrībā. Tiesa, izdzirdējis par viņa apgalvojumiem, Bērziņš izsakās tiešāk: „Manuprāt, viņš bija, vismaz tā runāja, garīgi nelīdzsvarots cilvēks. Tā esmu dzirdējis runājam, bet es pat nevaru pateikt, kas to ir teicis.”
Bērziņa pārraudzībā bijusi kredītu komiteja: „Regulāri tajā sēdēju, biju klāt, uzraudzīju, kas notiek. Manuprāt, ļoti profesionāla kredītu komiteja, ārkārtīgi prasīga un nežēlīga, kas nepieļāva nekādas atkāpes no nosacījumiem, drīzāk mēģināja pārapdrošināties, pat vairāk nekā prasīja vispārējie standarti.”
Bijusī valsts ieņēmumu ministre Aija Poča (LPP/LC) 2007. gadā sāka strādāt „Parex bankas” padomē. Par Kristmasa apgalvojumiem viņa nav dzirdējusi, bet ne aplokšņu algas, ne citas nelikumības savas darbības laikā bankā nav manījusi. „Es ne ar ko tādu neesmu saskārusies. Banka toreiz gāja uz pārdošanu, potenciālais pircējs veica dziļu izpēti,” atceras Poča. Tolaik aktuāli bijuši jautājumi par naudas atmazgāšanas novēršanu, un banka esot sargājusies no nelikumībām. Tagad Poča vada „Latvijas Dzelzceļa” Attīstības plānošanas un projektu vadības daļu.
Patvērums politiķiem un bijušajam ģenerālprokuroram
„Parex bankā” ir darbojušies arī citi pazīstami politiķi. Viens no „Latvijas ceļa” dibinātājiem, bijušais premjers Valdis Birkavs pēc partijas izgāšanās vēlēšanās arī izrādījās pieprasīts banku biznesā. 2006. gadā Birkavu ievēlēja „Parex bankas” padomē, viņš kļuva par tās priekšsēdētāja vietnieku, līdz 2009. gada aprīlim ieņēma vietu arī „Parex Asset Managament” padomē.
„Tēvzemietis” Jurijs Strods, bijušais ekonomikas ministrs Kalvīša valdībā, 2007. gadā kļuva par „Parex bankas” Jelgavas filiāles vadītāju, līdz pērn viņu ievēlēja Jelgavas domē. Gatis Kokins, viens no „Sabiedrība citai politikai” dibinātājiem, līdz 2008. gada novembrim bija šīs bankas viceprezidents. Jāni Skrastiņu pēc aiziešanas no ģenerālprokurora amata 2001. gadā ievēlēja „Parex bankas” padomē, viņš bija bankas juridiskais direktors, tikai pēc tās pārņemšanas valsts „maizē” zaudēja amatu valdē.
Māris Puķītis/Foto: LETA
