Sprādziena brīdī ledus gabali pacēlušies gandrīz līdz koku galotnēm
Šodien tieši plkst.12 Daugavas ielokā pie Pļaviņām nogranda pirmais spēcīgais sprādziens, kura rezultātā ledus šķembas pacēlās gandrīz līdz upes kreisajā krastā augošo koku galotnēm, novēroja aģentūra LETA.
Pāris minūtes pirms sprādziena pār Daugavu pārlidoja helikopters.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja kāds notikuma vietā strādājošs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvis, šajā sprādzienā eksplodējusi sprāgstviela aptuveni 26 ledū izurbtajās bedrītēs.
Sprādziena vilnis notikuma vietā bija ļoti spēcīgs, tāpēc klātesošie žurnālisti tika aicināti aizsiet ausis.
Pēc sprādziena sapieri devās atpakaļ uz ledus, lai turpinātu ievietot sprāgstvielas citās ledū izvietotajās bedrītēs.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis devies uz Rēzekni, lai tiktos uz pašvaldības pārstāvjiem un Rāznas ezera īpašniekiem, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar iespējamajiem plūdiem. Savukārt iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) devās atpakaļ uz Rīgu.
Lai šodien varētu īstenot Daugavas ledus spridzināšanas darbus pie Pļaviņām, vakar veikti sagatavošanās darbi, ledū izurbjot aptuveni 500 caurumus, kuros šodien iecerēts ievietot plastisko sprāgstvielu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pulkvedis Igors Rajevs, teorētiski visu pusotru kilometru garo ledus posmu varētu uzspridzināt vienā reizē, taču tādā gadījumā sprādziena vilnis būtu pārāk spēcīgs un negatīvi ietekmētu apkārtējos iedzīvotājus un viņu namus, tāpēc plānoti aptuveni desmit atsevišķi sprādzieni.
Kā novēroja aģentūra LETA, patlaban uz ledus Daugavas šaurākajā vietā atrodas trīs karavīri un viens Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieks. Karavīri ledū izurbtajos caurumos ievieto sprāgstvielas, bet VUGD darbinieks līdzi paņēmis glābšanas dēli, ar kuru nepieciešamības gadījumā, ja kāds ielūstu ledū, varētu palīdzīt, aģentūrai LETA paskaidroja VUGD Zemgales reģiona brigādes komandieris Ints Sēlis.
Spridzināšanas darbi varētu noritēt līdz vakaram, un pēc tam būs iespējams sākt vērtēt spridzināšanas rezultātus. Taču, iespējams, ka šodien visu plānoto ledu uzspridzināt nevarēs. Tādā gadījumā darbi būs jāturpina rīt, pastāstīja Rajevs.
Spridzināšanas vietā esošie NBS karavīri aģentūrai LETA uzteica sadarbību ar Pļaviņu novada pašvaldību un citiem atbildīgajiem dienestiem, tostarp arī VUGD.
55.Zemessardzes bataljona komandieris majors Uldis Albiņš pastāstīja, ka spridzināšanas darbos iesaistīti 67 NBS karavīri, bet kopumā 85 cilvēki, ieskaitot citu atbildīgo dienestu darbiniekus.
Līdz plkst.11.40 Daugavā pie Pļaviņām veikti tikai kontrolsprādzieni, tāpēc secināms, ka tuvākajā laikā sprādzienu radītais vilnis būs spēcīgāks.
Spridzināšanu skatīties bija ieradušies arī daudzi cilvēki, kuri no krasta vēroja speciālistu darbošanos. Kā aģentūrai LETA pastāstīja Jānis no Kokneses, viņš speciāli bija atbraucis paskatīties, kā notiks spridzināšana. Viņš gan pauda nelielu vilšanos, jo pēc pirmajiem sprādzieniem nekas neliecināja, ka ledus būtu būtiski salauzts. Arī pļaviņietis Renārs aģentūrai LETA pauda šaubas par spridzināšanas nozīmi, jo līdz šim nekad spridzināšana nav devusi vēlamo rezultātu un vienmēr ir nācies gaidīt, kad ledus pats izkūst un sāk kustēties.
Jau ziņots, ka Pļaviņu novada pašvaldības civilās aizsardzības komisija jau pagājušajā nedēļā pieņēmusi lēmumu spridzināt Daugavas ledu, lai mazinātu gaidāmo pavasara plūdu izraisītās sekas.
Ledus spridzināšanu var veikt tikai tik ilgi, kamēr ledus ūdenstilpē ir monolīts, tāpēc tas jādara laikus.
Kā ziņots, iespējamo pavasara plūdu novēršanā NBS ir gatavi iesaistīt deviņas spridzināšanas vienības, kuras nepieciešamības gadījumā varētu spridzināt ledu, trīs helikopterus ūdenskrātuvju novērošanai no gaisa, kā arī 2500 karavīrus un zemessargus.
LETA
