Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 3. un 4. aprīlī
Ķīpsalas izstāžu halle tiks nodota četrkājaino mājas mīluļu rīcībā, Pēterbaznīcā skanēs Gaismas blūzs, bet Latvijas muižās – romantiska dzeja un mūzika, Spīķeros iepirksim grāmatas un mūzikas diskus.
Jūgendstila muzejā restaurēta vairāk nekā 100 gadus veca virtuve, Lielajā ģildē skanēs „Iļģu” jaunās un vecās dziesmas, bet Nacionālajā operā pirmo reizi skanēs skaņdarbs latgaliešu valodā.
1. Gaismas blūzs Pēterbanīcā
Kamēr tiek lauzti šķēpi par Rīgas Pēterbaznīcas īpašumtiesībām, mēs no baznīcas un pilsētas pašvaldības skandāliem varam novērsties, baudot mākslu Pēterbaznīcas velvēs. Kamēr tajās vēl saimnieko Rīgas dome...
Pašlaik Pēterbaznīcā ir aplūkojuma ievērojamā latviešu mākslinieka Jāņa Anmaņa (dz. 1943) gleznu izstāde „Gaismas blūzs”, kurā tiek piedāvāts arī Anmaņa jaunākais mūzikas disks ar tādu pašu nosaukumu - „Gaismas blūzs”. Jāpiebilst, ka mākslinieks jau ir ierakstījis sešus diskus, kuros skan viņa komponētie klavierdarbi, simfonijas un dziesmas viņa izpildījumā. Anmanis raksta arī haikas un ilustrē grāmatas.
Kāds mākslas vērotājs nesen kavējās atmiņās: „Jaunā mākslinieka Jāņa Anmaņa personālizstāde Aizrobežu Mākslas muzejā pirms gadiem četrdesmit ir īsta sensācija. Uz Anmani cilvēki stāv rindā tāpat kā pēc maizes un piena. Šodien smalki cilvēki maizi cep mājās. Pienu pērk no zemniekiem, bet bērnus sūta Fantāzijas Akadēmijā pie Anmaņa. Viņš ļauj saviem audzēkņiem sapņot krāsās un mūzikā, kas rosina atklāt un izzināt pasauli.”
Ja kaut virspusēji pārskrienam ar acīm pāri Anmaņa radošajai biogrāfijai, tad jādomā, ka viņa izstādē pulcēsies liels pulks ļaužu – ne tikai mākslas mīļi, bet arī latviskās izglītības patrioti, gan skarbi hokeja fani: Anmanis ir ne tikai desmit gadus bijis latviešu bērnu skoliņas Maskavā direktors, bet arī vadījis glezniecības meistarklasi Rīgas „Dinamo” hokejistiem, kurā 23 Latvijas ripas meistari mēģināja pierādīt to, ka ne tikai filigrāni spēj rīkoties ar hokeja nūju, bet arī ar mākslinieka otu.
Pats Anmanis par jauno izstādi teic: „Katra glezna ir kā planēta šīs pasaules visumā. Gaisma ko dāvā Dieva mīlestība sasilda cilvēci un Latviju. Šo mīlestību rada cilvēka gars un ik skaņa veido krāsainu gleznu. Izstāde „Gaismas blūzs” ir kā velte cilvēka radošā gara nepārtrauktam jaunatklāsmes lidojumam.”
Lieldienās – 3. un 4. aprīlī Ķīpsalas izstāžu hallē notiks gadskārtējās „Pūkainās dienas” - pasākums dzīvnieku mīļotājiem, mājdzīvnieku un zooindustrijas izstāde. Tajā apmeklētāji varēs vērot starptautiskās kaķu un suņu izstādes, aizraujošus šovus, aplūkot visdažādākos mājdzīvniekus un eksotiskos mīluļus. Mazie apmeklētāji varēs doties rotaļu virpulī atrakciju parkā “Lec un Minies”.
