Jelgavas ārsts - kukuļņēmējs ir Jehovas liecinieks

LNT raidījums „Tautas balss” ar slēpto kameru mēneša sākumā nofilmēja, kā Jelgavas slimnīcas traumatologs - ortopēds Vladimirs Kravecs no kāda pensionāra par viņas dzīvesbiedres lauztās kājas ārstēšanu papildus oficiālajai samaksai par operāciju pieprasīja „atlīdzību” jeb kukuli 50 latu apmērā. Tas ir pretrunā ne tikai ar likumu, bet arī ar viņa reliģisko pārliecību.

1997. gada novembrī Kravecs intervijā Jelgavas laikrakstam „Zemgales Ziņas” atklāja, ka ir Jehovas liecinieks un nav „materiālists”. Tāpēc vēl jo dīvaināk liekas, ka dziļi reliģiozs cilvēks, kurš nedzīvo „šajā – materiālajā pasaulē”, izrādījis savu alkatību un kāri uz naudu.

Jāteic, ka jelgavniekiem šaubas par Kraveca darba stilu radās jau pagājušā gadsimta beigās un tās pirmām kārtām bija saistītas ar mediķa reliģisko pārliecību. Kā zināms, Jehovas liecinieki neatzīst asins pārliešanu, bet Kravecs veica operācijas, kurās tā bija nepieciešama. Lielākā daļa intervijas bija veltīta tematam, kā ārsts savu profesiju var savienot ar jehoviešu principiem asins pārliešanas jautājumā.

Šajā intervijā Kravecs arī atklāja, ka ir saistīts ar kādu starptautisku „slimnīcas komiteju”, kura veic asins aizstājēju propagandu un tirdzniecību. Tāpat viņš uzsvēra, ka Jehovas lieciniekiem pieņemamu operāciju nevar atļauties lielākā dala jelgavnieku un arī Jelgavas slimnīca to nespēj nodrošināt, jo viņiem maciņš ir pārāk knaps, lai iegādātos dārgos asins aizstājējus.

Prasīja „pateicības” arī iepriekš

Kravecs intervijā „Zemgales Ziņām” saka, ka tas ir „maldīgs priekšstats, ka ārstiem jābūt materiālistiem”. Tas tomēr viņam nav liedzis ņemt kukuļus un „pielūgt” naudu.

Portāls jelgavnieki.lv aicina ziņot arī citus pacientus, kuri ir devuši kukuļus Kravecam.

Kāda bijusī Jelgavas slimnīcas paciente Jūlija atsaukusies šim aicinājumam un raksta: „Tā nav pirmā reize, kad šis netaisnīgais dakteris ņem naudu.

Vīram bija nopietna galvas trauma un viņš gulēja slimnīcā. Dakteris Kravecs bija viņa ārstējošais ārsts. Viņš mums teica, ka jāsamaksā 40 lati par zālēm, kuras it kā nopirks un pēc tam ārstēs vīru. Mēs, protams, piekritām un iedevām viņam 40 latus. Kad vīru izrakstīja no slimnīcas, atnācām pie daktera un pieprasījām čekus par zālēm, ar kurām vīrs it kā tika ārstēts. Viņš atbildēja, ka par 20 latiem nopirka zāles, bet 20 latus atstās sev par darbu. Tad sacīja, ja jau mums tie 20 lati ir svarīgi, varot atdot, mierīgi izvilka no kabatas 20 latus un atdeva mums. Čekus, protams, viņš mums nav devis. Tā arī paliks noslēpums, vai tiešām par 20 latiem tika iegādātas zāles, kā dakteris to apgalvoja.”

Reliģiskā pārliecība netraucē veikt operācijas

Ir zināms, ka Jehovas lieciniekiem operācijas, kurās nepieciešama asins pārliešana, izmaksā daudzkārt dārgāk nekā „parastajiem” pacientiem, jo viņiem ir jāpērk dārgie asins aizstājēji, kurus piegādā kāda īpašas „slimnīcu komitejas”. Vai Kravecs naudu ņēma tikai, lai uzlabotu savu finansiālo situāciju vai arī to krāja īpašām „jehoviešu operācijām” nav zināms.

Latvijas Bībeles biedrības informācija liecina, ka vairāk nekā 150 pasaules valstīs Jehovas liecinieki ir izveidojuši 1400 speciālas komitejas saziņai ar slimnīcām, un šo komiteju locekļi informē medicīnas darbiniekus par alternatīvām asins pārliešanas metodēm. Pirms diviem gadiem Latvijā bija apzināti 54 ārsti, kuri bija gatavi sadarboties ar Jehovas lieciniekiem šajos jautājumos. Pēc visa spriežot, ar Kraveca starpniecību arī Jelgavas slimnīcai bija iespēja iesaistīties šajā „asins aizstājēju bankā”.

Kravecs gan noliedz, ka viņš neveic asins pārliešanu savas reliģiskās pārliecības dēļ. Pirms vairāk nekā 12 gadiem viņš presei paziņoja: „Pārliet vai nepārliet asinis – tas ir slimnieka ziņā. Man jārespektē viņa izvēle neatkarīgi no paša uzskatiem. Ja asins pārliešana nepieciešama un slimnieks tai piekrīt, es to daru. (..)

Manu ārsta darbu un attiecības ar slimniekiem mana ticība nebūt nesarežģī.”

Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka kasjauns.lv teica: „Ir ārsta amata apraksts, kuru ārstam ir jāievēro, standarti, kurus ir jāpilda. Viņš slimnīcā strādā kā darba ņēmējs. Ja indikācijas pieprasa asins pārliešanu, tā ir jādara. Asins pārliešana ir nopietns, atbildīgs un komplicēts jautājums, kuram jāpieiet ar vislielāko uzmanību, Ja asins ir jāpārlej, tad tās ir jālej, ja pret to neprotestē pacients.”

Asins pārliešanas jautājums ir ļoti jūtīgs arī pašu jehoviešu vidū. Šī jautājuma dēļ pat ir pieļauta atkāpe no Jehovas liecinieku dogmām. Jehovas liecinieki parasti ļoti uzsver, ka Dievam ir vairāk jāklausa nekā valdībai, taču ne šajā jautājumā.

1964. gadā pieņemtā Jehovas liecinieku dogama teic, ka ārstiem, kuri ir Jehovas liecinieki, tiek atļauts pārliet asinis. Izņēmums attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad pacients ir jehovietis. Taču asiņu pārliešana ietver sevī arī to uzglabāšu, kura ir stingri aizliegta.

Jehovas liecinieku oficiozs „Sargtornis” uzsver: „Mēs tiekam mudināti mīlēt pat tos cilvēkus, kas nav labvēlīgi noskaņoti pret mums, palīdzēt trūcīgajiem, netiesāt cilvēkus un izturēties pret citiem tā, kā mēs vēlamies, lai viņi izturētos pret mums. Ja visi šie padomi tiktu ņemti vērā, cilvēku dzīve ievērojami uzlabotos. Jo vairāk cilvēku ieklausās šajos padomos, jo labāka kļūst sabiedrība.”

Kā šī ticības norma ir savienojama ar kukuļdošanu un kukuļņemšanu, ir ļoti grūti saprotams.