Pēterbaznīcu vēlas iemainīt pret Lielajiem kapiem?
Cīņā par Pēterbaznīcas nodošanu Latvijas luterāņu baznīcai netieši iesaistīti arī mūsu tautas dižgari – Barontēvs, Krišjānis Valdemārs un eposa „Lāčplēsis” autors.
Pašvaldība draud neapkopt kapus, kuros viņi atdusas. Reālākais variants, kā panākt latviešu nacionālās atmodas celmlaužu kapsētas sakopšanu, ir Pēterbaznīcas nodošana luterāņu Virsvaldei.
Februārī valdība informēja Saeimu, ka īpašumtiesības uz vienu no Rīgas simboliem – Pēterbaznīcu ir jānostiprina uz Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) vārda.
Jau vairākus gadus notiek stīvēšanās starp Rīgas domi un LELB, kam tad īsti pienāktos saimniekot Pēterbaznīcā. Pašvaldība uzskata, ka Pēterbaznīca ir celta par Rīgas pilsoņu naudu un tai arī pienāktos būt par „pilsētas baznīcu”, kurā notiktu ne tikai dievkalpojumi, bet arī izstādes, koncerti, tūrisma pasākumi un citas aktivitātes. Tas viss dievnamā arī notiek un to līdz šim arī apsaimnieko Rīgas pilsēta.
Savukārt LELB uzskata, ka Pēterbaznīcai kā luterāņu dievnamam ir jābūt šīs konfesijas pārziņā.
Pilsētnieki pret LELB nodomiem vairākkārtīgi ir izteikuši protestus. 2008. gadā iepriekšējais Rīgas domes sasaukums nobalsoja pret Pēterbaznīcas nodošanu LELB. Tagad pret baznīcas „mantrausību” parakstus vāc pilsētas inteliģence.
Tomēr pēc valdības atzinuma un jaunās domes nostājas norit visi priekšdarbi, lai Pēterbaznīcu tomēr „norakstītu” LELB. Par to iestājas arī Rīgas vicemērs, „mācītāju partijas” līderis Ainārs Šlesers.
Interesants pavērsiens sabiedrības domas manipulēšanas par labu LELB varētu būt Rīgas pašvaldības nodoms bez apkopes atstāt Latvijas dižgaru atdusas vietas Lielajos kapos. Kā zināms, Lielajos kapos atdusas daudzi Latvijas nacionālās kultūras celmlauži kā, piemēram, Krišjānis Barons, Andrejs Pumpurs, Fricis Brīvzemnieks, Krišjānis Valdemārs, Āronu Matīss un citi.
Līdz šim Rīgas dome ikgadu atvēlēja apmēram 22 000 latu Lielo kapu uzkopšanai. Tomēr nu pašvaldība vairs negrasās šim mērķim piešķirt naudu.
Lieta tāda, ka Lielo kapu teritorija ir LELB īpašums, kuru gan līdz šim apsaimniekoja pilsēta. LELB par šo īpašumu nelikās ne zinis. Tagad šis „kapu jautājums” varētu kļūt par cīņas ieroci, lai sabiedrību noskaņotu par labu Pēterbaznīcas atdošanai LELB, jo pretēja gadījumā latviešu Pirmās atmodas dižgaru kapavietas draud ieaugt krūmos.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko ir sagatavojis atbildes vēstuli uzņēmuma „Rīgas dārzi un parki” prasībai piešķirt naudu Lielo kapu apsaimniekošanai. Tajā rakstīts:
„Jautājums par Lielo kapu stāvokli to sakopšanas, aizsardzības iespējām un īpašuma tiesību maiņu ir skatīts gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, gan Rīgas domē, gan risināts sarunās starp LELB un Rīgas domes pārstāvjiem, to skaitā iespēju nodot Pētera baznīcas īpašumu LELB apmaiņā pret Lielo kapu teritoriju. (..)
Uzskatām, ka plānveidīgu parka labiekārtošanu, uzkopšanu, tajā esošo kultūras vērtību saglabāšanu un aizsardzību pašvaldība var finansēt tikai tad, ja tas atrodas pašvaldības īpašumā.
Ņemot vērā augstāk minēto, Mājokļu un vides departaments iesaka atturēties no prasīto līdzekļu piešķiršanas pašvaldības aģentūrai „Rīgas dārzi un parki”.”
Elmārs Barkāns/Foto:LETA
