Narvā atkal izkārs "Putlera plakātu", lai pāri upei Krievijā redz attieksmi pret Kremļa saimnieku

Pie torņa sienām izkārti Igaunijas, Eiropas Savienības, Ukrainas un Narvas karogi.

"Plakāts tiks izlikts Narvas pils karoga tornī 9. maijā, Eiropas dienā, kā atgādinājums par pašlaik notiekošo karu un Krievijas kara noziegumiem pret Ukrainas tautu," sacīja Narvas muzeja direktore Marija Smorževskiha-Smirnova. "Mums šis nav tikai datums, bet gan svarīgs simbolisks brīdis, kam Narvā kā pierobežas pilsētā ir īpaša nozīme," viņa piebilda.

Upes otrā krastā jau ir vērojama gatavošanās propagandas koncertam. Ceturto gadu pēc kārtas Ivangorodā tiek organizēts koncerts, kura laikā tiek pārraidīta militārā parāde no Maskavas Sarkanā laukuma un atskaņotas krievu kara dziesmas.

Krievijā 9. maijā atzīmē Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju 80. gadadienu. Jau ierasti Ivangorodā pie Narvas upes izvietoti ekrāni, kur tiek demonstrētas propagandas pārraides.

Narvas muzejs arī citus gadus pie Hermaņa pils Krievijas virzienā ir izvietojis plakātus ar nosodījumu Putinam kā kara noziedzniekam.

9. maijā svinības notiek abos Narvas krastos. Kamēr Ivangorodā tiek svinēta tā dēvētā Uzvaras diena, Narvā atzīmē Eiropas dienu. Šogad Narvā būs bezmaksas koncerts, un pilsētu sestdien apmeklēs Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals.

Igaunijas drošības dienesti ir norādījuši, ka ekrāni Ivangorodā ir pavērsti tikai pret Igauniju un citviet Krievijas pilsētā tādu nav. 

Maskavas tiesa pērn septembrī aizmuguriski piesprieda desmit gadu cietumsodu Narvas muzeja direktorei Smorževskihai-Smirnovai, kas tika apsūdzēta "viltus ziņu" izplatīšanā par Krievijas armiju un "nacisma reabilitācijā". Smorževskiha-Smirnova tika apsūdzēta par to, ka 2023., 2024. un 2025. gadā uz vienas no Narvas pils sienām tika izvietoti plakāti ar Krievijas diktatora portretu un uzrakstu "Putins kara noziedznieks". Apsūdzība apgalvoja, ka plakāts saturējis "nepatiesu informāciju".

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, Krievijas zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Jāpiebilst, ka Narva ir viskrieviskākā pilsēta Igaunijā, kur saskaņā ar 2011. gada tautskaites rezultātiem gandrīz 88% iedzīvotāju ir etniskie krievi, bet vairāk nekā 95% iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu, Igaunijas pilsoņi ir 46,7% iedzīvotāju, bet Krievijas pilsoņi — 36,3%, kaut gan kopš Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gadā pilsētā palielinājies Igaunijas pilsoņu īpatsvars. Otrajā pasaules karā pilsēta bija ļoti sapostīta, un pēc kara tajā masveidā iebrauca ļaudis no Krievijas un citām PSRS republikām, tādējādi radikāli mainot demogrāfisko situāciju, jo 1934. gada tautskaitē krievi bija tikai 29,7% iedzīvotāju, kamēr igauņi 64,8%.