Atbilstoši svētku noskaņai pa Ķīpsalas aplokiem lēks apmēram simts dažādu šķirņu truši. Tāpat varēs apskatīt putnu dārzu ar cāļiem, vistām, pērļu vistām, pīlēm, tītariem, fazāniem, zosīm, dekoratīvajiem baložiem un paipalām. Abas dienas varēs vērot visdažādāko šķirņu suņus un kaķus gan no Latvijas, gan no ārzemēm, apskatīt dekoratīvās pelītes un žurciņas, dekoratīvos seskus jeb fretkas un daudzus citus dzīvniekus.
Tāpat ikviens interesents varēs saņemt gan profesionāļu padomus par to, kāda barība mājas mīlulim ir vispiemērotākā, gan ieteikumus, kā rūpēties par saviem dzīvniekiem un kā uzlabot viņu veselību. Izstādē par pievilcīgām cenām savam mīlulim varēs iegādāties barību un vitamīnus, tāpat arī iegūt izglītojošu informāciju par mājdzīvnieku veterināriju un citiem jautājumiem.
Vēderprieku baudītājiem apetītes uzlabošanai jādodas uz Rīgas Jūgendstila muzeju Alberta ielā 12, kur pabeigta jūgenda ēdamistabas iekārtošana atbilstoši 20. gadsimta sākuma stilam, sākot ar autentisko telpas plānojumu un griestu gleznojumiem, līdz pat vissīkākajai detaļai – logu vitrāžām, ozolkoka sienu paneļiem un pat durvju un logu rokturiem. Pašreiz muzejā apskatāms pilnībā atjaunots rīdzinieka dzīvoklis ar autentisku interjeru un plašu eksponātu klāstu, kas sniedz visaptverošu priekšstatu par jūgendstila laikmeta Rīgu.
Bez mēbelēm un istabas iekārtojuma muzejā redzam arī autentiskus dizaina priekšmetus un galda piederumus, kas vēsta par rīdzinieku galda kultūru pagājušā gadsimta sākumā. Šeit nav nejaušu lietu, ēdamistabas noskaņa un eksponātu kultūrvēsturiskā izcelsme ir precīzi piemeklēta, lai uzburtu jūgendstila dzīvojamās mājas funkcionālo un kultūrvēsturisko ainu.
Līdz ar ēdamistabas restaurācijas darbu pabeigšanu noslēdzas izcilā, pirmā latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna (1859-1928) dzīvokļa restaurācija, kur šodien iekārtots Jūgendstila muzejs.
Sakarā ar Lieldienām šīs brīvdienas ir garākas nekā parasti, tāpēc ir arī iespēju jauki pavadīt laiku. Fascinējošs varētu būt „Iļģu” koncerts Lielajā ģildē pirmdien, 5. aprīlī pulksten 18.00.
Latvijas postfolkloras kustības aizsācēju un līderu, starptautiski visatzītākās mūsu zemes „world music” grupas “Iļģi” koncerts būs divās daļās, pirmajā no kurām skanēs rāmākas un senākas dziesmas, kā arī instrumentālās kompozīcijas. Klausītāji varēs dzirdēt daudzas no „Iļģu” pirmajām dziesmām, tāpēc mūziķi cer, ka šī daļa īpaši priecēs viņu mūzikas senos un uzticamos draugus – tos, kam “Iļģu” darbs ir bijis svarīgs visu šo laiku.
Savukārt otrajā daļā „Iļģi” būs tādi, kā pierasts tos dzirdēt pēdējā laikā - enerģiski un dzīvesprieku raisoši.
5. Nacionālajā operā pirmo reizi skaņdarbs latgaliešu valodā
Jauniešu koris „Kamēr…” sestdien, 3. aprīlī pulksten 19.30 Nacionālajā operā atzīmēs savu 20 gadu jubileju. Šajā laikā koris piedalījies neskaitāmos festivālos un izcīnījis daudz uzvaras dažādos konkursos, tāpat arī strādājis ar lieliskiem kolektīviem un diriģentiem visā pasaulē un Latvijā.
Kopā ar kori „Kamēr…” no izveidošanas brīža līdz šodienai ir tā dibinātājs, diriģents un mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. Kora jubileja tiks atzīmēta ar lielu divdaļīgu koncertu,
Koncerta pirmajā daļā būs jaunās, talantīgās komponistes, bijušās kora „Kamēr…” dziedātājas Līgas Celmas vokāli instrumentālā darba „Jersikas derība” pirmatskaņojums korim ar orķestri, saksofonu kvartetu un sitaminstrumentiem. Tas būs pirmais lielformāta skaņdarbs, kas latgaliešu valodā skanēs uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Skaņdarba pamatā ir stāsts par tautu „lati”, kas dzīvo tagadējā Latgales teritorijā, par cilvēku veidošanos, par kļūdām, kas likumsakarīgi atspēlējas.
Koncerta otrajā daļā skanēs vairāki latviešu autoru jaundarbi līdzās pazīstamiem renesanses skaņražiem, kopā veidojot ciklu „Mīlas madrigāli”.
6. Grāmatu un mūzikas gadatirgus
Toties, ja labu atpūtu gribat baudīt mājās, 4. un 5. aprīlī tam varēs sagatavoties Spīķeru koncertzālē, kur no pulksten 10.00 notiks Grāmatu un mūzikas ierakstu gadatirgus.
Apmeklētāju labsajūtai būs arī muzikāli priekšnesumi, atrakcijas un multfilmas bērniem, zīmēšanas siena un Lieldienu truši Volfgangs, Fricis, Amadejs un Antonio no zemnieku saimniecības „Zaķīši”.
Gadatirgū būs iespēja iegādāties grāmatas par zemākām cenām, kā arī mūzikas izdevniecību ierakstus un koncertu biļetes par izdevīgām cenām.
5. aprīlī pulksten 14.00 aktrise Rēzija Kalniņa dalīsies savās pārdomās par apgādā „Atēna” izdoto grāmatu „Mīlas meistars”. Savā grāmatā Dons Migels Rīzs izskaidro, ka uz bailēm balstītie priekšstati un pieņēmumi mazina mīlestību mūsu attiecībās un noved pie ciešanām.
Pie tam Gadatirgus apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja nobaudīt īpašos Lieldienu gardumus piknikā Spīķeru pagalmā.
Romantisku koncertsēriju Latvijas skaistākajās muižas šajās brīvdienās uzsāk teātra un kino aktrise Sigita Jevgļevska, kuru vairums skatītāju pazīst kā Ievu no populārā TV seriāla „Likteņa līdumnieki”. Kopš 1993. gada Sigita ir Liepājas teātra aktrise.
3. aprīlī pulksten 18.00 Amatas novada Annas muizā, bet 4. aprīlī pulksten 16.00 Dikļu pilī Kocēnu pagastā izsaknēs viņas soloprogramma „Avotā plaukstas mērkt...”
Muzikāli literārajā soloprogrammā iekļautas Sigitai tuvas un mīļas dziesmas. Koncertā, mijoties ar latviešu autoru dzeju, dzirdēsim pašas Sigitas, Jāņa Lūsēna, Jāņa Strazda, Zigmāra Liepiņa, Raimonda Paula, Mārtiņa Brauna un citu autoru dziesmas.
Latviešu komponistu dziesmas un dzeja izskan kā cilvēcības meklējumi pēc tīrā un sirdsskaidrā, uzburot neaizmirstamu viegluma sajūtu un prieku. Laiks un realitāte, kuru arvien skaudrāk izjūtam, koncertā kļūst reizē mirklīga un mūžīga, mierinoši atgādinot, ka sāpes norimst. Lai arī skatītājus un aktrisi šķir skatuve, Sigitai ar atmiņu stāstījumiem izdodas panākt ciešu tuvplānu, kas atklāj ikviena žesta, acu skatiena patiesumu un mums ir tik tuvu un pazīstamu cilvēcisko pieredzi.
